Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Zemkopības ministrs Armands Krauze pirms ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes Luksemburgā uzrunā žurnālistus

Pirmdien, 29. aprīlī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā dalībvalstis vērtēja Eiropas Komisijas (EK) pasākumus ātrai reakcijai uz pašreizējo situāciju lauksaimniecības nozarē ES. Zemkopības ministrs Armands Krauze debatēs aicināja EK pārskatīt un palielināt lauksaimniecības nozares valsts atbalsta de minimis atbalsta griestus, lai varētu adekvāti izmantot šo instrumentu nozares īstermiņa finansējuma vajadzībām. Patlaban de minimis lauksaimniecībā nosaka pārāk zemus un ierobežojošus limitus valsts atbalsta saņemšanai. Šādu ierosinājumu atbalsta vairākums ES dalībvalstu. Šis būtu ļoti nepieciešams lēmums lauksaimniecības ekonomiskās aktivitātes veicināšanai.

Zemkopības ministrs arī turpināja aicināt EK mazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem, ko patlaban uzliek ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un tajā balstītie dalībvalstu Stratēģiskie plāni 2023.-2027. gadam. ES lauksaimniecības un pārtikas nozaru stiprināšanai ir jāpārskata un jāmazina daudzie nosacījumi, kas pēdējos gados dalībvalstīm nepārdomāti ir uzlikti par pienākumu. Piemēram, ir jāatceļ jaunieviestā sociālo nosacījumu sistēma, kas ir neadekvāts administratīvais papildu slogs, jo kontroles nodarbinātības jomā attiecībā uz lauksaimniecībā strādājošajiem Latvijā jau šobrīd tiek veiktas pilnvērtīgi bez KLP papildus centieniem. Lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ES ir jāpiemēro tikai izpildāmas prasības, kam ir reāla pievienotā vērtība. Tai pat laikā nākamajam solim ir jābūt adekvātam finansējumam, lai atbalstītu ES ražotājus par augsto standartu ievērošanu un konkurētspējas saglabāšanu tirgū.

Dalībvalstis padomē apsprieda arī Starptautiskās tirdzniecības nolīgumu ar trešajām valstīm ietekmi uz ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Ministrs uzsvēra, ka nolīgumiem ar trešajām valstīm ir jābūt sabalansētiem un tajos ir jāņem vērā ES ilgtermiņa intereses, it sevišķi lauksaimniecības sektorā. Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Diemžēl Eiropas Savienības ražotāji ar augstajām labturības, kā arī vides un klimata prasībām ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar trešo valstu ražotājiem. Izteikti tas ir graudkopības un lopkopības nozarēs, īpaši putnkopībā. Šo prasību dēļ Eiropas Savienības ražotājiem ir grūti konkurēt ar trešo valstu produkciju, kur šādas prasības ir krietni zemākas. Tāpēc jāievieš pasākumi, lai Eiropas lauksaimnieki ar augstākām prasībām un izmaksām varētu saglabāt savas pozīcijas tirgū.”

Pēc Latvijas ierosinājuma ministru padomes sanāksmē tika izskatīts arī jautājums par nepieciešamajiem pielāgojumiem Zvejas kontroles regulas nosacījumos attiecībā uz nozvejas atļautās pieejas robežas jeb starpības starp jūrā novērtēto nozvejas apjomu un tās sastāvu pa sugām, ko reģistrē zvejas žurnālā, salīdzinot ar izkraušanas laikā nosvērto un reģistrēto apjomu. Tā kā šo neregulēto sugu piezveja ir ļoti maza, zvejniekiem ir ārkārtīgi grūti vizuāli precīzi novērtēt tās apjomu, atrodoties uz kuģa jūrā, kas saskaņā ar regulu ir uzskatāms par smagu pārkāpumu. Tas nav ne samērīgi, ne adekvāti. Ja problēma netiks risināta, tā var dramatiski ietekmēt mazo pelaģisko zivju sugu zvejas nozari Latvijā un arī Lietuvā, nostādot praktiski visus zvejniekus potenciālo pārkāpēju lomā. Zemkopības ministrija aicina noteikt, ka neregulētām sugām, kuru piezvejas apjoms kopējā nozvejā ir neliels, tiktu paredzēta atkāpe vai īpaši noteikumi šī nosacījuma piemērošanā.

Dagnija Muceniece

Nodaļas vadītāja
Dagnija.Muceniece [at] zm.gov.lv