No 2012. gada 14. decembra pārtikas produktu marķējumā un reklāmā drīkst izmantot tikai Eiropas Komisijas apstiprināto veselīguma norāžu sarakstā iekļautās veselīguma norādes, kuras Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir atzinusi par zinātniski pamatotām.
Vairāk nekā 1600 veselīguma norādes Eiropas Komisija ir noraidījusi. Tās izmantot pārtikas produktu marķēšanai, noformēšanai un reklāmai nav atļauts.
Aptuveni 2 000 veselīguma norāžu ir piemērots pārejas periods. Šīs, pagaidām sarakstā neiekļautās, bet arī nenoraidītās norādes var turpināt izmantot arī pēc 14. decembra.
Veselīguma norāde ir jebkurš paziņojums, kas liecina par saikni starp pārtiku un veselību un kas tekstuālā, ilustrētā, grafiskā vai simboliskā veidā tieši vai netieši norāda uz pārtikas produkta pozitīvo ietekmi uz veselību.
Veselīguma norāžu izvērtēšanu Eiropas Komisija uzsāka pirms četriem gadiem, kad Eiropas Savienības dalībvalstis iesniedza sarakstus ar vairāk nekā 44 tūkstošiem veselīguma norāžu. Veselīguma norāžu izvērtēšanas mērķis ir patiesa, uzticama un zinātniski pamatota informācija patērētājiem par pārtikas produktiem, kurus tie iegādājas.
Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, veicot pārtikas preču marķējumu kontroli, pārbauda vai marķējumā iekļautās veselīguma norādes ir atļauts izmantot.
Kopienas Pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistrs, kas izveidots kā interaktīva datubāze, kurā ir iekļauta informācija par uzturvērtības norādēm, atļautām un noraidītām veselīguma norādēm, ir publiski pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā internetā.
Pieteikumus veselīguma norāžu iekļaušanai sarakstā, kas pamatoti ar jaunākajām zinātniskajām atziņām un/vai kuros ietverta prasība pēc īpašumtiesību datu aizsardzības, Latvijas uzņēmēji var iesniegt PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrā, kas tos izvērtēs un nodos tālākai izvērtēšanai EFSA, kura novērtēs veselīguma norāžu zinātniskos pierādījumus un sniegs atzinumu Eiropas Komisijai, kas pieņems lēmumu par atļaujas piešķiršanu un attiecīgās norādes iekļaušanu sarakstā.