Jautājumi un atbildes

Noklikšķiniet uz jautājumu sadaļas, lai izvērstu to. Noklikšķiniet uz jautājuma, lai aplūkotu atbildi.

Pārtikas uzraudzība

Uz piena produktiem - jogurtiem, lakto u.c. var manīt derīguma termiņu un blakus tam vēl dažus skaitļus. Vai tie ir ražošanas laiki?

Atbilde

Derīguma termiņam blakus pievienotie skaitļi norāda  laiku, plkst.  cikos produkts ir safasēts.

Laiku var pievienot produkta izsekojamībai, partijas identifikācijai, piemēram, ja uzņēmumā rodas kādas problēmas, lai varētu nodalīt saražotās partijas.

Mūsu sortimentā ir piena produkts, kam derīguma termiņš ir 4 mēneši un kam ir norādīts derīguma termiņš 18.04.17. Pircējs šo derīguma termiņa formātu neakceptē (esot kodēts) un pieprasa to norādīt ar gada pilno formātu 18.04.2017. Vai esošā formātā 18.04.17 būtu akceptējams no pircēja puses un nav pretrunā ar regulu?

Atbilde

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu X pielikuma 2.punktā ir paskaidrots, kādā veidā  ir jānorāda “izlietot līdz” datumu, un tas ir  sekojoši: “datums ietver dienu, mēnesi, un, iespējams, gadu – šādā secībā un nešifrētā veidā”. 

Vēlos uzsākt izbraukuma tirdzniecību - vafeļu cepšana, kā pašnodarbināta persona. Vai PVD jāreģistrējas kā pašnodarbinātais, vienkārši fiziska persona vai mājražotājs? Kas ir nepieciešams reģistrācijai? Kur var pieteikties kursiem/ lekcijām par PVD normām un cik tas maksā?

Atbilde

Uzņēmumam iesaistoties pārtikas apritē, tostarp pašnodarbinātai personai cepot vafeles ielu tirdzniecībai, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Sīkāka informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju ir pieejama šeit

 

Veicot pārtikas produktu cepšanu un tirdzniecību Jums būs nepieciešama personas medicīniskā grāmatiņa. Ja Jums nav profesionālā kvalifikācija pārtikas nozares specialitātē, tad uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, jānoklausās trīs astronomiskās stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" par to saņemot apliecību. PVD neveic šādas apmācības, tāpēc informāciju par kursiem varat meklēt interneta vietnēs. Tirgojot nefasētu pārtiku, tostarp vafeles,  Jums jāievēro Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra  noteikumu Nr.595 „Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku” prasības informācijas sniegšanai galapatērētājiem.

 

Prasības ielu tirdzniecībai nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar minēto noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids.

 

Kādas atļaujas un pasākumi veicami, ja sporta klubs vēlas pārdot dzērienus, kas ir pašgatavoti? Tie būtu greifrūtu sulas, augļu smūtiji klientiem? Ja tie tiek gatavoti uz vietas sporta klubā un ja tie tiek gatavoti iepriekš citā vietā, bet tirgoti sporta klubā.

Atbilde

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp tirgojot svaigi spiestas sulas un pašgatavotus kokteiļus sporta klubā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

Gadījumā, ja svaigi spiestas sulas un kokteiļi tiek gatavoti citā uzņēmumā, tad uzņēmumam, kas ražo/gatavo sulas un kokteiļus arī jābūt reģistrētam PVD. Uzņēmums no kura iegādāsieties svaigi spiestas sulas un kokteiļus pilnībā atbild par saražotā produkta kvalitāti, drošumu un atbilstību nekaitīguma kritērijiem. Pārtikas produktiem jānodrošina atbilstošs marķējums latviešu valodā, tie jāpārvadā atbilstošos apstākļos, kā arī, dokumentāli (pavaddokumenti) jāspēj pierādīt šo produktu izcelsmi.

Papildus informāciju par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju un citām prasībām pārtikas apritē Jūs varat saņemt arī PVD pārvaldēs. Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejama šeit

Sakiet, lūdzu, ja produkcija tiek tirgota tikai iepakotā viedā (ūdens, batoniņi u.c.), vai ir nepieciešams iziet HACCP kursus - Laba higiēnas un laba ražošanas prakse?

Atbilde

Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka pārtikas uzņēmuma (pat ja pārtikas produkti tiek tirgoti tikai iepakotā veidā) pienākums ir veikt paškontroli (HACCP), novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē. Un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu 5.panta 1.punktu pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki ievieš, īsteno un saglabā saskaņā ar HACCP principiem izveidotu pastāvīgu procedūru vai procedūras. Regulas II pielikumā XII nodaļā ir noteikts, ka atbildīgie par šīs regulas 5.panta 1.punktā minētās procedūras izstrādi un uzturēšanu vai attiecīgo norādījumu izmantošanu ir saņēmuši atbilstošu apmācību (apmācības veids likumdošanā nav noteikts) par HACCP principu piemērošanu un atbilstību visām valsts tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz noteiktās pārtikas nozarēs strādājošu personu apmācības programmām.

 

Vēlējos uzzināt, vai uz primāra iepakojuma ražotāja kods ovālā ir jānorāda tikai vienā eksemplārā? Vai arī var būt uz iepakojuma divi ovāli ar ražotāju kodiem un tādā gadījumā pie partijas numura norādīts viens no diviem uzņēmuma kodiem? Jautājums radās, jo uzņēmums, kas ražo produktu, atrodas Lietuvā, iepakojums tiek ražots Igaunija, bet prece tiks tirgota Latvijas valsts teritorijā.

Atbilde

Saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku  5.pantuPārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki nelaiž tirgū dzīvnieku izcelsmes produktu, kas apstrādāts uzņēmumā, kuram jāsaņem apstiprinājums saskaņā ar 4. panta 2. punktu, ja produktam nav identifikācijas marķējuma saskaņā ar šīs regulas II pielikuma I sadaļu (t.i. ovālā ietverts uzņēmuma atzīšanas numurs, valsts nosaukums un norāde par to, ka uzņēmums atrodas Eiropas Kopienā -EK)

 

Savukārt Eiropas Komisijas sagatavotajos Metodiskajos norādījumos par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir skaidrots, ka Regulas (EK) Nr. 853/2004 teksts neaizliedz uz viena produkta iesaiņojuma  izmantot  vairākus identifikācijas marķējumus, norādot, kurš no marķējumiem ir derīgs. Šāda prakse tiek piemērota īpaši  piena nozarē, gadījumos, kad vienam uzņēmumam pieder vairākas ražotnes, kurām katrai ir savs identifikācijas numurs.  Atzīme par to, kurš no identifikācijas marķējumiem ir derīgs, tiek likta atkarībā no tā, kurā no uzņēmuma ražotnēm  konkrētā produkcijas partija  ir ražota.

Gribētu, uzzināt, kādas ir prasības pret grīdas segumu telpās, kur pārtikas produktus sagatavo vai apstrādā, piemēram, kafejnīcās un restorānos? Kādus materiālus drīkst izmantot? Drīkst izmantot laminātu vai linoleju? Jeb grīdas segumam jabūt obligāti uztaisītam no betona vai no flīzēm?

Atbilde

Konkrēti materiāli grīdu apdarei nav noteikti.  Izvēloties apdares materiālus, uzņēmumam jānodrošina, lai grīdas būtu viegli tīrāmas un vajadzības gadījumā dezinficējamas. Tāpēc jāizmanto ūdens necaurlaidīgi, neabsorbējoši, mazgājami un netoksiski materiāli atbilstoši Regulas Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma II nodaļā noteiktajam (informācija pieejama šeit).  

Vēlējos uzzināt, cik aptuveni mēnešus aizņem reģistrēt uztura bagatinātājus Latvijas PVD? Produkts, nāk no Eiropas Savienības valstīm.

Atbilde

Saskaņā ar Ministru kabineta  2015.gada 1.decembra noteikumu Nr. 685 “Prasības uztura bagātinātājiem” 15.punktu Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - PVD) mēneša laikā pēc paziņojuma uztura bagātinātāja reģistrācijai saņemšanas pieņem lēmumu par uztura bagātinātāja reģistrāciju uztura bagātinātāju reģistrā vai par reģistrācijas atteikumu, ja produkts neatbilst pārtikas aprites jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

 

Tāpat, ja nepieciešams, PVD var pieprasīt no uzņēmuma jebkuru citu informāciju par uztura bagātinātāju, lai izvērtētu tā atbilstību pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Šajā gadījumā, izskatīšanas termiņš var pagarināties.

Vēlos atvērt autoveikalu. Interesē kādi dokumenti nepieciešami izbraukuma tirdzniecībai? Un kādas prasības būtu?

Atbilde

Iesaistoties pārtikas apritē nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums vai, pārvietojamās tirdzniecības vietas gadījumā, Jums tuvākajā PVD pārvaldē. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

 

Prasības ielu tirdzniecībai, arī no speciāli aprīkotiem pārvietojamiem transporta līdzekļiem, nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar minēto noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids.

 

Uzņēmumam savā darbībā nepieciešams ievērot pārtikas apriti reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī dokumentāli jāspēj pierādīt produktu izcelsmi. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā, attiecīgi prasības tirdzniecības vietām pārvietojamos transportlīdzekļos noteiktas II pielikuma III nodaļā.

 

Saskaņā ar 2015.gada 1.oktobra MK noteikumiem Nr.545 „Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā” darbiniekiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, nepieciešams iziet mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā". Mācību kurss nav nepieciešams gadījumos, ja darbinieks nodarbināts tikai fasētu pārtikas produktu uzglabāšanas, pārvadāšanas un izplatīšanas jomā un produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu; un ja darbinieks, uzsākot darbu pārtikas apritē, ne agrāk kā pirms 12 mēnešiem ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju kādā pārtikas nozares specialitātē.

 

Tāpat saskaņā ar MK noteikumiem Nr.494 (2001.gada 27.novembris) „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” darbiniekiem, kas tiks iesaistīti pārtikas apritē mazumtirdzniecības posmā, nepieciešams nokārtot personas medicīnisko grāmatiņu.

 

Papildus informāciju par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju un citām prasībām pārtikas apritē Jūs varat saņemt arī PVD pārvaldēs. Teritoriālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija  pieejama šeit

Ja uztura bagātinātājs ir jau reģistrēts, bet ir jāmaina atbildīgais uzņēmējs/izplatītājs, vai ir jāaizpilda iesniegums "Paziņojums uztura bagātinātāju reģistrācijai" vai arī pietiek ar iesniegumu brīvā formā? Vai šādu izmaiņu gadījumā arī ir jāmaksā nodeva 50.00 eiro? Kādi dokumenti ir jāpievieno? Cik ilgā laikā tiek veikta izmaiņu reģistrācija? Vai uztura bagātinātāju drīkst realizēt TIKAI pēc izmaiņu reģistrācijas PVD apstiprināšanas?

Atbilde

Ja mainās atbildīgais uzņēmējs/izplatītājs, jāaizpilda iesniegums “Paziņojums par reģistrēta uztura bagātinātāja izmaiņām”.

Šādu izmaiņu gadījumā ir jāmaksā valsts nodeva 50,00 euro apmērā.

Ja informācija par atbildīgo uzņēmumu/izplatītāju ir ietverta marķējumā, papildus paziņojumam pievieno arī jauno marķējuma tekstu. Ja ir gadījums, kad cits uzņēmums pārņem konkrētā produkta izplatīšanu, tad jāpievieno arī savstarpēja vienošanās/pilnvarojums, ka iepriekšējais uzņēmējs nodod izplatīšanas tiesības jaunajam uzņēmumam, kā arī jaunajam uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.

Izmaiņu izskatīšana notiek mēneša laikā, kā noteikts Ministru kabineta Nr. 685 “Prasības uztura bagātinātājiem” 15.punktā.

 

Uztura bagātinātāju ar jauno informāciju drīkst realizēt pēc izmaiņu reģistrācijas Pārtikas un veterinārajā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā.

 

Ir vēlme pārdot popkornu un cukurvati vasaras sezonas laikā. Kādas ir prasības no jūsu puses?

Atbilde

Iesaistoties pārtikas apritē nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums vai, pārvietojamās tirdzniecības vietas gadījumā, Jums tuvākajā PVD pārvaldē. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama šeit

 

Prasības ielu tirdzniecībai nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar minēto noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids.

Uzņēmumam savā darbībā nepieciešams ievērot pārtikas apriti reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī dokumentāli jāspēj pierādīt produktu izcelsmi. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.545 (2015.gada 29.septembris) „Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā” un MK noteikumiem Nr.494 (2001.gada 27.novembris) „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” Jums būs nepieciešams iziet mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" un nokārtot personas medicīnisko grāmatiņu.

Uzņēmumā arī jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām un instrukcijām (paškontroles dokumentācija), kur paredzēti pasākumi, kas nodrošina pārtikas aprites posmu un produktu atbilstību noteiktajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām.

Prasības nefasētām pārtikas precēm ir noteiktas 2015.gada 20.oktobra MK noteikumos Nr. 595 „Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku”.

Papildus informāciju par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejama šeit

Kādas funkcijas ir "Svaigās gaļas pieņemšanas žurnālam", ja tur tiek pārakstīta visa informacija, kas ir pavadzīmē saņemot svaigu gaļu? Ar pavadzīmi nepietiek?

Atbilde

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 18.panta otrā daļa nosaka, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas un barības apritē, spēj identificēt jebkuru personu, kas tām piegādājusi pārtiku, barību, produktīvu dzīvnieku vai jebkuru vielu, ko paredzēts pievienot vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai. Tādēļ minēto uzņēmēju rīcībā ir sistēmas un procedūras, kas dod iespēju pēc pieprasījuma darīt attiecīgo informāciju zināmu kompetentajām iestādēm.

 

Pamatojoties uz iepriekšminēto uzņēmēju rīcībā ir jābūt sistēmai, kā tiek reģistrēta uzņēmumā piegādātā izejviela - vai tas ir ieraksts žurnālā, vai cita veida informācijas saglabāšana ir atkarīgs tikai un vienīgi no uzņēmumā ieviestās paškontroles sistēmas.

Kādi nosacījumi ir, ja vēlos klāt galdus viesībām (tai skaitā pārtikas gatavošana) izbraukumos, ja gatavoju pēc pasūtījuma svinību vietās (viesu namos)?

Atbilde

Pārtikas uzņēmums, tostarp arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmums, pirms darbības uzsākšanas ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Pieteikums un citi dokumenti iesniedzami attiecīgā teritoriālā PVD pārvaldē (pēc Jūsu faktiskās adreses). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet šeit.

 

Organizējot savu darbu Jums ir jāievēro vispārīgās higiēnas prasības, tostarp prasības telpām, iekārtām, aprīkojumam, personālam, pārtikas produktiem u.c., kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā, proti, ja paredzēta ēdienu gatavošana, jābūt iekārtām, lai uzturētu atbilstošu personīgo higiēnu, jāparedz darba instrumentu un aprīkojuma tīrīšana, vajadzības gadījumā-dezinfekcija, jābūt pieejamai atbilstošai aukstā un/vai karstā ūdens apgādei, jāparedz higiēniska pārtikas produktu tīrīšana, ja tā ir daļa no uzņēmuma darbībām u.c.): Informācija pieejama šeit

 

Jums jāievēro arī citu pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības, piemēram, jānodrošina izcelsmi apliecinoši dokumenti pārtikas produktiem; darbiniekiem  jāveic obligātās veselības pārbaudes un personas medicīniskās grāmatiņas jāuzglabā kontroles institūcijai pieejamā vietā; darbiniekiem jānoklausās mācību kurss „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” u.c.

 

Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu un par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu. Informācija uzņēmējiem, tostarp, pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un labas higiēnas prakses vadlīnijas pieejamas nozares portālā  šeit

Neskaidrību gadījumā Jūs varat sazināties ar PVD teritoriālo pārvaldi (pēc uzņēmuma faktiskās adreses), lai saņemtu nepieciešamo informāciju.

 

Vai sanitārā grāmatiņa vajadzīga pirms vai pēc uzņēmuma vai individualā komersanta reģistrācijas, jo cilvēks grib strādāt no savas mājas ar konditorejas izstrādājumiem?

Atbilde

Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumu Nr.494“Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” 1.punkts paredz, ka šie noteikumi nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas (ieskaitot praktikantus) tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām (pirms stāšanās darbā) un periodiskām veselības pārbaudēm, kā arī periodisko pārbaužu veikšanas biežumu (1.pielikums).

Tātad minētajā punktā teikts, ka obligātās pirmreizējās veselības pārbaudes  veic pirms stāšanās darbā.

Vēlos uzskākt maizes cepšanas uzņēmumu? Vai iekārtām kuras tiks izmantotas rūpniecībā ir nepieciešami kādi sertifikāti?

Atbilde

Prasības ražošanas iekārtām, kuras paredzētas pārtikas rūpniecībai, ir sekojošas:

1. iekārtu ražošanas uzņēmumam jābūt reģistrētam PVD (2011.gada 19.oktobra MK noteikumi Nr.808 „Noteikumi par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku”);

2. ražotājam jānodrošina atbilstošs iekārtas marķējums (Regulas Nr.1935/2004 (2004.gada 27.oktobris) (turpmāk - Regula 1935/2004) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu, 15.pants);

3. atkarībā no iekārtas izejmateriāla veida, ražotājs uz iekārtu izsniedz Atbilstības deklarāciju vai apliecinājumu (Regula 1935/2004 16.pants, 3.pants);

4. iekārtai jābūt ražotai atbilstīgi labai ražošanas praksei, lai normālos vai paredzamos izmantošanas apstākļos tā nepārnestu uz pārtiku savas sastāvdaļas tādos daudzumos, kas var:

                  •           apdraudēt cilvēku veselību; vai

                  •           radīt nepieņemamas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā; vai

                  •           izraisīt organoleptisko īpašību pasliktināšanos

(Regulas 1935/2004 3.pants. Noteikumi par labu ražošanas praksi izklāstīti Regulā 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi)

5.  iekārtām jābūt veidotām tā, lai spētu nodrošināt higiēnas prasības (Regulas Nr. 852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, II. pielikuma V. nodaļa)

Vai ir atļauts uz uztura bagātinātāja sekundārā iepakojuma nenorādīt derīguma termiņu un atstāt norādi, ka tas ir atrodams uz "blistera"? Ja tas ir atļaujams, tad norādei ir jābūt valsts valodā?

Atbilde

Prasības derīguma termiņa norādei uztura bagātinātājiem nosaka Regula Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu.

 

Regulas Nr.1169/2011 9.pants nosaka obligāto ziņu uzskaitījumu, tajā skaitā informāciju par minimālo derīguma termiņu, bet 12. pants nosaka obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamību un izvietojumu.  Regulas Nr.1169/2011 13. pantā noteikts, ka obligāto pārtikas informāciju sniedz skaidri redzamā vietā tādā veidā, lai tā būtu skaidri saskatāma, skaidri salasāma un, attiecīgā gadījumā, neizdzēšama. Tā nav nekādā veidā paslēpta, nomaskēta, padarīta nesvarīgāka vai pārtraukta ar jebkādu citu rakstveida vai attēlu formā sniegtu informāciju vai jebkādiem citiem iestarpinājumiem. Bet Regulas Nr.1169/2011X pielikumā 1.b apakšpunktā noteikts, ka vārdkopu “Ieteicams līdz … beigām” vai “Ieteicams līdz …” var papildināt ar norādi uz to, kur šis datums atrodams marķējumā.

Nodarbojos ar kancelejas preču un biroja tehnikas tirdzniecību. Vai es drīkstu tirgot kafiju un tēju slēgtos iepakojumos, iepērkot tos no piegādātāja un, neatverot orginālo iepakojumu, tirgot tālāk klientam?

Atbilde

Tirgojot pārtikas produktus mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

Papildus informāciju par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Teritoriālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija pieejama PVD šeit

Uzņēmuma tirdzniecības vietā tiek uz vietas malta gaļa pēc pircēja pieprasījuma. Atsevišķos gadījumos uzņēmuma paškontroles rokasgrāmatā aprakstīta situācija, ka pieļaujams vitrīnā uzglabāt nelielu samaltu maltas gaļas daudzumu (uzglabāt drīkst līdz 4 stundām) tūlītējai tirdzniecībai. Vai šādā veidā maltai gaļai ir nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi? Laboratoriskos izmeklējumus veic uzņēmumā 2 reizes mēnesī izejvielai (izmeklē akreditēta laboratorija).

Atbilde

 

Regulas Nr.2073/2005 (2005.gada 15.novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem nosacījumi attiecas arī uz mazumtirdzniecības posmu, bet tos var nepiemērot, ja gaļas malšana tiek veikta pircēja klātbūtnē, t.i., ja šī gaļa netiek samalta iepriekš un netiek samaltā veidā uzglabāta vēlākai realizācijai. Ja tirdzniecības vietas vitrīnā jau samaltā gaļa tiks uzglabāta vairākas stundas, tad nepieciešams veikt Regulā Nr. 2013/2005 nepieciešamos laboratoriskus izmeklējumus maltai gaļai.

 

Gadījumā, ja gaļa tiek malta tikai pēc pircēja pieprasījuma un vitrīnā atrodas neliels samaltās gaļas daudzums kā paraugs (jānodrošina skaidrs, nepārprotams marķējums, ka attiecīgais daudzums ir tikai paraugs), tad izmeklējumi nav jāveic. Tas ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka šīs maltās gaļas “paraugs” pēc tam netiek realizēts un tiek nodefinēts kā 3.kategorijas blakusprodukts.

 

Gribētu uzzināt, kur var dabūt pilno sarakstu ar alergēniem? Un, ja taisa dzērieniem alergēnu sarakstu, tad, cik smalki ir jāapraksta tie? Piemēram, viskijam jāuzskaita visi izmantotie graudaugi?

Atbilde

Vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesību ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu IIpielikumā. Tās jānorāda produktu marķējumā, kā to noteic Regulas Nr. 1169/2011 21.pants. Attiecībā par labību, saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 IIpielikuma 1.punktu, ja to izmanto, lai iegūtu alkohola destilātus, marķējumā nav jānorāda.

 

Man jautjums sakarā ar sporta produktu, kas nav registrēts pagaidām ne Eiropā, ne Latvijā, ko ražo Krievijā. Krievijā tas ir reģistrēts, arī registrēts ir Baltkrievijā. Mani daži paziņas un es šos produktus lietojam pērkot Minskā, bet ir tā, ka mani paziņas lielākā skaitā vēlētos nopirkt šos produktus sev un citiem saviem radiem. Vai es varu legāli iepirkt Baltkrievijā un pārdot Latvijā paziņām oficiāli (nelielos daudzumos- vedot atskaites un nodoklju samaksu)? Ja ievedu nedaudz, vai man jamaksā ievedmuita un lidz cik eiro varu ievest Latvijā šīs produkcijas?

Atbilde

Attiecībā par sportistiem paredzētiem produktiem informējam Jūs, ka Eiropas Komisija 2016.gada 15.jūnijā sagatavoja ziņojumu “KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par sportistiem paredzētiem pārtikas produktiem” (ziņojums pieejams šeit), kurā tiek norādīts, ka pēc 2016.gada 20.jūlija sporta pārtikas produktiem, kas iepriekš Eiropas Savienībā tika klasificēti kā īpašas diētas pārtikas produkti, turpmāk būs jāatbilst horizontālajiem noteikumiem, kas attiecas uz uztura bagātinātājiem un ikdienas patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem.

 

Gadījumā, ja šie Krievijā ražotie produkti ir uztura bagātinātāji, tad Jums ir jāņem vērā, ka Latvijā atļauts laist tirgū uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti Pārtikas un veterinārajam dienestam un iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā. Informācija par uztura bagātinātāju reģistrāciju ir pieejama PVD mājaslapā šeit. Vadlīnijas par uztura bagātinātājiem ir pieejamas šeit. Ikdienas patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem reģistrācija nav nepieciešama.

 

Uzņēmumam iesaistoties pārtikas apritē, tostarp uzsākot ievest un izplatīt pārtikas produktus, tostarp uztura bagātinātājus, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Sīkāka informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju ir pieejama šeit.

 

Latvijā privātpersona saskaņā ar MK Noteikumu Nr.352 5.punktu bez PVD kontroles personīgai lietošanai vai ievest pārtiku, t.sk.uztura bagātinātājus un sporta pārtiku vai citu pārtiku ar kopējo svaru līdz 10 kg personīgā bagāžā un līdz 1 kg pasta sūtījumā.

 

Visos citos gadījumos (kad vēlaties pārdot produktu) jāreģistrējas PVD, kā pārtikas apritē iesaistītai personai, saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.pantu. Iepriekš jāpaziņo par kravu un PVD kontroles punktā pārtika jāuzrāda kontroles veikšanai. Tai jābūt marķētai atbilstoši Regulā 1169/2011 noteiktajiem kritērijiem un izlasāmai saprotamā (LV vai EN valodā). Vairāk informācija par preču ievešanu ES no trešajām valstīm  ir pieejama šeit 

 

Par ievedmuitas piemērošanu iesakām interesēties VID Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļā, tālrunis: 67120985, 67120986, vai Muitas vērtības nodaļā: 67121007, 67121012

Mūsu pagastā ir 2 ēdināšanas bloki atsevišķās ēkās. Vēlamies šos blokus apvienot, bēt ēdināšanas jānodrošina abās ēkās, līdz ar to nepieciešama pārtikas transportēšana. Kādas ir prasības no PVD puses šajā gadījumā. Trauku sertificēšana, transporta sertificēšana?

Atbilde

Vispārējās higiēnas prasības pārtikas produktu, tostarp  gatavo ēdienu pārvadāšanai, noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – Regula) II pielikuma IV nodaļā. Regulā noteikts, ka pārvadāšanas līdzekļi un/vai konteineri (tostarp arī  termosi, aukstuma somas u.c.), ko izmanto pārtikas/gatavo ēdienu pārvadāšana ir jātur tīri un tiem jābūt labā kārtībā un stāvoklī, lai aizsargātu pārtikas produktus no piesārņojuma un tos nedrīkst izmantot nekam citam, kā tikai produktu pārvadāšanai tajos gadījumos, ja tas var izraisīt pārtikas piesārņojumu.

 

Gatavo ēdienu pārvadāšanas laikā ir jānodrošina atbilstošas temperatūras gan karstiem, gan aukstiem ēdieniem, tāpēc jāizmanto transportlīdzekļi ar temperatūru uzturošām iekārtām. Tomēr, gadījumos, ja tas nerada draudus patērētāja veselībai, ir pieļaujams produktus/ēdienus ierobežotu periodu, tostarp arī pārvadāšanas laikā, uzglabāt ārpus temperatūras kontroles.  Ja piegādes attālums ir neliels un piegāde notiek īsā laika posmā (līdz 30 min.), piegādei var tikt izmantots transportlīdzeklis bez temperatūru uzturošas iekārtas. Minētajā gadījumā temperatūras uzturēšanai var izmantot aukstuma somas vai termosus.

 

Uzņēmuma paškontroles sistēmā ir jāizvērtē gatavo ēdienu piesārņojuma risks pārvadāšanas procesa laikā un jānosaka kontroles pasākumi tā novēšanai. Papildus atļauja no PVD pārtikas pārvadāšanai nav nepieciešama.

Vēlamies atvērt kafejnīcu, kur tiks pārdota tēja un uzkodas iepakojumā (šokolāde, riekstiņi, čipsi u tml). Izņemot tēju, uz vietas nekas netiks gatavots. Pēc reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā un PVD, kādi vēl jāiziet institūcijas, lai varētu veikt šo darbību? Kafejnīca atradīsies pie vidusskolas un, iespējams, ka apmeklētāji būs skolnieki.

Atbilde

Ja kafejnīca atrodas vidusskolas teritorijā, tad jāievēro Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumos Nr.172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" noteiktie ierobežojumi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem,  pārtikas piedevām un aromatizētājiem. Kā arī  izplatāmo pārtikas produktu sortimentam jāatbilst minēto noteikumu 4.1 punktā noteiktajam, piemēram,  drīkst izplatīt svaigus augļus, ogas un dārzeņus (t.sk. salātu, biezeņu vai kokteiļu veidā); žāvētus augļus, ogas, dārzeņus un sukādes u.c.  Noteikumi pieejami tiesību aktu vietnē www.likumi.lv, šeit 

Es gribētu cept cepumus un tirgot tirdziņā pirms Ziemassvētkiem, bet tie būtu daži kilogrami un tas nebūtu regulāri. Vai arī tad man vajag piereģistrēties PVD, jo tās prasības es nodrošināt nevaru un arī izmaksas tam visam ir lielas? Kas man draud par to, ja tirgošu, bet nebūšu reģistrējusies?

Atbilde

Pārtikas aprites uzraudzības likums nosaka, ka pārtikas apritē drīkst iesaistīties tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) reģistrēts uzņēmums.

 

Neatkarīgi no ražotajiem cepumu daudzumiem, Jums ir jāreģistrējas PVD. Reģistrācija PVD ir bezmaksas. Ja vēlaties iegūt arī PVD reģistrācijas apliecību (nav obligāta prasība), tā izmaksās 1,42 eiro. 

 

Lai piereģistrētos PVD, Jums jāaizpilda pieteikums uzņēmuma reģistrācijai un vai nu personiski jāiesniedz tajā PVD pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā darbosies mājražošanas uzņēmums, vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja elektroniskais dokuments noformēts atbilstoši) uz e-pastu pvd@pvd.gov.lv vai uard@pvd.gov.lv.

 

Informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju, veidlapas, pārvalžu kontakti pieejami šeit 

 

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.3pants paredz, ka par uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma reģistrācijas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no četrsimt līdz septiņsimt eiro, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

 

Esam strādājošs restorāns. Kā papildus darbību vēlamies uzsākt kulinārijas un konditorejas ražošanu un tās izplatīšanu. Kādi dokumenti papildus būtu jākārto un kādas prasības būtu jāievēro?

Atbilde

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EE) Nr.852/2004 (2014.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu 6.panta 2.punktu, kas noteic, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki nodrošina, ka  kompetentās iestādes vienmēr saņem jaunāko informāciju par uzņēmumiem, un paziņo arī par visām būtiskām izmaiņām darbībā, pirms uzsākt kulinārijas un konditorejas izstrādājumu izplatīšanu citiem uzņēmumiem, Jums jāinformē PVD teritoriālā struktūrvienība, kuras uzraudzības teritorijā atrodas restorāns.  

 

Pārtikas uzņēmumiem, tostarp arī ēdināšanas uzņēmumiem, kas vēlas ražot un piegādāt citam uzņēmumam vai sava uzņēmuma citai struktūrvienībai kulinārijas izstrādājumus, kuru ražošanā izmantoti neapstrādāti dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, svaiga (arī saldēta) gaļa, svaigas zivis, olas vai svaigpiens u.c., nepieciešama atzīšana saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumiem Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

 

Informācija par uzņēmumu atzīšanu pieejama šeit 

Vai paipalu vai vistas olas pirms lietošanas ir jāmazgā? Jautājums par darbu sabiedriskas edināšanas sferā. Ka to darīt pareizi?

Atbilde

Uzņēmums pats paškontroles sistēmas ietvaros izvērtē riskus un atbilstoši tam pieņem lēmumu par to, vai nepieciešams apstrādāt olas pirms izmantošanas ēdienu gatavošanā. 

Normatīvie akti neparedz obligātu olu apstrādi pirms izmantošanas ēdienu gatavošanā.

 

Kur Ogrē var pārbaudīt dzeramo ūdeni?

Atbilde

Dzeramā ūdens laboratorisko testēšanu var veikt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā BIOR (Ogrē Dravnieku iela 6 ir pieejams paraugu pieņemšanas punkts t:28646134; 65071774; 26456633; http://www.bior.gov.lv/) vai kādā citā akreditētā laboratorijā ( http://www.latak.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=all&Itemid=151&lang=lv).

 

Papildus informējam, ka dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 29.aprīļa noteikumos Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

 

 

Mans uzņēmums grib laist Latvijas tirgū jauno uztura bagātinātāju. Īsti nesapratu no Regulas 1169/2011, vai marķējumā obligāti jānorāda ražotāja nosaukumu un adresi, vai arī var norādīt visus izplatītāja datus (tā ir cita juridiska persona, kas arī iesniedz PVD visus dokumentus un ir atbildīga par šo preci), bet ražotāju norādīt - ražots Eiropas Savienībā. Jo izejvielas mums ir no dazādiem Eiropas Savienības dalībvalstīm, un to visu būs ļoti problēmatiski norādīt uz iepakojuma marķējuma.

Atbilde

Saskaņā ar Regulas Nr.1169/2011 (šeit) 9.pantu, marķējumā ir obligāti jānorāda šīs regulas 8.panta 1.punktā minētā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese, kā arī regulas 26. pantā paredzētajos gadījumos – izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta.

 

Saskaņā ar 8.panta 1.punktu par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir tas uzņēmējs, ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šo pārtikas produktu tirgo, vai, ja minētais uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, importētājs Savienības tirgū. Ja uztura bagātinātājs ir ražots kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs var tā būt ražotājs vai arī izplatītājs.

 

Attiecībā par uztura bagātinātāja izejvielu izcelsmes norādīšanu, informējam, ka saskaņā ar Regulas Nr.1169/2011 26.panta 2.punktu izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Gadījumā, ja uztura bagātinātāja sastāvā esošo sastāvdaļu izcelsme ir dažādu ES dalībvalstu, marķējumā varētu tikt norādīts, ka izcelsme vai izcelsmes vieta ir Eiropas Savienība.

 

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Eiropas Komisija gatavo  īstenošanas aktus attiecībā uz Regulas Nr.1169/2011 26.panta 3.punkta piemērošanu, proti, gadījumiem, kad pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta, bet nav tā pati, kas tā galvenajai sastāvdaļai.

 

 

Kādi dokumenti ir nepieciešami, ja juridiska persona (uzņēmums) vēlas importēt no ES valsts pārtikas produktu uz Latviju un veikt to izplatību mazumtirdzniecības veikalos?

Atbilde

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp tirgojot pārtikas produktus vairumtirdzniecībā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

 

Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir brīvā tirdzniecība – preču ievietošana kopējā tirgū, taču visiem pārtikas produktiem ir jānodrošina atbilstoši pavaddokumenti. Produktiem ir jānodrošina oriģināla marķējumā sniegtas informācijas tulkojumu valsts valodā. Vispārīgas prasības pārtikas produktu marķēšanai ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, pieejama šeit 

 

Papildus informāciju par pārtikas produktu tirdzniecību Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Teritoriālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija pieejama šeit

 

Kas nepieciesams, lai uzsāktu lauku olu tirdzniecību gadatirgos un tirgos?

Atbilde

Lai uzsāktu olu tirdzniecību gala patērētājam, Jums ir nepieciešams:

 

•             reģistrēt Lauksaimniecības datu centrā novietni (ja tas vēl nav izdarīts), kā noteikts 2014.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr393 „Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības  dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”;

 

•             Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) ir jāsaņem atļauja olu realizācijai nelielos apjomos gala patērētājam vai mazumtirdzniecībā. Jums ir jāiesniedz PVD attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā (turpmāk-TSV) iesniegums (elektroniski, papīra formātā vai piesaka pa tālruni), ka vēlaties uzsākt olu realizāciju tieši galapatērētājam;

 

•             pēc iesnieguma saņemšanas TSV veterinārie inspektori ar Jums sazināsies un vienosieties par datumu, kad tiks veikta pārbaude Jūsu  novietnē, pirms atļaujas izsniegšanas.

Kādi ir svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības standarti - salātiem un endīvijām?

Atbilde

Tas noteikts KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) Nr. 543/2011 (2011. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari, I pielikuma B daļas 4.daļa.

 

Saite informācijai 

Ja es, kā privātpersona, savā virtuvē sagatavoju pavisam nelielos daudzumos ķirbju un ābolu sukādes. Vai drīkstu tās pārdot bez atļaujām un reģistrēšanās? Āboli un ķirbji izauguši manā dārzā.

Atbilde

Ja vēlaties nodarboties ar sukāžu gatavošanu savā mājas virtuvē, tad neatkarīgi no saražotajiem daudzumiem, šis process pieskaitāms pie produkta pārstrādes darbībām, un saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. panta 3. punktu Jums jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā augu izcelsmes produktu pārstrādātājam mājas apstākļos, plašāka informācija pieejama šeit

 

 

Noderīga informācija par pārtikas ražošanu mājas apstākļos šeit

 

 

 

Vai nebūtu iespējams aizliegt pārtikas veikaliem tirgot cepumus no kastēm, kurus pircējs var pats iesvērt?Jo nevienmēr ir nodrošināti cimdi vai lāpstiņas cepumu iesvēršanai un bieži arī pircēji neizmanto cimdus un lāpstiņas un ņem ar plikām rokām (netīrām,saskrāpētām brūcēm un nezin kad vēl mazgātām) un ja pēc tāda pircēja māmiņa iesvērs cepumus bērnam -caureja garantēta.

Atbilde

Mazumtirdzniecības uzņēmumos šobrīd nav aizliegta nefasētu pārtikas produktu tirdzniecība, bet pārtikas uzņēmumi ir atbildīgi par to, lai visos izplatīšanas posmos pārtika būtu pasargāta no jebkāda piesārņojuma, kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturam, kaitīgu veselībai vai piesārņotu tādā veidā, ka nebūtu saprātīgi domāt, ka to var patērēt. Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.

 

2010.gadā Latvijas Tirgotāju asociācijā tika izstrādātas speciālas vadlīnijas pārtikas uzņēmumiem „Labas higiēnas prakses vadlīnijas nefasētas pārtikas tirdzniecībai”. Vadlīnijas ir izstrādātas, lai nodrošinātu kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstošas nefasētās pārtikas apriti mazumtirdzniecības uzņēmumu pircēju pašapkalpošanās vietās.

 

Tirgojot vaļējus produktus, pārtikas uzņēmumam jānodrošina, ka:

• produkti ir izvietoti augstumā no grīdas ne zemāk, kā 0,5 m;

• pircējam ir viegli produktus paņemt, izmantojot nepieciešamo aprīkojumu, piemēram, lāpstiņas, cimdus;

• pašapkalpošanās vietā ir izvietots skaidri salasāms paziņojums: „Lūdzam izmantot paredzēto aprīkojumu un iepakojamo materiālu, kā arī ievērot higiēnas prasības”;

• tirdzniecības vietā ir pieejams vienreizējās iepakošanas materiāls (maisiņi, kastītes);

• tirdzniecības vietā notiek regulāra uzraudzība no personāla puses, tostarp vizuāla un organoleptiska novērtēšana.

 

Konstatējot higiēnas prasību pārkāpumus nefasētu pārtikas produktu tirdzniecībā, Jūs varat zvanīt uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 un atstāt tur precīzu informāciju par konkrētu tirdzniecības vietu un iespējamiem pārkāpumiem.

Vai es, kā darba devējs, drīkstu pielaist darbiniekus(pavārus, trauku mazgātājus, viesmīļus u. tml, kuri piedalās kādā no pārtikas aprites posmiem) darbā, ja sanitārajā grāmatiņā ģimenes ārsts ir devis atļauju pielaist darbā, bet minētajiem darbiniekiem nav veikta bakterioloģiskā izmeklēšana zarnu infekcijas slimību (vēdertīfa, šigelozes, salmonelozes) izraisītāju noteikšanai?

Atbilde

 

Obligāto veselības pārbaužu kārtība noteikta Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.494 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”. Saskaņā ar minēto noteikumu I pielikumu, bakterioloģiskā izmeklēšana zarnu infekcijas slimību (vēdertīfa, šigelozes, salmonelozes) izraisītāju noteikšanai pārtikas apritē nodarbinātiem paredzēta veicot pirmreizējo veselības pārbaudi. Iepazīstoties ar pārbaužu rezultātiem ģimenes ārsts veic ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā, sniedzot (vai nesniedzot) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā. Citu ārstu speciālistu ieraksti nav obligāti.

 

Papildus PVD norāda, ka ārstniecības personas, tostarp ģimenes ārsta, kompetencē ir izvērtēt nepieciešamību veikt papildus izmeklējumus saslimušām vai inficētām personām un personām, par kurām ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka tās ir inficējušās ar profesionālo darbību ierobežojošām infekcijas slimībām.

Kādi dokumenti ir jāiesniedz fiziskai personai (analīžu rezultāti vai citi), kas grib pārdot savus izaudzētus kartupeļus skolai (skolēnu ēdināšanai)?

Atbilde

Augu izcelsmes produktu, tostarp arī kartupeļu,  ražotājiem jāievēro  Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumos Nr.499  “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam un nelielā apjomā” noteiktās prasības. Saskaņā ar noteikumu 4.punktu ražotājam ir jāveic piegādāto produktu apjoma uzskaite, dokumentējot produkta nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos, produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu. Savukārt, ēdināšanas uzņēmumam, pieņemot no fiziskas personas produktus, jāreģistrē informācija par produkta nosaukumu, piegādāto apjomu, ieguves vietu, piegādes datumu, kā arī produkta ražotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. 

Kur es varu atrast informāciju par normām un noteikumiem, ja es gribu pārdot žāvētus augļus? Kādas ir prasības, ja tirgo slēgtajā telpā? Kādas ir ielu tirdzniecības prasības žāvētiem augļiem?

Atbilde

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp pārdodot žāvētus augļus, Jums jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Uzņēmuma reģistrācija notiek 5 darba dienu laikā un ir bez maksas,  tomēr ja vēlaties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama šeit

 

Reģistrējas tajā PVD teritoriālajā struktūrvienībā, kuras uzraudzības teritorijā faktiski atradīsies Jūsu uzņēmums. Ja tā būs Rīga, tad Jums jāvēršas PVD Rīgas pilsētas pārvaldē. Kontakti pieejami šeit 

 

Uzņēmumam savā darbībā, gan tirgojot telpās, gan ielu tirdzniecības vietās, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā noteiktās prasības. Veicot pārtikas produktu tirdzniecību Jums būs nepieciešama personas medicīniskā grāmatiņa. Ja Jūs tirgosiet nefasētus žāvētus augļus un Jums nav profesionālā kvalifikācija pārtikas nozares specialitātē, tad uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, jānoklausās trīs astronomiskās stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" par to saņemot apliecību. Savukārt, ja Jūs tirgosiet fasētus žāvētus augļus, neatverot un nemainot iepakojumu, tad apmācību kurss "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" Jums nav nepieciešams.

 

Tirgojot nefasētu pārtiku Jums jāievēro Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra  noteikumu Nr.595 „Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku” prasības informācijas sniegšanai galapatērētājiem. Realizējot fasētus augļus Jums jānodrošina produktu marķējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu  (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu. Obligātais ziņu uzskaitījums ir norādīts Regulas 1169/2011 9.pantā.

 

Prasības ielu tirdzniecībai noteiktas Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”.

 

Mājas apstākļos izgatavojam dažādas pārtikā lietojamas eļļas un sulas ( smiltsērkšķu, kaņepju, ķirbju, mārdadžu utt.). Lai varētu to realizēt tirgū - nepieciešama produktu reģistrācija PVD. Kas nepieciešams, lai to izdarītu un kā to izdarīt? Rīgas Centrāltirgus laboratorijas darbinieki skaidroja, ka veikt minētās darbības var arī elektroniski.

Atbilde

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp ražojot pārtikas produktus mājas apstākļos, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

 

Attiecībā par pārtikas produktu tirdzniecību, PVD paskaidro, ka jāņem vērā tas, kā tiks klasificēti produkti - kā parastā pārtika (šādā gadījumā produktus nav nepieciešams reģistrēt), vai kā uztura bagātinātāji/diētiskā pārtika (šādi produkti gan ir jāreģistrē PVD). Informācija par pārtikas produktu reģistrāciju pieejama šeit

 

Ja Jums nepieciešama konsultācija, Jūs to varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Teritoriālo pārvalžu kontaktinformācija pieejama šeit

Kādas ir iespējas ievest un tirgot Latvijā medu no Krievijas(Baškīrija)?

Atbilde

Lai ievestu medu no Baškīrijas (RU), jāievēro sekojošas prasības:

  • medus importētājam Latvijā ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā kā pārtikas apritē iesaistītam uzņēmumam. Sīkāku informāciju par reģistrāciju jums sniegs tuvākā PVD teritoriālā pārvalde. Pārvalžu kontaktinformāciju atradīsiet šeit

 

  • medus sūtījumam ir jāpievieno Krievijas veterinārā dienesta izsniegts veterinārā sertifikāta oriģināls. Sertifikāta paraugs ir noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/759 (2016. gada 28. aprīlis), ar ko izveido tādu trešo valstu, to daļu un teritoriju sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj ievest Savienībā konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, nosaka prasības sertifikātiem, groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un atceļ Lēmumu 2003/812/EK II pielikumā VII daļā;

 

  • medus krava ir jāuzrāda PVD robežkontrolei pirmajā vietā, kur krava šķērso valsts robežu. Latvijas robežkontroles punkti un kontaktinformācija atrodami iepriekš minētajā PVD mājas lapā, kur sadaļā “Robežkontrole” – kontroļu veidi un prasības – veterinārā kontrole atradīsiet sīkāku informāciju par kontroles procedūru, kā arī kārtību kādā ir iesniedzams PVD kontroles punktam iepriekšējais paziņojums par gaidāmo, kontrolei pakļauto kravu.

 

Kādi normatīvie akti jaievēro, kādi sertifikāti nepieciešami, ja vēlos mājas apstākļos cept piparkūkas un tirgot Ziemassvētku tirdziņo? Kur varu atrast šo informāciju?

Atbilde

Pārtikas apritē drīkst iesaistīties tikai PVD reģistrēts uzņēmums, tāpēc, kad esat nolēmuši uzsākt savu mājražošanas darbību, Jums ir jāreģistrējas PVD. Vispirms Jums jāaizpilda pieteikums uzņēmuma reģistrācijai un vai nu personiski jāiesniedz tajā PVD pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā darbosies mājražošanas uzņēmums, vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja elektroniskais dokuments noformēts atbilstoši) uz e-pastu pvd@pvd.gov.lv vai uard@pvd.gov.lv.

 

Informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju pieejama šeit 

 

Reģistrācija PVD ir bezmaksas. Ja izvēlaties iegūt PVD reģistrācijas apliecību, tā izmaksās 1,42 eiro. 

 

Prasības, kas jāievēro ražotājiem, kas gatavo produktus mājas apstākļos pieejamas šeit

 

Vai mājražotājiem (tirgojot savu ražoto produkciju) jānorāda uzturvērtība, Vai netiek piemērots Regulas 1169 V pielikuma 19.punkts? Kādas izmaiņas gaidāmas gaļas mājržotājiem no 2017. gada jūlija?

Atbilde

Saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu Paziņojums par uzturvērtību pārtikas produktiem obligāti ir jānorāda no 2016.gada 13.decembra, izņemot regulas V pielikumā norādītajiem produktiem, tai skaitā arī amatnieciski ražotiem ( nevis mājas apstākļos ražotiem) produktiem.

 

Uzņēmumi, kas Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā reģistrēti kā pārtikas ražotāji mājas apstākļos, bet neatbilst šo noteikumu 4. punktā minētajiem kritērijiem, 30 procentu saražotās pārtikas bez uzņēmuma atzīšanas drīkst piegādāt saviem mazumtirdzniecības uzņēmumiem līdz 2017. gada 1. jūlijam.

 


Mājražotāji, kas atbilst šo noteikumu 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, visu saražoto dzīvnieku izcelsmes pārtiku bez uzņēmuma atzīšanas drīkst piegādāt saviem mazumtirdzniecības uzņēmumiem līdz 2017. gada 1. jūlijam (Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumi Nr.358 2015.gada 30.jūnijā Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos ražotu vai gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku).

Vēlos atvērt mazumtirdzniecibas pārtikas preču veikalu. Kādi dezinfekcijas lidzekļi ir vajadzīgi veikala plauktu, grīdas, roku dezinfekcijai? Vai japasūta specializēti vai pietiek ar tādiem, kurus var nopirkt parastā veikalā? Vai jābūt noslēgtam līgumam par grauzēju deratizāciju veikalam?

Atbilde

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp tirgojot pārtikas produktus mazumtirdzniecībā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

 

Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts kādi tieši dezinfekcijas līdzekļi jāizmanto pārtikas uzņēmumā, tas ir atkarīgs no uzņēmuma darbības veida, izplatāmo produktu sortimenta, aprīkojuma un citiem apstākļiem. Dezinfekcijas līdzekļiem jābūt paredzētiem lietošanai pārtikas uzņēmumos.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas Nr.852 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma IX nodaļas 4.punkts nosaka, ka pārtikas uzņēmumā ir jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai apkarotu kaitēkļus. Uzņēmumam ir tiesības izvēlēties slēgt pastāvīgu līgumu par kaitēkļu apkarošanu vai arī izmantot firmas pakalpojumus tikai nepieciešamības gadījumā. PVD inspektori, veicot pārbaudes, pārliecinās vai uzņēmumā nav kaitēkļi vai grauzēji vai arī to klātbūtni apliecinošas pazīmes.

 

Papildus informāciju par pārtikas produktu tirdzniecību un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Teritoriāloo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija pieejama šeit

Pa pastu saņēmu Naturelab omega 3 kapsulas. Vai tās ir reğistrētas PVD un var lietot uzturā?

Atbilde

Uztura bagātinātājs "Extra strength Omega – 3 fish oil" (ražotājs - Ayanda AS, Skippergaten 47, N-9008 Tromsø, Norvēģija; izplatītājs - DirectMarketing OU, Narva mnt. 5, Tallinn, Igaunija) ir reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā ar reģistrācijas Nr.8579, un to ir atļauts izplatīt Latvijā, un tas ir paredzēts, lai bagātinātu uzturu ar omega - 3 taukskābēm.

 

PVD uztura bagātinātāju reģistrs ir pieejams šeit 

Kādas prasības jāievēro atverot alus bāru? Vai bārmenim jābūt sanitārajai grāmatiņai? Vai jāiziet kādas speciālas apmācības? Vai ir kādas īpašas prasības attiecībā uz bāra telpām?

Atbilde

Pārtikas uzņēmums, tostarp arī alus bārs, pirms darbības uzsākšanas ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Pieteikums un citi dokumenti iesniedzami attiecīgā teritoriālā PVD pārvaldē (pēc Jūsu faktiskās adreses). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet šeit

 

Organizējot savu darbu bārā Jums ir jāievēro vispārīgās higiēnas prasības, tostarp prasības telpām, iekārtām, aprīkojumam, personālam, pārtikas produktiem u.c., kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu. 

 

Jums jāievēro arī citu pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības, piemēram, jānodrošina izcelsmi apliecinoši dokumenti pārtikas produktiem; darbiniekiem (bārmeņiem) jāveic obligātās veselības pārbaudes un personas medicīniskās grāmatiņas jāuzglabā kontroles institūcijai pieejamā vietā; darbiniekiem jānoklausās mācību kurss „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” u.c.

 

Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu un par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu.

 

Informācija uzņēmējiem, tostarp, pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un labas higiēnas prakses vadlīnijas pieejamas nozares portālā  sadaļā Pārtikas uzraudzība:

 

 

Neskaidrību gadījumā Jūs varat sazināties ar PVD teritoriālo pārvaldi (pēc uzņēmuma faktiskās adreses), lai saņemtu nepieciešamo informāciju.

Ja privātpersona izaudzē savā dārzā ābolus, bumbierus, plūmes un grib pārdot pārstrādes uzņēmumam savus augļus un ogas, vai viņam ir jābūt reģistrētam PVD? Vai ir kāds daudzums, ko var pārstrādes uzņēmumam pārdot bez reģistrācijas PVD?

Atbilde

Privātpersonām nav jāreģistrējas PVD tikai tādā gadījumā, ja tās izplata/pārdod svaigus augu izcelsmes primāros produktus nelielos apjomos galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam (veikaliem). To nosaka 2010.gada 1.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.499 “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”, kuros noteikti arī produktu nelielie apjomi. Noteikumi neattiecas uz produktu piegādi pārstrādes uzņēmumam, līdz ar to privātpersonām, kas vēlas pārdot savus audzētus augļus un ogas pārstrādes uzņēmumam, ir jābūt reģistrētam PVD. Lai reģistrētos PVD, ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodaties. Reģistrācija PVD ir bez maksas.

 

Detalizētāka informācija par reģistrāciju

Vai telpā, kurā tiks veikti rūpnieciski marinēšanas darbi, drīkst būt koka dēļu griesti?

Atbilde

Prasības pārtikas aprites telpām, kuras izmanto rūpnieciskajām darbībām, ir noteiktas EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma 1.un 2.nodaļā.

 

Regula nenoteic pārtikas aprites telpu un to apdares materiālu veidus, bet uzliek par pienākumu pārtikas ražošanas uzņēmumam nodrošināt, ka telpu, kur pārtiku sagatavo, apstrādā vai pārstrādā, projekts un izvietojums ļauj īstenot labu pārtikas higiēnas praksi, tostarp aizsardzību pret piesārņojumu starp darbībām vai to laikā, tajā skaitā griesti jāveido un jāapdarina tā, lai aizkavētu netīrumu uzkrāšanos un lai samazinātu kondensēšanos, nevēlama pelējuma augšanu un daļiņu izplatību.

 

Atkarībā no ražotā produkta veida un ražošanas darbībām, uzņēmums, izvērtējot iespējamos piesārņojuma riskus, izvēlas attiecīgo telpu apdares materiālu, ņemot vērā attiecīgā materiāla tīrīšanas, un ja nepieciešams, dezinficēšanas iespējas. 

Lai skolām pārdotu sausmaizītes, vai ir nepieciešama PVD rakstiska atļauja,vai pietiek ar atbilstošu sastāvu?

Atbilde

Skolās papildus izvēles un kompleksajai ēdienkartei atļauts izplatīt sausmaizītes, ja tiek ievērotas MK noteikumu Nr. 172/2012  prasības.

 

Papildus PVD rakstiska atļauja nav nepieciešama. 

Vēlos uzzināt, kuri normatīvie dokumenti reglamentē pārtikas produktu utilizēšanu?

Atbilde

Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību reglamentē 2009.gada 7.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.742 “Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība”.

 

Saskaņā ar iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem:

1) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kas atzīti par izplatīšanai nederīgiem, pārtikas uzņēmums izmanto vai iznīcina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002;

2)pārtikas uzņēmums pēc izplatīšanai nederīgu augu izcelsmes un jaukto pārtikas produktu (pārtikas produkti, kas sastāv no augu un dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām) konstatēšanas veic vienu no šādām darbībām:

- pārtikas produktu izmanto par dzīvnieku barības sastāvdaļu, ja tas nav bijis saskarē ar termiski neapstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzīvnieku barības nekaitīguma prasībām;

- pārtikas produktu iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbībām ar atkritumiem.

Mūsu izglītības iestādes ēdināšanas blokam nepieciešams aktualizēt Paškontroles sistēmas rokasgrāmatu HACCP. 1) ja rokasgrāmatā veicam izmaiņas, kas saistītas ar iestādes adreses maiņu, likuma pantiem, kas vairs nav aktuāli (grāmatu nav nepieciešams veidot no jauna, tikai aktualizēt jau esošo), vai šīs izmaiņas drīkst veikt mūsu organizācijas pārstāvis, kurš saņēmis apliecību par HACCP principu piemērošanu pārtikas produktu higiēnas un nekaitīguma nodrošināšanai? 2)šobrīd r-grāmatā minēts, ka olas jādezinficē šķīdumā, jāskalo ūdenī. Kurā likumā tas ir noteikts? 3)vai uz vietas iesaldētiem produktiem (augu valsts) derīguma termiņš ir tikai 3 mēneši? 4)r-grāmatā minēts, ka ledusskapis jāatsaldē 1x mēnesī. Vai šo punktu varam dzēst, ja šobrīd virtuvē izmanto ledusskapi, kas pats veic atsaldēšanas funkciju 5)šobrīd r-grāmatā minēts, ka dažādās situācijās risinājumu rod pavārs sadarbībā ar medmāsu (saskaņo ēdienkarti, novērtē produktu neatbilstību). Kā rīkoties, ja skolā reāli nestrādā medmāsa? Vai šīs funkcijas tad var pildīt kāds no valdes? 6)vai un kādos noteikumos minēts, ka dzīvnieku izcelsmes produktu uzņēmums tiek identificēts ar ovālo zīmogu? Vai tas attiecas arī uz zemnieku saimniecību - mājražotāju?

Atbilde

1.            Uzņēmumā ir jābūt nozīmētai atbildīgajai personai par paškontroles sistēmas izstrādāšanu, ieviešanu un uzturēšanu. Minētai personai, ja nepieciešams, piesaistot uzņēmuma darbiniekus vai citas kompetentas personas, ir pienākums aktualizēt paškontroles dokumentāciju, veicot visas nepieciešamās izmaiņas.

 

2.            Normatīvajos aktos nav noteikta prasība obligāti dezinficēt olas, bet uzņēmums, izvērtējot apdraudējumus saistībā ar produktu, nosaka kontroles pasākumus to novēršanai, ja nepieciešams, arī olu dezinfekciju.

 

3.            Ieteicamie atvēsināto un saldēto produktu uzglabāšanas laiki ir atrodami Labas higiēnas prakses vadlīnijās atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem, kas ir pieejamas ŠEIT

 

4.            Paškontroles sistēmā uzņēmums pats nosaka kontroles un uzraudzības pasākumus, tostarp arī ledusskapja atlaidināšanas, tīrīšanas un dezinfekcijas kārtību.

 

5.            Izglītības iestādes vadība ir atbildīga par bērnu ēdināšanu, tāpēc jautājumus par ēdienkartes atbilstību, produktu un ēdienu novērtēšanu vajadzētu risināt sadarbībā ar iestādes vadību.

 

6.            Veselības un Identifikācijas marķējumu (ovālo zīmogu) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula Nr.853/2004  ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Kur mums ir jāvēršas, lai pieteiktos kā uzņēmums, kas tirgo pārtikas produktus izbraukuma tirdzniecību laikā? Kādi dokumenti ir iesniedzami?

Atbilde

Prasības ielu tirdzniecībai nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”. Saskaņā ar minēto noteikumu prasībām ielu tirdzniecība ir ar pašvaldību saskaņojamais tirdzniecības veids, un pārtikas preču pārdošanas tirdzniecību drīkst veikt tirdzniecības dalībnieki, kuriem ir tiesības iesaistīties pārtikas apritē. 

 

Tiesības iesaistīties pārtikas apritē ir uzņēmumiem, kas ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama ŠEIT

 

Papildus informāciju par uzņēmuma reģistrāciju un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī Jums tuvākajā PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejams ŠEIT

R589/2008 rakstīts, ka ir dalībvalstis, kurās ir atļauta olu mazgāšana pirms realizācijas tirgū. Latvijas likumdošanā neatrodu atsauci uz šo punktu, līdz ar to nedz aizliegumu, nedz atļauju olas mazgāt. Kuri MK noteikumi to regulē?

Atbilde

Jums taisnība, jo Latvijā nav noteikumu, kas atļautu vai aizliegtu olu mazgāšanu pirms olu realizācijas tirgū.

Saskaņā ar KOMISIJAS REGULAS (EK) Nr. 589/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz olu tirdzniecības standartiem 2. pantu 2.punktu. A šķiras olas ne pirms, ne pēc šķirošanas nemazgā un netīra, izņemot 3. pantā paredzēto gadījumu:.

3. pants. Mazgātas olas  1.  Dalībvalstis, kuras 2003. gada 1. jūnijā atļāva iepakošanas centriem mazgāt olas, var turpināt atļaut to darīt, ja šie centri darbojas saskaņā ar valstu rokasgrāmatām par olu mazgāšanas sistēmām. Mazgātas olas drīkst tirgot tikai tajās dalībvalstīs, kurās ir izdotas šādas atļaujas.

12. pants Iesaiņojumu marķēšana

1.  Uz A šķiras olu iesaiņojumu ārējās virsmas ir viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde ar šādu informāciju:

           e) vārdi “mazgātas olas” – olām, kuras mazgātas atbilstīgi šīs regulas 3. panta nosacījumiem.

 

Olas parasti nevajadzētu mazgāt vai tīrīt pirms realizācijas tirgū, jo šādas rīcības rezultātā var bojāt olas čaumalu, kas ir efektīvs šķērslis baktēriju iekļūšanai ar virkni antibakteriālu īpašību. Tomēr dažus apstrādes veidus, piemēram, olu apstrādi ar ultravioletajiem stariem, nevajadzētu uzskatīt par tīrīšanas procesu. Turklāt A šķiras olas nevajadzētu mazgāt, jo mazgāšanas laikā vai pēc tās iespējams sabojāt fizisko barjeru, piemēram, kutikulu. Šāds bojājums var veicināt baktēriju iekļūšanu olā caur čaumalu un mitruma zudumu, tādējādi palielinot risku patērētājiem, jo īpaši – ja nav optimālu turpmāko žāvēšanas un uzglabāšanas nosacījumu.

 

Vai PVD veic nitrātu analīzes kartupeļos? Ēdināšanas uzņèmums ir gatavi iegadāties kartupeļus, ja nav pārsniegta nitrātu norma. Kādas ir cenas, vai veicat analīzes uz vietas?

Atbilde

Nitrātu maksimāli pieļaujamais līmenis noteikts Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr.1881/2006 ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 1. sadaļā tikai spinātiem, salātiem, pārstrādātai graudu pārtikai un pārtikai zīdaiņiem un maziem bērniem.

 

Minētā Regula neparedz pieļaujamās nitrātu normas kartupeļiem, līdz ar to, izmeklējot tos laboratoriski, iegūto rezultātu nav iespējams salīdzināt. Tādējādi PVD nav pamata ņemt paraugus kartupeļiem laboratoriskajai kontrolei uz nitrātiem.

 

PVD pats neveic laboratoriskos izmeklējumus. Valsts uzraudzības ietvaros ņemtie paraugi tiek nosūtīti laboratoriskajiem izmeklējumiem uz zinātnisko institūtu BIOR. Informāciju par laboratorijām, kas sniedz šādus pakalpojumus un analīžu izmaksām ir pieejama internetā. 

Vai mājas virtuvē, kurā ikdienā gatavo pārtiku ģimenei, iespējams nodarboties ar ievārījumu un sīrupu mājražošanu? Kādām prasībām jāatbilst virtuvei, lai tur varētu nodarboties ar mājražošanu?

Atbilde

Mājas apstākļos, tajā skaitā mājas virtuvē, atļauts nodarboties ar augu izcelsmes produktu pārstrādes darbībām, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības pārtikas apritei, jo ikvienam pārtikas apritē iesaistītajam dalībniekam jānodrošina pārtikas nekaitīgums neatkarīgi no tā, kādās telpās pārtika tiek ražota. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – Regula Nr.852/2004). Prasības telpām, ko galvenokārt izmanto kā privātmājas un, kur regulāri laišanai tirgū tiek gatavota pārtika, ieskaitot mājas virtuvi, noteiktas Regulas II pielikuma III nodaļā. Prasības paredz, ka ciktāl praktiski iespējams, telpas jāveido un jāuztur tīri un labā kārtībā un tādā stāvoklī, lai izvairītos no piesārņojuma riska, jo īpaši tā, ko rada dzīvnieki un kaitēkļi.

 

Detalizētāku informāciju par prasībām produktu ražošanai mājas apstākļos var atrast šeit

Ja esmu beigusi bakalauru LLU Viesnīcu un ēdināšanas uzņēmējdarbību, vai man ir vajadzīga apliecība par sanitārā minimuma lekciju? Pavāriem ar diplomu nav vajadzīgs šis sertifikāts, bet ja pavārs ir no citas ES valsts, vai šī apliecība ir vajadzīga?

Atbilde

Ja Jūsu bakalaura programmā bija iekļautas higiēnas apmācības, tad Jums tas nav nepieciešams. Arī no ES valsts pavāram ir jābūt kvalifikācijas apliecinošam dokumentam un tad šādas apmācības nav nepieciešamas.

Vēlamies savā privātajā bērnudārzā atvērt virtuvi. Kādas ir prasības telpai (kvadratūra) un ar ko jāsāk, kādas veidlapas ir jāaizpilda?

Atbilde

Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta prasībām, uzņēmumiem, kas iesaistās pārtikas apritē ir jāreģistrē sava darbība Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pirms ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas Jums ir jāiesniedz PVD teritoriālajā pārvaldē iesniegums reģistrācijai vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Pēc iesnieguma saņemšanas PVD piecu darba dienu laikā reģistrē uzņēmumu. Informāciju par reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un PVD pārvalžu atrašanās vietu Jūs varat atrast šeit

 

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem jāievēro pārtikas apritē noteiktās higiēnas prasības. Vispārējās higiēnas prasības pārtikas aprites uzņēmumiem, tostarp arī bērnudārzos, noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulas Nr. 852 par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā. Specifiskās prasības pirmskolas izglītības iestādēm, tostarp arī ēdināšanai, noteiktas Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu", kā arī Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumu Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” 1.pielikumā.

 

Kur es varu iepazīties Jūsu mājaslapā ar ēdienkartēm, kuras tiek saskaņotas ar skolu ēdināšanas uzņēmumiem? Skola atrodas Ķekavas pagastā.

Atbilde

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” 51.punktu, ēdināšanas bloka vadītājs, saskaņojot ar iestādes ārstniecības personu (ja tāda ir) vai ar iestādes vadītāju vai viņa pilnvarotu personu, izstrādā ēdienkarti vienai līdz divām nedēļām. Izglītības iestādē izglītojamo ēdināšanu nodrošina atbilstoši Ministru kabineta  2012.gada 13.marta noteikumiem Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”.

 

Ēdienkartes ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) saskaņotas netiek, bet PVD pārtikas inspektori, veicot izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudes, kontrolē to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ar izglītības iestādes vadību saskaņotajām ēdienkartēm ir jābūt izvietotām apmeklētājiem pieejamā vietā, kur Jūs tās varat redzēt. 

Vai pārtikas veikalā atļauts tirgot pienu ar tekošās dienas derīguma termiņu? Respektīvi, ja piena derīguma termiņš ir 18. septembris un es to iegādājos 18. septembra vakarā, vai veikalam ir tiesības man tādu pārdot, nevēršot uz to uzmanību?

Atbilde

Latvijas Republikas teritorijā pārtikas preces atļauts tirgot līdz to derīguma termiņa beigām (ieskaitot pēdējo derīguma termiņa dienu).  Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 14.panta otro daļu tikai pārtika, kurai jau beidzies derīguma termiņš, tiek atzīta par izplatīšanai nederīgu. Tāpēc katrs patērētājs pats var izvēlēties pirkt vai nepirkt pārtikas produktu tā pēdējā derīguma termiņa dienā.

Interesējos par prasībām kādas ir piemērojamas mazajai alkohola ražotnei, ja tiek plānots ražošanu veikt pašreizējā saimniecības ēkā! Ēka ir nodrošināta ar ūdens piegādi! Papildus nepieciešamības gadījumā, var tikt izmantotas, blakus esošajā (~10m attālumā) dzīvojamā mājā, virtuve un vannas istaba ar dušu.

Atbilde

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta. Minētā likuma 9. panta otrā daļa paredz, ka šis aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu likuma "Par akcīzes nodokli" 3. panta ceturtās daļas 1.punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam. Līdz ar to, ja vēlaties ražot alkoholiskos dzērienus, Jums jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā ražotājam. Ar reģistrācijas kārtību varat iepazīties šeit

 

Savā darbībā uzņēmumam jāievēro higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu. Ar minēto Regulu un specifiskajiem normatīvajiem aktiem varat iepazīties šeit

 

Papildus informējam, ka par nodrošinājumiem un par licenču izsniegšanas kārtību varat interesēties Valsts ieņēmumu dienestā.

 

Vēlos atvērt konditoreju un veikalu. Kādai darba virsmai ir jābūt konditorejā? Vai konditorejai un veikalam piegādātās preces var nest pa vienām durvīm? Kādi ir nepieciešamie dokumenti lai varētu uzsākt ražošanu? Ar ko vēl es varētu saskarties?

Atbilde

Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma (1998.03.20) 5.panta 3.punktu pārtikas uzņēmumi var iesaistīties pārtikas apritē (darbībās, kas saistītas ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam), ja tie reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā un saskaņā ar 3.panta 1.punktu ievēro Eiropas Komisijas regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu prasības.

 

Minētās regulas II. pielikuma I., II. un III. nodaļā ir aprakstītas prasības dažādām pārtikas apritē iesaistītām telpām, bet V nodaļā noteiktas prasības aprīkojumam.

 

Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas kārtība noteikta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

 

Saskaņā ar iepriekš minētajiem Noteikumiem, pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz PVD teritoriālajā struktūrvienībā iesniegums uzņēmuma reģistrācijai vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejama ŠEIT

 

Informācija par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju pieejama ŠEIT

 

Pārtikas aprites uzraudzības likuma 7.pantā teikts, ka pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām un 8.pantā norādīts, ka uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

 

Sīkāku informāciju par prasībām pārtikas apritē iesaistītajam varat atrast ŠEIT

Man ir trīs mēnešus jauns kucēns, diezgan liels augumā. Vai es drīkstu kopā ar savu suni iet iepirkties veikalos? Lūgums atbildēt parasto cilvēku valodā. Likumus esmu izlasījusi, neko neesmu saparatusi...vieni vari, citi nevar... Tāpēc ar norādīju gan suņa vecuma, gan aptuvenos izmērus.

Atbilde

Jūs esat sapratusi pilnīgi pareizi – neviens normatīvais akts jeb noteikumi neaizliedz ne veikalā, ne kafejnīcā atrasties ar mājdzīvnieku. To izlemj katrs uzņēmums (veikals, kafejnīca) pats un parasti pie ieejas piestiprina attiecīgu norādi.

 

Taču dzīvnieka īpašnieka tiesības un pienākumi ir aprakstīti MK noteikumos Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, kuros ir teikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir tiesības kopā ar dzīvnieku atrasties ārpus dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja dzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.

 

Tātad, ja veikals to pieļauj un Jūsu dzīvnieks neapdraud apkārtējos, Jūs ar dzīvnieku varat atrasties veikalā.

Kur es varu atrast informāciju par normām un noteikumiem, ja es gribu atvērt putnu kautuvi? Kas man būtu jāzina un jāņem vērā?

Atbilde

Kautuvju darbību reglamentē vairāki normatīvie akti. Lai saņemtu interesējošo informāciju, vispirms ir jābūt informācijai par iespējamo kaušanas apjomu un  vēlamo gaļas tirgu.

 

Iespējamas dažādas putnu gaļas tirgus iespējas:

 

1) gala patērētājs un mazumtirdzniecība Latvijas teritorijā  (PVD reģistrēta kautuve MK noteikumi Nr. 1393 (08.12.2009.) ,,Veterinārās prasības  mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā’’);

 

2) tikai Latvijas teritorijā bez ierobežojumiem, izņemot pārdošanu pārstrādei PVD atzītā uzņēmumā (PVD atzīta kautuve vietējam tirgum atbilstoši MK noteikumiem Nr. 328 (18.06.2013.) ,,Prasības kautuvēm , kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū’’);

 

3)  gaļas realizācija bez tirgus ierobežojumiem Latvijā, Eiropas savienībā t.sk. eksports uz trešajām valstīm (atbilstoši ES regulām 852/2004, 853/2004 un citiem normatīvajiem aktiem).

 

Iesakām apsvērt tirgus iespējas un pēc tam saņemt sīkāku konsultāciju kādā no PVD teritoriālajām pārvaldēm. PVD teritoriālo struktūrvienību kontakti pieejami ŠEIT

Esmu trušu audzētavas īpašnieks, trušus realizēju kautuvei, kautuve tālāk veikaliem. Velos trušu gaļu tirgot pats, izmantojot kautuves pakalpojumus - kaušanu, atdzesēšanu, sadalīšanu un iepakošanu?

Atbilde

Lai Jūs varētu pats piegādāt savu audzēto trušu gaļu veikaliem, kura iegūta atzītā uzņēmumā, Jums jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā savā saimniecībā izaudzētu dzīvnieku gaļas piegādātājam (saskaņā ar PVD pamatdarbības veidu klasifikatoru kods 28.2). Informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama ŠEIT 
 
Piegādājot trušu gaļu Jums jānodrošina produktu piegāde atbilstošā temperatūrā, kā arī jānodrošina produkta marķējums un izsekojamība.
 
Normatīvo aktu prasības pieejamas ŠEIT

Man ir jautājums par pārtikas piedevu CDB eļla. Mans radinieks no ASV vēlās man atsūtīt šo eļļu, jo šis šobrīd ir labākais līdzeklis pret stresu. Pie mums Latvijā to nav iespējams iegādāties. ASV un cik zinu ar daudzās ES valstīs šī eļļa ir brīvā apritē. Vai pie mums viņu neuzskatīs par nelikumīgu, jo viela, no kā šī eļļa ir gatavota kanabiols?

Atbilde

Kanabidiols (CBD) ES ir neatļauta jaunā pārtika (nonauthorised novel food).

 

Sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa) sēklas un no tām iegūti produkti, piemēram, eļļa, sviests, Eiropas Savienībākā pārtika ir atļauti. 

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumiem Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” (http://likumi.lv/doc.php?id=121086 ), atsevišķi no kaņepēm iegūti produkti ir iekļauti Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā. Tie ir kanabiss, kanabisa sveķi, eļļa, ekstrakti un tinktūras, kā arī no kanabinola atvasināti savienojumi (izņemot kanabidiolu - CBD).

 

Neraugoties uz to, ka kanabidiols (CBD) nav ietverts kontrolējamo narkotisko vielu sarakstā, un arī Eiropas Savienībā produkti, kuru sastāvā ir šie viela, ir pieejami, tomēr šīs vielas izmantošana Eiropas Savienībā pārtikā nav atļauta.

 

Tā ir uzskatāma par neatļautu jaunas pārtikas sastāvdaļu, kurai pirms tās izmantošanas uzsākšanas pārtikas produktos ir nepieciešams riska novērtējums.

 

 

Jaunas pārtikas sastāvdaļu, kuru uzskata par neatzītu (CBD) nav atļauts ievest Eiropas Savienībā, t.sk. Latvijā.

 

Sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa) sēklas un no tām iegūtos produktus, piemēram, eļļa, sviests, Eiropas Savienībā ir atļauts ievest.

 

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.352 (Rīgā, 2006.gada 2.maijā) “Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās”, PVD pārtiku nekontrolē, ja privātpersona starptautiskā pasta sūtījumā nosūta pārtiku, kura nav paredzēta komerciāliem mērķiem (svars nepārsniedz 1 kg).

 

Ja sējas kaņepju (Cannabis sativa subsp. sativa) sēklu un no tām iegūtie produktu sūtījums pārsniedz 1kg, tad tiekveikta kontrole. Informācija par kontroles veikšanu ir atrodama šeit

Uzņēmums nākotnē gatavojas ražot produktu (uztura bagātinātāju), kuru paredzēts tirgot Lielbritānijā. Produkts ir jau reģistrēts Lielbritānijā. Vai ir nepieciešama produkta reģistrācija arī Latvijā?

Atbilde

Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumu Nr.685 „Prasības uztura bagātinātājiem” 3.punktā ietvertā paziņošanas un reģistrācijas prasība attiecas uz uztura bagātinātājiem, kuri tiek laisti tirgū Latvijā. Gadījumā, ja uztura bagātinātājs netiks laists Latvijas tirgū, tas nav jāreģistrē PVD uztura bagātinātāju reģistrā.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta pirmo daļu pārtikas uzņēmums iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts. Informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju ir pieejama šeit 

Vai bioloģiskai saimniecībai nepieciešama PVD atļauja, ja grib pirkt diennakts vecus cāļus no konverciālas saimniecības?

Atbilde

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” 17. punktā noteikto, operators ( saimniecība) attiecīgajā institūcijā, kurā tas ir iesniedzis iesniegumu par iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, iesniedz iesniegumu ar pamatojumu atļaujas saņemšanai attiecībā uz Komisijas Regulas Nr. 889/2008  42.panta a) apakšpunktā  minēto atļauju (cālīšu iegādei  no konvencionālās saimniecības). Pieteikumu izvērtēs un par piešķirto atļauju Jūs informēs kontroles institūcija.

 

Pieteikuma veidlapa un noteiktie kritēriji atļaujas saņemšanai  bioloģiskajā lauksaimniecībā pieejami attiecīgās  kontroles institūcijas mājaslapā:

 

Sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte”

 

Valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”

Vai skolās, papildus ēdienkartei, atļauts pārdot arī žāvētus augļus, kas satur konservantu sēra dioksīdu? Piem., žāvētas aprikozes un žāvētas plūmes, kas satur konservantu E202?

Atbilde

Žāvētus augļus, kas satur sēra dioksīdu, atļauts izplatīt skolās papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei līdz 2017. gada 1. janvārim.

 

Savukārt žāvētu augļu, kas satur konservantu E202 (Kālija sorbātu), izplatīšana skolās, papildus kompleksai un izvēles ēdienkartei vai izmantošana ēdienu gatavošanā, nav atļauta.

Latvijā pa pastu tiek izplatīts uztura bagātinātājs"OmegaMarine Forte+". PVD reģistrā tādu neatradu! Varbūt nemācēju atrast? Vai arī tā ir kārtējā poļu blēdīšanās? Vai šo uztura bagātinātāju var droši lietot?

Atbilde

Šis uztura bagātinātājs ir reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā un Uztura bagātinātāju reģistrā tas atrodams ar reģistrācijas numuru 9956.

 

Līdz šim sūdzības par šo uztura bagātinātāju nav saņemtas.

Kādas atļauja ir nepieciešama maltās gaļas mazumtirdzniecībai veikalā?

Atbilde

No Jūsu uzdotā jautājuma nav saprotams ar ko vēlaties nodarboties, proti, vai Jūs vēlaties piegādāt malto gaļu veikalam, vai tikai tirgot veikalā, vai malt veikalā uz vietas un pārdot galapatērētājam? 
 
Jebkurā gadījumā uzņēmumam, kas iesaistās pārtikas apritē ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD). Informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama ŠEIT.
 
Visus Jūs interesējošos jautājumus var uzdot arī PVD teritoriālajām struktūrvienībām, atkarībā no teritorijas, kurā plānojat darboties vai jau darbojaties. Teritoriālo struktūrvienību kontakti pieejami ŠEIT.
 
 
 

Kādi dokumenti jāiesniedz, lai piereģistrētu pārtikas bagātinātāju, fito produktu. Cik tas maksā?

Atbilde

Lai Latvijā reģistrētu jaunu uztura bagātinātāju, Pārtikas un veterinārā dienestā (PVD) ir jāiesniedz:
 
1. paziņojumu uztura bagātinātāju reģistrācijai, kurš ir pieejams ŠEIT
 
2. uztura bagātinātāja marķējuma paraugu oriģinālvalodā (piemēra, kastīte, etiķete vai arī skaidri redzama fotokopija no iepakojuma oriģināla ar salasāmu tekstu, vai makets ieskanētā veidā). Ja oriģināls tiks sagatavots latviešu valodā. pēc uztura bagātinātāja reģistrācijas papildus ir jāiesniedz apliecinājums, ka oriģināls tiks iesniegts dienestā pēc tā sagatavošanas
 
3. marķējuma teksta paraugu un citu informāciju latviešu valodā, kas tiks pievienota uztura bagātinātājam (nosūtot arī elektroniski uz e-pasta adresi nrd@pvd.gov.lv).
 
Papildu informācija par uztura bagātinātāju reģistrāciju ir pieejama ŠEIT
 
Informācija par valsts nodevām pieejama ŠEIT
 
Vēršam Jūsu uzmanību, ka valsts nodevu apmērus šobrīd nosaka MK noteikumi Nr.1145
 
Papildus informējam Jūs, ka PVD mājaslapā ir pieejamas vadlīnijas par uztura bagātinātājiem, kuras varētu Jums palīdzēt sagatavojot dokumentus reģistrācijai. Tās ir pieejamas ŠEIT

Veterinārā uzraudzība

Lūdzu, iesakiet, kādu līdzekli pievienot ūdenim vai vienu pašu apavu dezinfekcijai kūts ārpusē, lai neienestu putnu gripu pie savām piecām vistām.

Atbilde

Iesakām putniem lietot dzeramo ūdeni, kas paredzēts cilvēkiem (piem., no dziļurbuma, no akas), tas ir, ūdeni, kas netiek ņemts no virszemes ūdenskrātuvēm – dīķiem, grāvjiem, ezeriem, peļķēm utt., jo virszemes ūdenim var piekļūt savvaļas putni un to piesārņot. Attiecībā uz  apavu dezinfekciju – iesakām interesēties veterinārajās aptiekās par piemērotiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas ir iedarbīgi pret putnu gripu un lietot tos saskaņā ar pievienoto lietošanas instrukciju. 

Vai mājputni var saslimt ar putnu gripu, ja tie tiek turēti nožogojumā?

Atbilde

Ar putnu gripu var saslimt tieši kontaktējoties ar inficētiem putniem vai kontaminētu apģērbu, apaviem vai novietnes aprīkojumu, kā arī uzņemot putnu gripas vīrusu ar barību vai ūdeni. Putnu gripas vīrusu var pārnest ar apģērbu, apaviem, novietnes aprīkojumu, barību, pakaišiem, transporta līdzekļiem utt.  Tas nozīmē, ka nožogojumā turēti mājputni var saslimt, ja mājputnu īpašnieks/turētājs neievēro biodrošības pasākumus.

Vai sakarā ar putnu gripu varēs vistas turēt telpās kurām ir jumts bet malas ( sienas) veidotas no stieples pinuma. Ja var, tad kādam jābūt acs izmēram.

Atbilde

Laika periodā no 2017. gada 1. martam līdz 2017. gada 31. maijam mājputnus ir paredzēts turēt tikai slēgtās telpās, nekādus citus turēšanas veidus (t.sk., mājputnu turēšanu ar stiepli norobežotā vietā) nav paredzēts atļaut! 

Esam saņēmuši informāciju, ka saistībā ar briežiem bīstamo kaiti - hronisku novājēšanas slimību arī Latvijā tiek plānots izstrādāt un ieviest īpašu šīs slimības uzraudzības programmu. Vēlētos noskaidrot, kas šī ir par kaiti? Kādēļ pastāv iespēja arī Latvijā tādai ienākt? Kā to ārstē? Cik bīstama tā ir? Kādu kaitējumu tā rada cilvēkiem? Kāda būtu šī slimības uzraudzības programma? Kad tā tiktu ieviesta? Vai mednieki varēs medīt briežus?

Atbilde

Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem, kuriem novēro sugai neraksturīgas izmaiņas uzvedībā – kustību traucējumus, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos, lēnu novājēšanu, siekalošanos, zobu griešanu u.c. Ja tiek pamanītas šādas uzvedības un veselības izmaiņas briežu dzimtas dzīvniekiem, par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.

 

Latvijā pastāv briežu hroniskās novājēšanas slimības pasīvā uzraudzība, kad par aizdomām par briežu dzimtas dzīvnieku (Latvijā tie ir aļņi, staltbrieži, stirnas) saslimšanu ar minēto slimību, ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. 

 

Eiropas Komisija pašlaik izstrādā Regulas projektu par briežu hroniskās novājēšanas slimību, kurā būs noteikts, ka Latvijā no 2018. gada Pārtikas un veterinārajam dienestam jāievieš briežu hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības programma.

 

Medniekiem ir jāievēro biodrošības pasākumi līdzīgi kā pie Āfrikas cūku mēra – jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna. Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskās novājēšanas slimība konstatēta (Norvēģijas, ASV, Kanādas).

 

Ja ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Savukārt, tā kā nevar izslēgt cilvēku iespēju inficēties ar minēto briežu slimību, tad nedrīkst lietot uzturā gaļu, kas iegūta no slima briežu dzimtas dzīvnieka. Eiropas Komisijas izstrādātajā regulas projektā šādu gaļu no laboratoriski apstiprināta slima briežu dzimtas dzīvnieka paredzēts iznīcināt.

 

 

 

Lūdzu iesakiet kādu līdzekli pievienot ūdenim vai vienu pašu apavu dezinfekcijai kūts ārpusē, lai neienestu putnu gripu pie savām piecām vistām.

Atbilde

Iesakām putniem lietot dzeramo ūdeni, kas paredzēts cilvēkiem (piem., no dziļurbuma, no akas), tas ir, ūdeni, kas netiek ņemts no virszemes ūdenskrātuvēm – dīķiem, grāvjiem, ezeriem, peļķēm utt., jo virszemes ūdenim var piekļūt savvaļas putni un to piesārņot. Attiecībā uz  apavu dezinfekciju – iesakām interesēties veterinārajās aptiekās par piemērotiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas ir iedarbīgi pret putnu gripu un lietot tos saskaņā ar pievienoto lietošanas instrukciju. 

Strādāju fermā. Govīm piena analīzes netiek noņemtas pienācīgā veidā. No vienas govs ņem analīzes divām, trijām govīm, no citām vispār netiek noņemtas analīzes. Kur man vērsties?

Atbilde

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka ganāmpulka īpašnieks nodrošina visu vienam mērķim un vienā ganāmpulkā turētu govju individuālo kontroli. Slaucamo govju piena kontroles datus iegūst sertificēts pārraugs, kurš ieguvis sertifikātu vai fiziska persona, kura ieguvusi apliecību pārraudzības darba veikšanai vienā ganāmpulkā. Pēc Jūsu aprakstītās situācijas, ganāmpulkā netiek ievērota slaucamo govju pārraudzības kārtība, individuāli netiek kontrolēta katra pārraudzībā esošā govs. Lai pārbaudītu piena kontrolē iegūtos katras govs piena ražības datus un pārliecinātos par datu ticamību, ganāmpulkā jāveic virspārraudzība.  Lūdzu, informējiet, Lauksaimniecības datu centru, norādot ganāmpulka adresi, dzīvnieku īpašnieka vārdu un uzvārdu. 

Kur jāziņo par klaiņojošo kaķu vairošanos, lai novērstu slimību izplatīšanos?

Atbilde

Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.panta trešā daļa paredz, ka saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu. PVD neuzrauga bezsaimnieka vai klejojošos dzīvniekus.

Vēlos iesniegt sūdzību par 2 suņiem, kuri netiek pienācīgi aprūpēti pēc saimnieka nāves. Kā man noformēt sūdzību un kur iesniegt? Pašvaldības policija nereaģē.

Atbilde

Gadījumos, kad konstatējat pārkāpumus dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, varat informēt Pārtikas un veterināro dienestu. Informāciju var iesniegt vai nu rakstiski uz e-pastu: pvd@pvd.gov.lv; telefoniski uz dienesta uzticības tālruni-automātisko atbildētāju 67027402 vai vēršoties dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kur tas konstatēts. Informācijā lūdzam norādīt detalizētu informāciju, norādot arī apdzīvotās vietas adresi (māju nosaukumu, ielu, pilsētu utt.).

 

Ja dzīvniekam ir īpašnieks un tas netiek pienācīgi aprūpēts, lūdzam norādīt dzīvnieka īpašnieka vārdu un uzvārdu, ja tas ir zināms, kā arī lūdzam norādīt savus kontaktus, lai PVD inspektori nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un precizēt norādīto informāciju.

 

Ja dzīvniekam saimnieks ir miris un cita īpašnieka nav, un suns klaiņo apkārt, tad tas ir klaiņojošs dzīvnieks, par kuru rūpes ir jāuzņemas vietējai pašvaldībai. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta pirmo daļu bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Minētā panta otrā daļa paredz, ka jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai. 

Mans jautājums ir par eksperimentu veikšanu, kuros dzīvniekiem tiktu izēdināta barības piedeva - fermentācijas rezultātā eksperimentāli iegūts jauns produkts. Tā sastāvdaļas saskaņā ar pasaulē veiktiem pētījumiem ir nekaitīgas un šī piedeva var kalpot kā antibiotiku aizvietotājs. Sakiet, lūdzu, par kādām darbībām ir nepieciešama Ētikas komisijas atļauja un kāda būs cena par atļauju nākamgad? Eksperimenti paredzēti ar teļiem, govīm, sivēniem, cūkām, putniem-broilercāļiem, dējējvistām.

Atbilde

Ja ir plānots veikt jauna produkta izpēti un iegūtos datus publicēt zinātniskos žurnālos, tad, šīs darbības ir klasificējamas kā izmēģinājumi, kam ir nepieciešama Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja. Pieļaujot, ka jaunais produkts, kas varētu tikt pētīts, no barības likumdošanas viedokļa ir klasificējams kā papildbarība, jo tā sastāvā ir vairāki komponenti, bet, ja ir tikai viena sastāvdaļa, tad tā ir – barības piedeva.  Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka, izēdinot produktīviem dzīvniekiem barības piedevas, kas nav iekļautas ES barības piedevu reģistrā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām), ir ierobežojumu dzīvnieku produkcijas izmantošanā. ES barības piedevu reģistrs atrodamas šajā adresē http://ec.europa.eu/food/safety/animal-feed/feed-additives/eu-register/index_en.htm

 

PVD rīcībā nav informācijas par to, kad un cik daudz pieaugs nodeva izmēģinājuma projekta atļaujai dzīvniekus izmantot procedūrās.

 

Precīza informāciju par to, kas ir nepieciešams, lai veiktu izmēģinājumus ar dzīvniekiem ir norādīta 2013. gada 22. janvāra MK noteikumos Nr. 52 “Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.”  

Vai ar likumu ir iespējams pieprasīt saimniekam uztaisīt voljēru liela auguma sunim, jo pie ķēdes viņš agresīvi raujas un man bail, ka neatraujas un neuzklūp kādam bērnam pagalma. man pat sociālā dienesta darbiniece jautāja vai suns vienmēr tik agresīvi raujas pie ķēdes.

Atbilde

Dzīvnieka īpašnieka pienākumi  noteikti  Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta 2.daļā un MK  noteikumos Nr.266  no  2006.gada 4.aprīļa “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai “’. Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta 2. daļas  trešais  punkts nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

 

Neviens normatīvais akts neparedz, ka dzīvnieks ir jātur tikai voljērā.

Vēlos saņemt atļauju paipalu olu tirdzniecībai nelielos daudzumos. Vai es šo iesniegumu varu iesniegt arī elektroniski un kas ir jāraksta pie ganāmpulka un novietnes numuriem?

Atbilde

Lai saņemt atļauju paipalu olu tirdzniecībai nelielos daudzumos, vispirms  nepieciešams reģistrēt novietni un paziņot par putnu skaitu Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – LDC), kā noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.393 no  2014.gada 15.jūlijā “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība ". Informāciju par novietnes/ganāmpulka  reģistrēšanu var iegūt LDC mājaslapā , kur atradīsiet informāciju, kas ir jāraksta pie ganāmpulka un novietnes numuriem.

 

Iesniegumu atļaujas saņemšanai  olu tirdzniecībai nelielos daudzumos Pārtikas un veterinārajā dienestā var iesniegt elektroniski.

 

Kādas pārbaudes ir jāveic piedevu ražotājam, kurš vēlas tirgū laist jaunu produktu. Vai jāveic ķīmiskās, mikrobioloģiskās analīzes, vai varbūt vēl arī jāveic pārbaude ar dzīvniekiem, kuriem šī piedeva būs paredzēta - zinātniskie izmēģinājumi. Kā tas ir tajā gadījumā, ja visas sastāvdaļas, kas ir šajā piedevā, ir drošas jeb nekaitīgas attiecīgajiem dzīvniekiem saskaņā ar zin. literatūrā pieejamo informāciju, turklāt vēl jo vairāk - tās uzlabo dzīvnieku veselību. Vai šādas piedevas efektivitātei jābūt zinātniski pierādītai? Vai tas kaut kur ir noteikts?

Atbilde

Lopbarības piedevas ( definīcija dota Regulas 1831/3003 2. panta 2. punkta a) daļā) var ražot PVD atzītā vai reģistrētā uzņēmumā. Uzņēmumam, kas ražo barības piedevas (vai jebkāda cita veida barību:  barības sastāvdaļas, papildbarību, pilnvērtīgu barību, premiksus u.c.) jāpilda prasības, kas noteiktas Regulā 183/2005 (jo īpaši regulas 6. pantā un II pielikumā). Kādas analīzes barībai jāveic – nosaka uzņēmums, kas barību (tajā skaitā barības piedevas) ražo - ar mērķi ražot drošu un nekaitīgu dzīvnieku barību. Eiropas Savienībā (ES) var izplatīt tikai tās barības piedevas, kas reģistrētas “ Eiropas Savienībā atļauto barības piedevu sarakstā”. Kādi izmēģinājumi un izmeklējumi veicami barības piedevai, kuru ražotājs grib reģistrēt ES (dokumentācija, kas iesniedzama Eiropas Komisijai un citām iestādēm) noteikti Regulā Nr. 429/2008.

 

Pilnīgāka informācija par normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz dzīvnieku barību, redzama šeit  

Rakstu projektu par makšķerēšanas mušu kāpuru audzēšanu, fasēšanu pa kārbiņām, un piegādi makšķernieku veikaliem. Vai ir kādi liegumi šāda veida darbībai vai kādas normas?

Atbilde

Lai varētu nodarboties ar kāpuru un tārpu audzēšanu, izbarojot tiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, uzņēmumam jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (2009.gada 21.oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) saskaņā ar 18.pantu,23.pantu un Ministru kabineta (2012.gada 17.aprīļa) noteikumiem “Kārtība, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”)
 
Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18.pantā minētie 2.un 3.kategorijas blakusprodukti noteikti šīs regulas 9. un 10.pantā (t.sk. Jūsu vēstulē minētās zivis). 
 
Prasības šāda veida uzņēmumam noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (2011.gada 25.februāris) 13.pantā. 
 
Prasības attiecībā uz blakusproduktu savākšanas, uzglabāšanas, pārvadāšanas, identifikācijas, uzskaites nosacījumi izklāstīti Regulas (ES) Nr. 142/2011 17.pantā un VIII pielikumā.
 
Prasības attiecībā uz dzīvnieku barošanu ar blakusproduktiem (īpašie barošanas nolūki) noteiktas arī Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumos Nr. 275 “Prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.”
 
Uzņēmumam jāizveido paškontroles sistēma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 28.pantu. 
 
Dzīvnieku barības iepakojumam kā barības sastāvdaļai jānodrošina marķējums atbilstoši Regulai (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu.
 
Eiropas Savienības normatīvo aktu datubāze pieejama ŠEIT 

Vai tiešām savvaļas cūkas (|Mangalicas) ir jātur novietnē? Tās paredzēts audzēt aplokā vai iežogojumā - savvaļā. Tās ir ar biezu kažoku un instinkts rakt, lai apgādātu sevi ar vajadzīgajiem vitamīniem, jo tās nepiebaro ar mikroelementiem.

Atbilde

Mangalicas šķirnes cūkas ir Ungārijā selekcionēta šķirne nevis savvaļas cūkas. Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" ir noteikti biodrošības noteikumi cūku turēšanai, tai skaitā prasība, ka visi cūku sugas dzīvnieki jātur slēgtās telpās, novēršot klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku piekļūšanu dzīvnieku turēšanas vietām. Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties meža cūku populācijā un līdz ar to visi cūku sugas dzīvnieki, ir nopietni apdraudēti. Ja Mangalicas šķirnes cūkas nav iespējams turēt slēgtās telpās iesakām pārdomāt kādas šķirnes cūkas turēt, kā arī aicinām ievērot visus biodrošības pasākumus. Atgādinām – cūkas turēt ārā ir aizliegts.

Cik drošs ir apliecinājums, ka Latvija ir no trakumsērgas brīva valsts? Dzīvoju meža vidū Valmieras/Strenču pusē, man ir 2 suņi un kaķis, visi ir vakcinēti, tomēr protams, šad tad dodas izpētīt tuvējo mežu, it īpaši kaķis. Vai tomēr varu uzskatīt, ka visdrīzāk slimus dzīvniekus viņi tur nesastaps? Nesen, braucot mājās, ieraudzīju savu kaķi uz meža ceļa, gribēju iecelt mašīnā, bet tā kā viņš ar mašīnu nav braucis, tad bailēs mani saskrāpēja. Ģimenes ārsts teica, ka potēšanai nav pamata, jo kaķis vakcinēts, vai piekrītat?

Atbilde

Pēdējos četros gados Latvijā ir labvēlīga trakumsērgas epidemioloģiskā situācija, jo no 2012. gada februāra nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums ne savvaļas dzīvniekiem, ne mājas dzīvniekiem.  

 

Pamatojoties uz iesniegto informāciju par trakumsērgas uzraudzības sistēmu Latvijā, veiktajiem profilakses un apkarošanas pasākumiem, kā arī trakumsērgas epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos pēc savvaļas dzīvnieku orālās vakcinācijas uzsākšanas, Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE) Latvijai ir piešķīrusi no trakumsērgas brīvas valsts statusu 2014. gadā.

 

Neskatoties uz trakumsērgas labvēlīgo epidemioloģisko situāciju, trakumsērgas uzraudzība un profilakse Latvijā turpinās bez pārtraukumiem, t.i., katru gadu uz trakumsērgu tiek izmeklēti gan visi aizdomīgie dzīvnieki,  gan atrastas beigtās lapsas un jenotsuņi (kas ir galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā), tiek veikta savvaļas dzīvnieku orālā vakcinācija pret trakumsērgu Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, aptuveni 70 – 100 kilometru platā buferzonā, lai nepieļautu trakumsērgas ienākšanu no minētajām kaimiņvalstīm.

 

Tomēr, lai gan pierobežā tiek veikta savvaļas dzīvnieku orālā vakcinācija pret trakumsērgu, šeit nevar izslēgt iespējamību, ka no Krievijas vai Baltkrievijas ieklīst kāds ar trakumsērgu slims savvaļas dzīvnieks, jo Krievijā, Baltkrievijā joprojām katru gadu tiek reģistrēti jauni saslimšanas gadījumi ar trakumsērgu. Vidēji Latvijā pēdējo četru gadu laikā katru gadu uz trakumsērgu tika izmeklēti ap 300 dzīvniekiem gadā, un visi rezultāti ir bijuši negatīvi, tas ir, trakumsērga nav konstatēta!

 

Summējot iepriekš teikto – Latvijā ir samērā droša attiecībā uz trakumsērgu, un Jūsu mājdzīvniekam sastapt traku savvaļas dzīvnieku Valmieras pusē ir visai maza iespējamība.

 

Turklāt saslimt regulāri vakcinētam sunim/kaķim ar trakumsērgu ir visai maza iespēja, pat ja to sakož ar trakumsērgu slims meža dzīvnieks, jo regulāra vakcinācija pret trakumsērgu ir vienīgā efektīvā profilakses metode, kas dod pietiekamu aizsardzību pret trakumsērgu un novērš dzīvnieku saslimšanu ar to. Šeit gan ir jāuzsver, ka mājas dzīvniekiem ir jābūt regulāri vakcinētiem noteiktajos termiņos, bez nokavējumiem vai pārrāvumiem vakcinācijas shēmā pret trakumsērgu, lai tiktu uzturēts pietiekams antivielu līmenis pret trakumsērgu, pretējā gadījumā  - var nebūt pietiekams antivielu līmenis, un mājas dzīvnieks tomēr var saslimt ar trakumsērgu. Nepietiekams antivielu līmenis var būt arī jauniem dzīvniekiem, kas ir bijuši vakcinēti pret trakumsērgu tikai vienu reizi savā mūžā, un šādiem dzīvniekiem arī pastāv risks saslimt ar trakumsērgu.

 

Attiecībā uz cilvēku vakcināciju/nevakcināciju pret trakumsērgu saskrāpēšanas/sakošanas gadījumā galīgo lēmumu pieņem ģimenes ārsts, izvērtējot katru konkrēto situāciju!

Vai medniekiem ir jāmaksā par ĀCM analīzēm, ja vēl neatrodamies nevienā no ĀCM karantīnas zonām, bet esam tuvumā? Analīzes vēlamies veikt uz paša iniciatīvu un arī tādēļ, ka gaļas pārstrādes uzņēmums jautā. Vai analīzes var nodot arī Jelgavā?

Atbilde

Meža cūku asins paraugi obligāti jānodod no visām 2. un 3. Āfrikas cūku mēra (ĀCM) inficētajā teritorijā nomedītajām meža cūkām.

 

Savukārt paraugi no brīvajā jeb 1. ĀCM  teritorijā nomedītajām meža cūkām obligāti jānodod un jāinformē PVD vien tad, ja ir aizdomas, ka meža cūkai ir ĀCM.

 

Paraugus no nomedītajām meža cūkām var nodot arī Jelgavā!

 

Lai iegūtu precīzāku informāciju par PVD struktūrvienību darba laikiem un saskaņotu paraugu pieņemšanu, sazinieties ar Jūs interesējošo PVD struktūrvienību. Jūsu gadījumā tā ir PVD Dienvidzemgales pārvalde. Kontaktus skatīt ŠEIT

Kādi akti, regulas vai prasības jāizpilda, lai veiktu dzīvnieku apbedīšanas pakalpojumus, t.i. izveidotu dzīvnieku kapsētu un veiktu tur apbedījumus?

Atbilde

Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtību nosaka  Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumi Nr. 1114 “Noteikumi par dzīvnieku kapsētas iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām.”

Vai bērnudārzā drīkst turēt mājdzīvniekus un putnus? Šajā gadījumā konkrēti runa ir par papagaili, jo cik man zināms, tad ir mājdzīvnieki un putni, kas izraisa aleģijas un tiek apdraudēta bērnu veselība!

Atbilde

Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, PVD uzrauga un kontrolē Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību pamatojoties uz 2006.gada 4. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. Tas nozīmē, ka dienesta inspektoriem un pašvaldībām ir tiesības kontrolēt šajos noteikumos noteikto mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu. Normatīvie akti nenosaka vietas, kurās drīkst vai nedrīkst turēt mājas (istabas) dzīvniekus, galvenais ir ievērot šo dzīvnieku labturības prasības.

 

Par dzīvnieku ietekmi uz bērnu veselību tiešām būtu jāvēršas Veselības inspekcijā.

Vēlos uzzināt, kādi likumi nosaka dzīvnieku (suņu, kaķu) barības izplatīšanu internetveikalos? Kāds likums nosaka diētiskās (suņu, kaķu) barības izplatīšanu? Vai diētisku (suņu, kaķu) barību drīkst izplatīt internetveikalā?

Atbilde

Dzīvnieku barības apriti reglamentējošu likumu, kas nosaka dzīvnieku (tajā skaitā suņu, kaķu) barības (tajā skaitā diētiskās suņu, kaķu barības) izplatīšanu tieši internetā – nav. Ir Dzīvnieku barības aprites likums, ir virkne regulu, kurās noteiktas prasības barības izplatīšanai/laišanai tirgū/piedāvāšanai pārdošanai (tajā skaitā izplatīšanai internetā): Regula Nr. 183/2005 un Ministru kabineta noteikumi Nr. 730 (30.06.2009.) nosaka komersanta darbību reģistrāciju vai atzīšanu barības apritē; Regula 767/2009 nosaka prasības barības (barības maisījumu un barības sastāvdaļu) laišanai tirgū. Diētisko barību (barību, kurai specifiskais lietošanas mērķis  ir reģistrēts Eiropa Savienībā (tikai šādu barību var marķēt kā diētisko barību) drīkst tirgot internetā - ievērojot likumdošanā noteiktās prasības un uzņemoties atbildību par šo prasību izpildi. 

Vai ir jāreģistrē ganāmpulks ja tiek turētas vistas (50-100 gb) pašu patēriņam - gaļai, olām?

Atbilde

Ministru kabineta (MK) 2014. gada 15.jūlija noteikumi Nr. 393 “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” nosaka, ka jāreģistrē visu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas novietnes un īpašnieka ganāmpulks neatkarīgi no dzīvnieku izmantošanas veida. Dtalizētāku informāciju var sniegt Lauksaimniecības datu centrs.

 

 

Robežkontrole

Vai varu saņemt recepšu medikamentu no Indijas C hepatīta ārstēšanai (LV ārsta izrakstīta recepte), kurš Latvijā nav pieejams? Ja šāda iespēja pastāv, ar ko jārēķinās saņemot medikamentu (ievedmuita; PVN)? Kādā apmērā?

Atbilde

Lai saņemtu medikamentus no trešās valsts, t.sk. Indijas, ir jābūt izpildītām visam zemāk minētam prasībām:

  • zāles (6mēnešu lietošanai) 
  • zāles ir oriģinālajā iepakojumā
  • uz iepakojuma ir identificējami zāļu ražotājs un ražotājvalsts
  • ir pirkuma čeks vai līdzvērtīgs dokuments
  • recepte vai ārstniecības iestādes izdots dokuments*.

Ja viena zāļu veida oriģinālo iepakojumu skaits ir lielāks nekā trīs, personas rakstisks apliecinājums ar norādi: 

  • par zāļu lietošanu personiskām vajadzībām;
  • ka zāles nav narkotiskie analgētiķi, jaunās psihoaktīvās vielas, aktīvās vielas, kā arī anaboliskie steroīdi, testosteroni, augšanas hormoni vai to analogi;
  • ka persona uzņemas atbildību par šo zāļu lietošanu; 

*Dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

 

Ievedmuitas nodokli un PVN iekasē muitas iestāde. Informācijas noskaidrošanai aicinām zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, vai uzdot savu jautājumu rakstveidā, nosūtot uz e-pasta adresi MP.konsultacija@vid.gov.lv.

Vai var ievest no ASV uztura bagātinātāju (2 veidi) 5 burciņas personīgai lietošanai 12 mēnešiem, kuri tika nopirkti caur internetveikalu?

Atbilde

Saskaņa ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.352 “Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās”:

 

“Pārtikas un veterinārais dienests pārtiku nekontrolē, ja pārtika ir daļa no ceļotāja personiskās bagāžas, tā ir paredzēta personiskajam patēriņam (svars nepārsniedz 10 kg)”.

 

Vēlos ievest vairumtirdzniecībai no Krievijas pārtikā lietojamu produktu, kura satāvs ir: rupjā pārtikas sāls,kiploki, koriandrs, diles, pētersīļi, saldie sarkanie pipari, hmeļi-suneļi garšviela. Sakiet, lūdzu, kā viņu klasificēt, kādā secībā un kas man būtu jādara?

Atbilde

Latvijas Republikas Ministra kabineta 02.05.2006. noteikumos Nr.352 „Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās” (turpmāk - MK noteikumi Nr.352) un citos LR un Eiropas Savienības normatīvajos aktos nav izvirzītas specifiskās prasības importa dokumentācijai attiecībā uz jautājumā minētiem pārtikas produktiem no Krievijas.

 

Secība, no importētāja reģistrācijas līdz robežkontroles dokumenta par veikto kontroli saņemšanai, aprakstīta šeit 

 

PVD inspektori robežkontroles punktos veic kravu –  100% dokumentālo un identitātes kontroli, aizdomu gadījumos, kā arī monitoringa programmas ietvaros kravu fizisko kontroli ar paraugu noņemšanu un nosūtīšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem.

 

Pēc pavaddokumentos (INVOICE) sniegtās informācijas, precei ir jābūt identificējamai (nosūtītājs (ražotājs), saņēmējs, produkta izcelsme, daudzums, cita saistošā informācija.

 

Marķējumā - uz fasētas pārtikas tirdzniecībai paredzētā sekundārā iepakojuma vismaz jānorāda (Regulas 1169/2011 7.pants):

  • pārtikas produkta nosaukumu;
  • minimālais derīguma termiņš vai “izlietot līdz” datums;
  • jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi;
  • pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese.

 

Šķērsojot robežu informācijai, kas nepieciešama korekta marķējuma izveidošanai, ir jābūt vismaz pavaddokumentos.

 

Pārējās prasības, kas ir visai ne-dzīvnieku izcelsmes pārtikai:

  • Kravas ievedējam vismaz 24 stundas pirms pārtikas kravas plānotās uzrādīšanas PVD kontrolei uz to PVD kontroles punktu, caur kuru paredzēts kravu ievest, jānosūta Iepriekšējais paziņojums. Iepriekšēja paziņojuma veidlapa ir Kopēja ievešanas dokumenta I daļa un tās veidlapa noteikta ar MK noteikumiem Nr.352 un tā forma atrodama Komisijas Regulā (EK) Nr. 669/2009 (24.07.2009), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK.

 

  • Ievedot pārtikas preces, produktam un transportēšanas vides apstākļiem, jāatbilst vispārīgām higiēnas un nekaitīguma prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.852/2004 (29.04.2004) par pārtikas produktu higiēnu.

 

  • Maksimāli pieļaujamie piesārņojumu līmeņi pārtikai noteikti:
  • lauksaimniecības un industriāliem – Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 ( 19.12.2006), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos;

 

  • mikrobioloģiskiem - Komisijas Regulā (EK) Nr. 2073/2005 (15.11.2005.) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem;

 

  • pesticīdiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.396/2005 (23.02.2005.), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK;
  • pārtikas piedevu (E) lietošanas nosacījumi un maksimāli pieļaujamie līmeņi, noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (16.12.2008.) par pārtikas piedevām;

 

  • maksu par kontroli uz robežas iekasē atbilstoši 08.10.2013. MK noteikumiem Nr.1083 "Kārtība, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem" (3.pielikums). Maksas apmērs atkarīgs no produkta veida un to daudzuma;

 

  • prasības preču marķējumam noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 (25.10.2011) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu.

 

 

Kas ir nepieciešams, lai varētu ievest tēju (izejvielas) no Ķīnas un tirgot tās? Vai ir nepieciešamas kādas pārbaudes, licences, atļaujas vai kas cits?

Atbilde

Pirmais, kas Jums jādara, iesaistoties pārtikas apritē, jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Visa informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama ŠEIT 
 
Ievedot kravu, uz robežas tai tiks veikta nekaitīguma kontrole. Informācija par pamatprasībām ir pieejama ŠEIT 
 
Tējām no Ķīnas noteikta augsta riska pakāpe uz piesārņojumu ar pesticīdiem, līdz ar to ES Regula 2009/669 nosaka 10% kravu veikt laboratorisko testēšanu, un, ja inspektors noņems paraugu, tad papildus maksai par kontroli, kas noteikta MK noteikumu 1083 3.pielikumā, būs jāapmaksā arī laboratorijas pakalpojumus, kas ir ap 225 EUR. Regula neatļauj brīdināt, vai darīt zināmu, kurai tieši kravai tiks noņemts paraugs.

Vai es varu ievest fluvalinatu saturošos medikamentus varrozes ārstēšanai no Krievijas, lietošanai savā dravā?

Atbilde

No Krievijas Federācijas nav atļauts ievest fluvalinatu saturošus medikamentus, jo tie nav reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta veterināro zāļu reģistrā, saskaņā ar Ministru kabineta 18.07.2006. noteikumiem nr.600 “Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība”. PVD reģistrētās veterinārās zāles skatīt ŠEIT

Indijā ir pasūtīti medikameni (ar recepti), kas tiks piegādāti ar kurjerpastu. Muitā man paskaidroja, ka ar aizpildītām veidlapām jāvēršas PVD. Kas tās ir par veidlapām,un kā izpaužās tā parbaudes procedūra

Atbilde

Kontroles secība ir sekojoša - kurjerpasta un pasta sūtījumi tiek nogādāti kontrolei PVD inspektoriem. PVD inspektori, veicot sūtījuma kontroli, atver to, pārliecinās par atbilstošu zāļu daudzumu, oriģināliem iepakojumiem, tajos noradīto informāciju par ražotāju un ražotājvalsti.

 

Ja sūtījumam nav pievienoti - pirkuma čeks (vai līdzvērtīgs dokuments), recepte (vai līdzīgs ārstniecības iestādes izdotais dokuments), vai personas rakstisks apliecinājums (brīvā formā; ja zāļu daudzums pārsniedz par katrām zālēm trīs zāļu iepakojumus), tad PVD lūdz pastu vai kurjerpastu sazināties ar klientu (sūtījuma saņēmēju) un aicināt to ierasties pie PVD inspektoriem ar nepieciešamiem dokumentiem.

 

Pēc labvēlīgiem kontroles rezultātiem PVD inspektori noformē un izsniedz Robežkontroles dokumentu, ar kuru ir jāgriežas pie muitas dienesta.

 

Nekādas veidlapas PVD inspektoriem nav jāsniedz, tikai augstāk minētos dokumentus - pirkuma čeku, recepti un apliecinājumu!

 

Par privātpersonu zāļu sūtījumu kontroli PVD maksu neiekasē!

 

Par muitas importa deklarācijas noformēšanas izmaksām un nodokļiem iesakām vērsties muitā.

 

Privātpersonai personiskai lietošanai ir tiesības saņemt pa pastu zāles no trešajām valstīm (neattiecas uz narkotiskām un psihotropām zālēm): ja izpildītas visas sekojošās prasības: (MK noteikumi Nr.416 “ Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”):

- katra zāļu forma ir oriģinālā iepakojumā;

ražotājs un ražotājvalsts ir identificējama uz iepakojuma;

par tām ir pirkuma čeks vai līdzvērtīgs dokuments;

personiskai lietošanai paredzētais zāļu daudzums ir ekvivalents sešu mēnešu lietošanai;

tiek uzrādīta recepte vai līdzīgs ārstniecības iestādes izdotais dokuments. Dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā;

zāļu lietošanas pamatojumam tiek uzrādīts personas rakstisks apliecinājums ar norādi par zāļu lietošanu personiskām vajadzībām un apliecinājums, ka zāles nav narkotiskie analgētiķi, jaunās psihoaktīvās vielas, aktīvās vielas, kā arī anaboliskie steroīdi, testosteroni, augšanas hormoni vai to analogi (ja zāles saņem pa pastu) un ka persona uzņemas atbildību par šo zāļu lietošanu gadījumos, kad zāļu daudzums pārsniedz par katrām zālēm trīs zāļu iepakojumus (primārais, sekundārais) vienības

 

Ja viena vai vairākās prasības netiek izpildītas, pasta paka bez šķirošanas vai jebkādas sadalīšanas tiek nosūtītas atpakaļ nosūtītājam.

Kādi dokumenti nepieciešami, lai varētu ievest žāvētus augļus no Uzbekistānas?

Atbilde

Pirmais, kas Jums jādara, iesaistoties pārtikas apritē, jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Visa informācija par uzņēmuma reģistrāciju pieejama ŠEIT

 

Ievedot kravu, uz robežas tai tiks veikta nekaitīguma kontrole. Informācija par pamatprasībām ir pieejama ŠEIT 

Uzņēmuma reģistrācija

Iegādājoties kafejnīcu ar SIA, kas reģistrēts PVD, tiek mainīts SIA nosaukums (reģistrācijas Nr. un darbības vieta paliek tā pati). Kā ir jārīkojas attiecībā uz uzņēmuma reģistrāciju PVD?

Atbilde

Lai pārreģistrētu  uzņēmumu uz jaunu juridisko personu, PVD atbilstošajā teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pieteikums ar tam pievienotajiem dokumentiem, kā to nosaka MK 2010.gada 2.februāra noteikumi Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

 

Par reģistrācijas kārtību Jūs varat izlasīt šeit 

Interesē tāds jautājums'. Kā piereģistrēt privāto pirmsskolu PVD, ja notiek ēdienu sadale iestādē un ir noslēgts līgums ar ēdinātāju?

Atbilde

Prasības izglītojamo ēdināšanai nosaka Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumi Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.172). Izglītības iestādei (konkrēti Jūsu minētajai skolai), kur notiek ēdienu sadale, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, reģistrācijas pieteikumā norādot ēdienu piegādes uzņēmumu. Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai  ēdienu sadales vietā tiktu ievērotas pārtikas apritei noteiktās higiēnas prasības un  piegādātais ēdiens atbilstu Noteikumu Nr.172 prasībām.  Reģistrēties varat  PVD teritoriālajā struktūrvienībā, kas atrodas tuvāk Jūsu dzīvesvietai. Kontaktinformācija pieejama šeit

Ir vēlme pārdot popkornu un cukurvati vasaras sezonas laikā. Kādas ir prasības no jūsu puses?

Atbilde

Personai, iesaistoties pārtikas apritē, tostarp pārdodot popkornu un cukurvati, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Sīkāka informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju ir pieejama  šeit

 

Veicot pārtikas produktu cepšanu un tirdzniecību Jums būs nepieciešama personas medicīniskā grāmatiņa. Ja Jums nav profesionālā kvalifikācija pārtikas nozares specialitātē, tad uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, jānoklausās trīs astronomiskās stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" par to saņemot apliecību. PVD neveic šādas apmācības, tāpēc informāciju par kursiem varat meklēt interneta vietnēs. Tirgojot nefasētu pārtiku, tostarp popkornu un cukurvati,  Jums jāievēro Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra  noteikumu Nr.595 „Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku” prasības informācijas sniegšanai galapatērētājiem.

 

Ar pārtikas apriti nesaistīta SIA plāno savā struktūrvienībā uzsākt citu darbību - atvērt vasaras kafejnīcu. Kādā kārtībā šī darbība jāreģistrē PVD, kādi dokumenti, atļaujas nepieciešami? Kādai jābūt darba videi (ūdens piegāde, telpu izmēri, utml.) šādā kafejnīcā?

Atbilde

Pārtikas uzņēmums, tostarp arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmums, pirms darbības uzsākšanas ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Pieteikums un citi dokumenti iesniedzami attiecīgā teritoriālā PVD pārvaldē (pēc Jūsu faktiskās adreses). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet šeit

 

Organizējot savu darbu Jums ir jāievēro vispārīgās higiēnas prasības, tostarp prasības telpām, iekārtām, aprīkojumam, personālam, pārtikas produktiem u.c., kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā, proti, ja paredzēta ēdienu gatavošana, jābūt iekārtām, lai uzturētu atbilstošu personīgo higiēnu, jāparedz darba instrumentu un aprīkojuma tīrīšana, vajadzības gadījumā-dezinfekcija, jābūt pieejamai atbilstošai aukstā un/vai karstā ūdens apgādei, jāparedz higiēniska pārtikas produktu tīrīšana, ja tā ir daļa no uzņēmuma darbībām u.c. Pieejama šeit

 

Jums jāievēro arī citu pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības, piemēram, jānodrošina izcelsmi apliecinoši dokumenti pārtikas produktiem; darbiniekiem  jāveic obligātās veselības pārbaudes un personas medicīniskās grāmatiņas jāuzglabā kontroles institūcijai pieejamā vietā; darbiniekiem jānoklausās mācību kurss „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” u.c.

 

Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu un par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu.

Informācija uzņēmējiem, tostarp, pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un labas higiēnas prakses vadlīnijas pieejamas nozares portālā sadaļā Pārtikas uzraudzība (šeit)

 

 

Neskaidrību gadījumā Jūs varat sazināties ar PVD teritoriālo pārvaldi (pēc uzņēmuma faktiskās adreses), lai saņemtu nepieciešamo informāciju.

 

Papildus iesakām vērsties arī pašvaldībā par nepieciešamību saskaņot vasaras kafejnīcas darbību.

 

Plānoju nodarboties ar dārzeņu audzēšanu. Sazinoties ar potenciālajiem dārzeņu pārstrādes kombinātiem man teica ,ka piegādātājam jābūt reģistrētam PVD, jo iesaistās pārtikas ražošanas apritē kā audzētājs/piegādātājs. Vēlos uzzināt kādi standarti man būs jāsasniedz, lai es vārētu šos dārzeņus pārdot? Un cik izmaksās šī registrēšanās / licence?

Atbilde

Dārzeņu audzēšanas (ražošanas) uzņēmums pieskaitāms pie augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumiem, uz kuru attiecas pārtikas aprites prasības primārajai ražošanai. Prasības atrodamas šeit

 Personām, kas vēlas pārdot savus audzētus augļus un/vai dārzeņus pārstrādes uzņēmumam, ir jābūt reģistrētam PVD. Kad esat nolēmuši uzsākt savu darbību, Jums jāaizpilda pieteikums uzņēmuma reģistrācijai un vai nu personiski jāiesniedz tajā PVD pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā darbosies uzņēmums, vai jānosūta tas pa pastu, vai elektroniski (ja elektroniskais dokuments noformēts atbilstoši) uz e-pastu pvd@pvd.gov.lv  vai uard@pvd.gov.lv . Informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju, veidlapas, pārvalžu kontakti pieejami šeit

 Reģistrācija PVD ir bezmaksas. Ja izvēlaties iegūt PVD reģistrācijas apliecību, tā izmaksās 1,42 Eiro.  

Ar ko sākt, ja ir vajadzība reģistrēties PVD? Ražojam Bio-mēslojumu, Kalifornijas slieku mēslojumu - humusu.

Atbilde

Uzņēmumam, kurš ražo organiskos mēslojumus un augsnes ielabotājus, kā izejvielu izmantojot kūtsmēslus (t.sk.Kalifornijas slieku pārstrādātu biohumusu), jāreģistrē savs uzņēmums PVD.

 

Tam arī ir jāiziet atzīšanas process kā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites uzņēmumam. Līdz ar to uzņēmumam jāvēršas PVD teritoriālajā pārvaldē pēc ražošanas faktiskās vietas, kur tas var iesniegt pieteikumu un saņemt konsultāciju par viņu interesējošajiem jautājumiem.

 

Ja mēs ražojam bioloģisku mēslojumu dārzeņu, augļu un citu kultūraugu ekoloģiskai audzēšanai, kurš dokuments mums ir jāaizpilda, lai mēs reģistrētos PVD?

Atbilde

Ja vēlaties ražot bioloģisko mēslojumu dārzeņu, augļu un citu kultūraugu audzēšanai, tad saskaņā ar  Ministru kabineta ( 26.05.2016.) noteikumu Nr.485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” 6.punktu Jums  jāiesniedz iesniegums par iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā vienā no kontroles institūcijām („Vides kvalitāte”, adrese:  Salaspils novads, Salaspils, Rīgas iela-113 vai VSIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs”, adrese: Priekuļu novads, Priekuļi, Dārza iela-12).

 

Valsts augu aizsardzības dienests veic mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrāciju.

 

Kā piereģistrēt privāto pirmsskolu PVD, ja notiek ēdienu sadale iestādē un ir noslēgts līgums ar ēdinātāju?

Atbilde

Jums ar iesniegumu jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā un piecu darba dienu laikā Jūsu uzņēmums tiks reģistrēts. Detalizēta informācija par to, kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam, pieteikuma forma un veidi, kādā pieteikumu var iesniegt, pieejama ŠEIT

Sakiet, lūdzu, kā jārīkojas: mājražotājs (tortes, smalkmaizītes) uz laiku vēlas pārtraukt ražošanu, PVD jāiesniedz iesniegums? Vai ir pieejama iesnieguma forma? Vai arī kādas citas darbības veicamas?

Atbilde

Par darbības pārtraukšanu nepieciešams paziņot PVD, atbilstošajā teritoriālajā struktūrvienībā iesniedzot brīvas formas iesniegumu, norādot darbību pārtraukušā uzņēmuma adresi, piešķirto PVD numuru un laiku, no kura tiek pārtraukta darbība. Dokumentu var sagatavot arī elektroniski ar e-parakstu vai manuāli parakstītu dokumentu ieskanēt un atsūtīt uz e-pastu. Teritoriālo struktūrvienību kontakti atrodami šeit 

Kā un kur var piereģistrēt uzņēmumu, sakarā ar dzīvnieku barības izplatīšanu. Es esmu no Cēsu puses. Jūsu mājas lapā es nevaru atrast sev vajadzīgo informāciju

Atbilde

Barības aprites uzņēmumu reģistrācijai saistoši ir šādi noteikumi:

1) Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumi Nr.730 „Dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrācijas un atzīšanas kārtība”

2) Ministru Kabineta 2009.gada 26.maija noteikumi Nr.482 "Noteikumi par valsts nodevu par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju"

 

Pieteikums uzņēmuma reģistrācijai atrodams PVD mājas lapā šādā šeit, jāaizpilda pieteikuma veidlapa un atbilstošais pielikums.

 

Pieteikums un nodevas apmaksas apliecinājums jāiesniedz PVD teritoriālajā struktūrvienībā, kuras pārraudzības reģionā atrodas Jūsu uzņēmums.

Vēlos noskaidrot, ar kuru punktu man jāsāk, lai iegūtu nepieciešamās atļaujas produkta ražošanai. Kā to iespējams reģistrēt kā mājražošanas uzņēmumu? Kam jābūt norādītam uz produkta etiķetes? Kādas ir nepieciešamās atļaujas? Kā varu pārbaudīt produkta sastāvu - uzturvērtību? Kas nosaka produkta derīguma termiņu?

Atbilde

Pārtikas apritē drīkst iesaistīties tikai PVD reģistrēts uzņēmums. Pirms ražošanas darbību uzsākšanas Jums ir jāreģistrējas PVD. Vispirms Jums jāaizpilda pieteikums uzņēmuma reģistrācijai un vai nu personiski jāiesniedz tajā PVD pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā darbosies uzņēmums, vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja elektroniskais dokuments noformēts atbilstoši) uz e-pastu pvd@pvd.gov.lv  vai uard@pvd.gov.lv. Informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju, veidlapas, pārvalžu kontakti pieejami šeit  Reģistrācija PVD ir bezmaksas. Ja izvēlaties iegūt PVD reģistrācijas apliecību, tā izmaksās 1,42 Eiro. 

 

Augu izcelsmes produktu marķēšanu veic saskaņā ar vispārīgām marķēšanas prasībām, kuras atrodamas šeit. Nepieciešamības gadījumā, kas atkarīgs no produkta veida un papildus informācijas, kas plānota norādīt marķējumā, ievēro specifiskās marķēšanas prasības (šeit). Papildus informācija par jautājumiem, kas saistīti ar marķēšanu, atrodama arī šeit

 

Darbiniekam/-iem, kas ražo produktus mājas apstākļos, nepieciešama medicīniskā grāmatiņa. Minētā prasības noteikta MK noteikumos Nr.494 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm". Uz mājražošanas uzņēmumu attiecas arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 545 “Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā” (29.09.2015.).

 

Par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām, saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 7.pantu, ir atbildīgs pats pārtikas uzņēmums. Uzņēmumam pašam jānosaka kādu derīguma termiņu noteikt ražotajam produktam, lai nodrošinātu, ka lietošanai gatavais produkts ir nekaitīgs. Derīguma termiņu ražotājs nosaka eksperimentāli, izvērtējot produkta receptūru, ražošanas tehnoloģisko procesu, iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļus. Tā noteikšanā var izmantot starptautiskajos standartos vai Labas higiēnas prakses vadlīnijās vai zinātniskajās atziņās sniegto informāciju par produktu, un kā pierādījumu izmantot laboratorisko analīžu testēšanas pārskatus. Testēšanas rezultātus salīdzina ar normatīvajos aktos noteiktajām normām vai, ja tādu nav, tad ar uzņēmuma paškontroles sistēmā noteiktiem kritērijiem. Plašāka informācija par derīguma termiņu noteikšanu atrodama šeit

 

Neskaidros jautājumus par pārtikas ražošanu mājas apstākļos varat jautāt arī PVD teritoriālajā pārvaldē, kas atrodas vistuvāk Jūsu dzīvesvietai vai kuras teritorijā plānojat uzsākt darbību. PVD pārvalžu kontaktinformācija atrodama šeit

 

Kā jūsu reģistrā var izmainīt mūsu firmas jauno faktisko adresi?

Atbilde

Lai izmainītu uzņēmuma faktisko adresi (tātad - faktisko darbības vietu), PVD atbilstošajā teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pieteikuma ar tam pievienotajiem dokumentiem, kā to nosaka MK 2010.gada 2.februāra noteikumi Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

 

Par reģistrācijas kārtību Jūs varat izlasīt šeit 

Uzņēmums pārtrauc darbību. Jautājums: vai tas ir atsevišķi jāziņo PVD, kādā veidā? Uz vietas vai to vari izdarīt attālināti?

Atbilde

Par darbības pārtraukšanu nepieciešams paziņot PVD, atbilstošajā teritoriālajā struktūrvienībā iesniedzot brīvas formas iesniegumu, norādot darbību pārtraukušā uzņēmuma adresi, piešķirto PVD numuru un laiku, no kura tiek pārtraukta darbība. Dokumentu var sagatavot arī elektroniski ar e-parakstu vai manuāli parakstītu dokumentu ieskanēt un atsūtīt e-pastā. 

Kādi dokumenti (oriģināli, kopijas) jāiesniedz PVD, lai piereģistrētu uzņēmumu? Plānotais darbības veids - konditoreja.

Atbilde

Lai reģistrētu uzņēmumu Jums jāsagatavo pieteikums atbilstošās jomas uzņēmuma reģistrācijai. Pieteikuma veidlapa pieejama sadaļā Veidlapas. Var izmantot arī iesniegumu formas, kas atrodamas uzņēmumu reģistrāciju, atzīšanu un licencēšanu regulējošo normatīvo aktu pielikumos.

 

Iesniedzot pieteikumu Pārtikas uzņēmuma reģistrācijai vai atzīšanai (saskaņā ar 02.02.2010. MK noteikumu Nr.104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība" 24.05.2013 redakciju):

2.1 Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas procedūru uzsāk pēc attiecīgās būves nodošanas ekspluatācijā

4.1 (arī 24.1) Pārtikas uzņēmums šo noteikumu 4.1 punktā (arī 24.1 punktā) minētajam iesniegumam pievieno dokumenta kopiju, kas apliecina tā tiesības darboties attiecīgajās būvēs (telpās), un plāna kopiju teritorijai un telpām, kurās darbosies uzņēmums. Ja nepieciešams, dienests pieprasa uzrādīt dokumentus (attiecīgos savstarpējos līgumus), kas apliecina tiesības izmantot tehnisko aprīkojumu un ražošanas iekārtas.

 

Pieteikumu vai iesniegumu iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam vienā no zemāk norādītajiem veidiem:

- elektroniski parakstīts pieteikums nosūtāms pa e-pastu uz pvd@pvd.gov.lv vai uard@pvd.gov.lv.

- parakstīts un apzīmogots pieteikums iesniedzams klātienē PVD teritoriālajā struktūrvienībā, kuras pārraudzības teritorijā atrodas reģistrējamais objekts vai arī jānosūta tas pa pastu atbilstošajai PVD teritoriālajai struktūrvienībai.

Vai uzņēmumu var reģistrēt elektroniski? Kas ir nepieciešams?

Atbilde

 

Reģistrēt pārtikas aprites uzņēmumu PVD elektroniski var tādā gadījumā, ja iesniedzējam ir drošs elektroniskais paraksts. Šādā gadījumā aizpildītais un elektroniski parakstītais “Pieteikums pārtikas uzņēmuma reģistrācijai vai atzīšanai” un tam pievienojamie dokumenti jānosūta PVD uz e-pasta adresi: pvd@pvd.gov.lv vai uard@pvd.gov.lv

 

Pārtikas uzņēmuma reģistrācijas veidlapa un pievienojamie dokumenti pieejami šeit 

 

Ja iesniedzējam nav droša elektroniskā paraksta, dokumentus uzņēmuma reģistrācijai vēl iespējams iesniegt šādi:

- parakstīts un apzīmogots pieteikums + pievienojamie dokumenti jāiesniedz PVD teritoriālajā struktūrvienībā klātienē vai

- parakstīts un apzīmogots pieteikums + pievienojamie dokumenti jānosūta pa pastu PVD augšminētajai teritoriālajai struktūrvienībai.

 

Teritoriālo pārvalžu kontaktinformācija atrodama šeit

 

Pieteikumu var ieskenēt un atsūtīt parakstītu uz  PVD teritoriālo struktūrvienību, kuras teritorijā plānojat reģistrēt uzņēmumu, bet pieteikuma oriģināls pēc tam jānogādā PVD.

 

Vēlos uzsākt pārtikas produktu importu no Eiropas Savienības valsts un to tirdzniecību internet ar piegādi uz klientu norādīto piegādes adresi Rīgā. Sakiet, lūdzu, ar kuru likumu man ir jāiepazīstas, lai uzsāktu augstāk minēto uzņēmējdarbības veidu?

Atbilde

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp tirgojot pārtikas produktus interneta veikalā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk–PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama šeit

 

Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā.

 

Prasības informācijas sniegšanai patērētājiem ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.1169/2011 (2011.gada 25.oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr.1924/2006 un (EK) Nr.1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/25/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr.608/2004 atcelšanu. Minētas Regulas 14.pants nosaka, ka piedāvājot fasētus pārtikas produktus pārdošanai ar tālsaziņas līdzekļu starpniecību, pircējam pirms pirkuma veikšanas jābūt pieejamai informācijai par pārtikas produkta nosaukumu, sastāvdaļām, alergēniem, neto daudzumu, uzturvērtību, uzglabāšanas un lietošanas nosacījumiem u.c., izņemot informāciju par derīguma termiņu.

 

Papildus informāciju par pārtikas produktu tirdzniecību un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Teritoriālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejama šeit

Vēlētos mājās uzsākt augu valsts izcelsmes pārtikas produkta ražošanu. Kas man jāņem vērā un kur sākumā jādodas? Vai PVD sniedz konsultācijas par šādiem jautājumiem klātienē? Labprāt ierastos un visu pārrunātu. Man mājās ir divi kaķi. Vai. pārbūvējot virtuvi, lai liegtu dzīvniekiem tur iekļuvi, varu ražot mājās?

Atbilde

Pārtikas apritē drīkst iesaistīties tikai PVD reģistrēts uzņēmums, tāpēc, kad esat nolēmuši uzsākt savu mājražošanas darbību, Jums ir jāreģistrējas PVD. Vispirms Jums jāaizpilda pieteikums uzņēmuma reģistrācijai un vai nu personiski jāiesniedz tajā PVD pārvaldē, kuras pārraudzības teritorijā darbosies mājražošanas uzņēmums, vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja elektroniskais dokuments noformēts atbilstoši) uz e-pastu pvd@pvd.gov.lv vai uard@pvd.gov.lv.

 

Informācija par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju un veidlapas pieejamas šeit 

 

Reģistrācija PVD ir bezmaksas. Ja izvēlaties iegūt PVD reģistrācijas apliecību, tā izmaksās 1,42 Eiro. 

 

 

Prasības, kas jāievēro ražotājiem, kas gatavo produktus mājas apstākļos, pieejamas šeit 

 

Vispārīgās higiēnas prasības visiem pārtikas apritē iesaistītajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, tajā skaitā arī mājražotājiem, ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Prasības mājražošanas telpām un iekārtām noteiktas minētās Regulas II. pielikuma III. nodaļā, bet Regulas V.-XII nodaļās noteiktās pārējās higiēnas prasības attiecas vienādi kā uz ražošanas tā mājražošanas uzņēmumu. Galvenā uzmanība jāveltī telpu tīrībai, kā arī saražotā produkta nekaitīgumam un produktu izsekojamībai.

 

Neskaidros jautājumus varat pārrunāt ar tās PVD teritoriālās pārvaldes inspektoriem, kas atrodas vistuvāk Jūsu dzīvesvietai vai kuras teritorijā plānojat uzsākt darbību. Kontaktinformācija pieejama šeit

 

 

Mūsu pārtikas veikals jau veiksmīgi darbojas vairākus gadus un tagad esam nolēmuši pārreģistrēt to zem cita uzņēmuma (izveidot SIA), bet gan nosaukums, gan viss pārējais nemainās. Kā mums jārīkojas šajā situācijā, kādi iesniegumi jāiesniedz PVD?

Atbilde

Mainoties uzņēmuma juridiskajai personai (cits Komercreģistra numurs), veidojas jauns uzņēmums, līdz ar to pārtikas aprites uzņēmumam jāaizpilda un jāiesniedz PVD jauns pieteikums šo izmaiņu aktualizēšanai (kā jaunam pārtikas aprites uzņēmumam).

 

Pieteikuma veidlapas, kā arī informācija par pieteikumam pievienojamiem dokumentiem un to iesniegšanu pieejama šeit

Vēlos uzzināt, kur un kā jāreģistrē jauna struktūrvienība, kā arī jālikvidē esošā? Kādi dokumenti jāiesniedz?

Atbilde

Lai piereģistrētu uzņēmuma struktūrvienību, PVD jāiesniedz pieteikums, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina uzņēmuma tiesības lietot šis telpas, telpu nodošanu ekspluatācijā un to lietošanas mērķa raksturojumu, norādot telpu kadastra apzīmējumu, un telpu plānu. Uzņēmums tiek piereģistrēts 5 darba dienu laikā no brīža, kad ir iesniegti visi dokumenti.

 

Visu par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju Jūs varat izlasīt šeit , bet papildinformāciju Jūs varat iegūt PVD teritoriālajā struktūrvienībā.

 

Lai likvidētu esošo struktūrvienību, PVD teritoriālajā pārvaldē ir jāiesniedz brīvas formas iesniegums par struktūrvienības likvidāciju, norādot tā atrašanās vietu un PVD piešķirto reģistrācijas numuru. 

Vēlos reģistrēt uzņēmumu - pusfabrikātu (sausie maisījumi, gatavie kēksi) tirdzniecība caur internetveikalu. Kādas veidlapas jāaizpilda? Vai ir specifiski nosacījumi preces uzglabāšanai faktiskajā adresē, jeb ir nepieciešama speciāla noliktava?

Atbilde

Iesaistoties pārtikas apritē, tostarp tirgojot pārtikas produktus interneta veikalā, nepieciešams reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma un MK 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr. 104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” prasībām. Noteikumi nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas Jums ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā darbosies Jūsu uzņēmums. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums. Ja vēlāties saņemt reģistrācijas apliecību, tā saskaņā ar PVD cenrādi maksā 1,42€. Detalizētā informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir pieejama ŠEIT

 
 
Uzņēmumam savā darbībā nepieciešams ievērot pārtikas apriti reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī dokumentāli jāspēj pierādīt produktu izcelsmi. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikumā. Uzglabājot pārtikas produktus ir jāievēro produkta ražotāja noteiktie uzglabāšanas un lietošanas nosacījumi, kas ir norādīti pārtikas produktu marķējumā.
 
 
Uzņēmums var uzglabāt pārtikas produktus interneta veikala telpās, pēc PVD reģistrētas faktiskas adreses, ja ir ievērotas higiēnas prasības un uzglabāšanas nosacījumi. 
 
 
Produktiem ir jānodrošina oriģināla marķējumā sniegtas informācijas tulkojumu valsts valodā. Vispārīgas prasības pārtikas produktu marķēšanai ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Minētas Regulas 14. pants nosaka, ka piedāvājot fasētus pārtikas produktus pārdošanai ar tālsaziņas līdzekļu starpniecību, pircējam pirms pirkuma veikšanas, jābūt pieejamai informācijai par pārtikas produkta nosaukumu, sastāvdaļām, alergēniem, neto daudzumu, uzturvērtību, uzglabāšanas un lietošanas nosacījumiem u.c., izņemot informāciju par derīguma termiņu.
 
 
Papildus informāciju par uzņēmuma reģistrāciju un higiēnas prasībām Jūs varat saņemt arī PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Reģionālo pārvalžu saraksts un kontaktinformācija par katru pārvaldi pieejams ŠEIT

Celošana ar dzīvnieku

Mūsu sunītim ir 1 mēnesis un 21 diena. Plānota 3. februārī pirmā pote, kā arī līdz tam laikam būs 2 reizes saņēmis attārtpošanas tabletes. Esam iecerējuši braukt uz Norvēģiju ar auto. Šķērsosim Igaunijas un Somijas robežu. Vai šajās valstīs likumdošana to ļauj, jo pote pret trakumsērgu būs tikai martā. Vai vēl var būt kādi sarežģijumi likumīgi pārvadājot mazu sunīti?

Atbilde

Veicot vakcināciju pret trakumsērgu 2017. gada 3.februārī, par derīgu tā tiks uzskatīta pēc 21 dienas kopš vakcinēšanas datuma, kā tas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.576/2013 nosacījumiem, kas minēti III pielikumā. Derīga vakcinācija pret trakumsērgu ir aktuāla prasība gan ES dalībvalstīs, gan Norvēģijā. Bez minētā, lolojumdzīvniekam ir jābūt identificētam ar mikročipu (pirms vakcinācijas pret trakumsērgu) ES lolojuma dzīvnieka pasei un suņiem jābūt apstrādātiem pret ehinokokiem (echinococcus multilocularis parasite), pievērsiet uzmanību apstrādes termiņiem .

Sīkāku un detalizētāku informāciju par nekomerciālu lolojumdzīvnieku pārvietošanu vai ceļošanu uz Norvēģiju izlasiet ŠEIT.

 

 

Vēlos pārvest 2 kaķus (4 un 5 gadi) no Latvijas uz Šveici. Nokārtoti 1. Identifikācija - mikroshēma. 2. Eiropas Savienības parauga pase. 3. Derīga vakcinācija pret trakumsērgu. Dienu pirms izlidošanas došos pie veterinārārsta uz obligāto pirmsizlidošanas apskati. Vai ES noteiktie normatīvi par dzīvnieku pārvadāšanu uz Šveici ir vienādi?

Atbilde

Pēc Jūsu sniegtās informācijas, Jūsu kaķi ir sagatavoti atbilstoši noteikumiem.

 

Tā kā Jūs rakstāt “derīga vakcinācija pret trakumsērgu”, tad pieņemam, ka zināt derīgas vakcinācijas nosacījumus.

 

Gribam vērst Jūsu uzmanību uz to, ka obligāts nosacījums ir lai vakcinācija pret trakumsērgu būtu veikta pēc tam, kad dzīvniekiem ievadīts mikročips.

 

Vakcinācija, kas dzīvniekam ir bijusi pirms identifikācijas nav derīga.

 

Dzīvnieka klīniskā apskate pirms došanās uz Šveici nav obligāta veterināro dienestu prasība.  Ja to pieprasa aviokompānija vai pats vēlaties pārlecināties, ka dzīvnieks ir vesels  un ceļojums tam nesagādās problēmas, tad gan variet doties pie veterinārārsta uz apskati.

 

Ar noteikumiem par lolojumdzīvnieku ievešanu Šveicē variet iepazīties Šveices kompetentās iestādes mājaslapā

 

Lai būtu droši, ka nekas nav mainījies uz to brīdi, kad gatavojaties doties, iesakām pirms došanās vēlreiz pārliecināties augstāk minētājā mājaslapā.

kādi dokumenti nepieciešami, lai ar savu sunīti varētu braukt uz dzīvi Austrijā?

Atbilde

Ja dzīvnieks ir vecāks par 4 mēnešiem, viņam ir nepieciešama:

 

1. Identifikācija - mikroshēma;

 

2. Eiropas Savienības parauga pase;

 

3. Derīga vakcinācija pret trakumsērgu.

 

Plānojot ceļot ar  suni, kas jaunāks par 4 mēnešiem, Jums ir jānoskaidro vai konkrētā Eiropas Savienības dalībvalsts atļauj ievest dzīvniekus:

 

a) jaunākus par 12 nedēļām, kuri nav vakcinēti pret trakumsērgu vai;

 

b) 12-16 nedēļas vecus un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet vakcinācija vēl nav derīga ceļošanai (nav ievērots 21 dienas nogaidīšanas periods pēc vakcinācijas).

 

Ja konkrētā dalībvalsts atļauj ievest šādus dzīvniekus, īpašniekam vai tā pilnvarotai personai līdzi ir jābūt parakstītai deklarācijai vai arī dzīvnieks ir kopā ar māti, no kuras tas joprojām ir atkarīgs (mātes pasē ir jābūt apliecinājumam, ka tā ir tikusi vakcinēta pret trakumsērgu pirms tā dzimšanas).

Austrijas kompetentās uzraudzības iestādes mājaslapa pieejama ŠEIT

Iegādājos sunīti Krievijā - Amerikāņu Stafordšīras terjeru. Tagad kucēnam ir 4 mēneši. Vēlējos pajautāt, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai kucēnu bez problēmām atgādātu uz Latviju? Pote pret trakumsērgu sunītim ir uztaisīta. Kucēnu plānojam vest cauri Igaunijas robežai. Vai tur varētu atšķirties nepieciešamie dokumenti,vai Eiropas Savienībā ir vienotas prasības?

Atbilde

Nosacījumus dzīvnieka identificēšanai un prasības mikroshēmai, gan dzīvnieka ievešanai nepieciešamo dokumentu paraugus (veterināro sertifikātu un īpašnieka deklarāciju) varat uzzināt šeit

 

Tā kā ne-komerciālai lolojumdzīvnieku ievešanai Eiropas Savienībā pamatprasības ir noteiktas Regulās (ES) Nr. 576/2013 un Nr.577/2013, pamatprasības dzīvnieku ievešanai ir vienotas visās dalībvalstīs.


Īsumā:
•    dzīvnieks ir identificēts ar mikroshēmu,
•    vakcinēts pret trakumsērgu,
dzīvniekam ir Krievijas izsniegtais Veterinārais sertifikāts -  Regulas (EK) 577/2013 IV. pielikuma 1. Daļā: Veterinārā sertifikāta paraugs suņu, kaķu vai mājas sesku ievešanai dalībvalstī no teritorijas vai trešās valsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 5. panta 1. un 2. punktu,
•    sertifikātam pievieno Regulas (ES) Nr. 576/2013 25. panta 3. punktā minēto rakstisko deklarāciju, kuru parakstījis īpašnieks vai pilnvarotā persona, un kurā apliecināts, ka dzīvnieka pārvietošana uz ES ir nekomerciāla rakstura. Tās paraugs noteikts Regulas (ES) Nr. 576/2013 IV. pielikuma 3. daļā.

 

 

Sūdzības

На днях я посетила кафе Kebab Fix в торговом центре Domina, Ieriku iela 3, Riga. Я была неприятно удивлена тем, что там продукты (тесто для кебаба) продавец берёт голыми руками. Затем этими руками продавец работает на кассе и выполняет прочие обязанности.

Atbilde

Paldies par informāciju! veiksim pārbaudi.

Kafe Bārs"Priede",Rīgas iela 27,Cēsis. Iesaku pārbaudīt,vai darbiniekiem ir sanitārās grāmatiņas(izieta med.komisija) un, vai noslēgti darba līgumi, sanitārija "pieklibo",(uz galda drupačas),u.t.t.

Atbilde

Paldies par informāciju! Pārtikas un veterinārais dienests veiks pārbaudi Jūsu minētajā uzņēmumā. 

Neatradi atbildi? Iesūti savu jautājumu

Vārds, Uzvārds*
E-pasts*
Iestāde*
Kategorija
Jautājums*
Drošības kods*
Re