Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vienojas par lauksaimnieku interešu kopīgu aizstāvību Briselē

Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vienojas par lauksaimnieku interešu kopīgu aizstāvību Briselē

PILNS DEKLARĀCIJAS TEKSTS

 

Otrdien, 13. martā, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministri, tiekoties Zemkopības ministrijā Rīgā, parakstīja kopīgo deklarāciju par Eiropas Komisijai (EK) paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, kurā vienojās par kopīgu pozīciju sarunās ar EK par ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada, parakstot par to īpašu deklarāciju.

 

Deklarāciju parakstīja Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms (Tarmo Tamm), Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Markausks (Bronius Markauskas) un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels (Krzysztof Jurgiel). Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministru tikšanās par KLP nākotni Rīgā notika pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava ierosinājuma.

 

“Šis ir vēsturisks brīdis, jo mūsu četras valstis vienojās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē paust Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm mūsu kopīgo nostāju par nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, jo pašreizējais atšķirīgais atbalsta līmenis kropļo tirgu. Mēs neprasām lielāku finansējumu, bet viebnlīdzību,” norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

 

“Šis ir ne tikai Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministru kopīgs viedoklis, bet tas pārstāv četru valstu valdību, parlamentu un lauksaimnieku nostāju ES Kopējās lauksaimniecības nākotnes politikas jautājumos. Mums ir ļoti svarīgs mūsu lauksaimnieku un valdību atbalsts, aizstāvot Baltijas un Polijas valstu intereses Briselē,” uzsvēra Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels.

 

Parakstītajā deklarācijā Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri aicina EK ievērot  godīgumu un vienlīdzību ES dalībvalstu starpā, mudinot pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Deklarācijā arī uzsvērts, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsts lauku attīstībai dod dalībvalstīm iespējas uzlabot konkurētspēju un veicināt efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un lauku apvidu attīstību. Tāpēc ir svarīgi risināt tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, bezdarbs un nabadzība, kā arī veicināt sociālo integrāciju laukos. Lauku attīstības ES finansējuma nosacījumiem un kritērijiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa.

 

Ministri arī norāda, ka KLP nodrošināšanai arī turpmāk jāparedz pietiekams finansējums, kas atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, nekaitīgas, kvalitatīvas un daudzveidīgas pārtikas ražošanu, kā arī nodarbinātības un izaugsmes iespējas lauku apvidos. Deklarācijā pausts atbalsts EK vēlmei turpināt vienkāršot un modernizēt KLP – tai ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem un citiem iedzīvotājiem, maksimāli samazinot administratīvās izmaksas zemniekiem un valsts pārvaldei.

 

Jau ziņots, ka EK 2017. gada nogalē publicēja paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, kurā definē KLP prioritātes pēc 2020. gada.

 

_____________________________

Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

  • Publicēts:
    13.03.2018