Latvijas produkti Eiropas Komisijas Aizsargāto produktu nosaukumu reģistrā

Latvijas produkti Eiropas Komisijas Aizsargāto produktu nosaukumu reģistrā

Ginta Dzerkale,
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte

 

ES jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem veiksmīgi darbojas Garantēto tradicionālo īpatnību, Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un Aizsargātas cilmes vietas nosaukumu shēma (turpmāk – pārtikas kvalitātes shēma). Pārtikas kvalitātes shēmas galvenais mērķis – veicināt kvalitatīvu vietējo produktu ražošanu un palīdzēt ražotājiem sniegt plašākai sabiedrībai informāciju par produktu īpašo kvalitāti, kas saistīta ar ģeogrāfisko apgabalu vai tradicionālo izcelsmi.

 

 ES ir reģistrēti 59 garantēto tradicionālo īpatnību produkti, 656 aizsargātas cilmes vietas nosaukumi un 702 aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produkti.

 

Pārtikas kvalitātes shēmu produkti ir marķēti ar ES atpazīstamiem logotipiem un katra dalībvalsts nodrošina atbilstošu kontroli un uzraudzību, kuras ietvaros arī veic šo produktu atbilstības pārbaudi noteiktajiem kritērijiem. 

 

Īpaši populāra šīs pārtikas kvalitātes shēmas ir ES dienvidu valstīs. Visiem ir pazīstami, piemēram, tādi Itālijas produkti kā Parmas šķiņķis, Parmigiano Reggiano siers u.c.

 

ES ir arī izveidota kopēja datu bāze ‘DOOR’, kurā ir iekļauti pārtikas kvalitātes shēmās iekļautie produkti no visām valstīm. 

 

Lai produktu ierakstītu kādā no Aizsargāto nosaukumu reģistriem, ražotāju grupai, kura apvieno konkrētā produkta ražotājus, jāuzraksta pieteikums, kas jāiesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Tajā jāapraksta produkta specifiskums, piemēram, Garantēto tradicionālo īpatnību shēmā galvenais kritērijs – produktam konkrētā teritorijā jābūt lietotam vismaz 30 gadus, recepti nododot no vienas paaudzes nākamajai. Savukārt, lai produktu varētu reģistrēt Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, tam piemīt īpašības vai reputācija, kas cieši saistīta ar konkrēto ģeogrāfisko apgabalu, turklāt vismaz vienu no ražošanas posmiem jāveic šajā apgabalā. Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma shēmā visam procesam, sākot no audzēšanas līdz produkta iesaiņošanai, jānotiek konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

  
Pēc pieteikuma izskatīšanas PVD, tas tiek publicēts ZM un PVD mājaslapā iebildumu izteikšanai nacionālajā līmenī viena mēneša laikā. Pēc iebilduma procedūras beigām, pieteikumu iesniedz Eiropas Komisijā (EK). EK iesniegumu izskata ne ilgāk kā 6 mēnešus, pēc tam uz trim mēnešiem izsludina iebildumu procedūru ES dalībvalstu līmenī un tad pieņem lēmumu. Viena produkta reģistrācijas procedūra vidēji ilgst 33 mēnešus. 

 
ES Aizsargāto produktu nosaukumu reģistros šobrīd ierakstīti pieci Latvijas produkti:

 

-    Sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Jāņu siers iekļauti Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā;
-    Latvijas lielie pelēkie zirņi – Aizsargātas cilmes vietas nosaukumu reģistrā;
-    Carnikavas nēģi – Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.
-    Pieteikums Rucavas baltā sviesta ierakstīšanai Aizsargāto produktu nosaukumu reģistrā ir nosūtīts izskatīšanai EK ekspertiem.

 

 Pārtikas kvalitātes shēma ir pieejama jebkuram ražotājam, taču, lai sāktu ražot jau reģistrētos Latvijas produktus saskaņā ar apstiprināto receptūru un sava produkta marķējumā izmantot ES īpašo logotipu, ir jāpiesakās PVD un ražotāju grupā, kura tiek norādīta pieteikumā un ir publicēta ZM un PVD mājaslapā, turklāt to var izdarīt arī elektroniski. PVD 10 darbdienu laikā to izskata un vienojas par pārbaudes laiku, izvērtē produkta atbilstību specifikācijai un pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu. Pēc sertifikāta saņemšanas ražotājs sava produkta marķējumā un reklāmā var izmantot ES logotipu.

 

Reģistrēto produktu nosaukumi ir aizsargāti, t.i., no brīža, kad pieteikums ir nosūtīts EK ražotājiem, kas ražo līdzīgus produktus, ir iespēja vai nu iesaistīties ražotāju grupā vai produktu marķējumā izmantot citus nosaukumus, piemēram, sklandrausim līdzīgus produktus nosaukt par dižrausi, žograusi, suitu rausi, burkānrausi utt.

 

Pirms katra pieteikuma sagatavošanas ierakstīšanai Aizsargāto produktu nosaukumu reģistrā tiek izvērtēta situācija nozarē, apzināti jau esošie produkta nosaukuma lietotāji. Piemēram, šobrīd Jāņu sieru, kas iekļauts Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā un kura ražošanas tehnoloģija ir unikāla un vienreizēja tikai Latvijā (sieru gatavo no piena un biezpiena, tos karsējot), pašreiz ražo un saukt par Jāņu sieru un savu produktu marķēt ar ES logotipu drīkst 5 ražotāji.  Pārējie ražotāji produkta nosaukumu Jāņu siers nedrīkst izmantot, pirms nav saņemts PVD sertifikāts un ražotājs nav pievienojies ražotāju grupai. Tas, protams, neliedz citiem ražotājiem, tostarp ražotājiem mājas apstākļos kā līdz šim gatavot savus svētkiem paredzētos sierus pēc patērētāju pieprasītas receptes.

 
Ieguvumi ražotājam no dalības šajās shēmās:


- Produkta atpazīstamība Latvijā un ārpus tās;
          - Patērētāju uzticība;
          - Produkta izplatīšanas veicināšana;
          - Produkta aizsardzība;
          - Augstāka pievienotā vērtība produktam;
          - Iespēja pretendēt uz valsts atbalstu.


Patērētāji veikalā šos produktus gan Latvijā, gan citur Eiropas Savienībā ražotus var atpazīt pēc ES logotipiem, kas ilustrē šo publikāciju.

    
2015. gadā Latvijas uzņēmēji ir saražojuši 6,34 t sklandraušus, kas salīdzinoši ar iepriekšējo gadu ir 5 reizes lielākā apjomā.

 

Mēs lepojamies par iespēju Latvijas tradīcijas un kultūru integrēt ES arī pārtikas jomā un aicinām ražotājus izvērtēt iespēju savu produktu reģistrēšanai kādā no Aizsargāto produktu nosaukumu reģistriem.

  • Publicēts:
    03.06.2016