2018. gadā izsniegti 1163 sanitārie atzinumi mežaudžu nociršanai sanitārajā vienlaidus cirtē

Katru gadu dažādu faktoru ietekmē daļa mežaudžu zaudē augtspēju, kā rezultātā iet bojā un tiek nocirstas pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.

2018. gadā Valsts meža dienests izsniedzis 1163 sanitāros atzinumus mežaudžu nociršanai sanitārajā vienlaidus cirtē, ar kopējo platību 1297,7 hektāri, no kuriem 482,4 hektāri (37%) bija valsts mežos, bet 815,3 hektāri (63%) – citu īpašnieku mežos.

 

Sanitārā cirte ir cirtes veids meža veselības stāvokļa uzlabošanai, cērtot meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus vienlaidus vai izlases veidā.


Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestā  meža sanitārā stāvokļa novērtēšanai. Valsts meža dienests veic pārbaudi dabā un sagatavo sanitāro atzinumu, kurā norāda meža bojājuma cēloni, apjomu un sniedz rekomendācijas par veicamajām darbībām.  Atzinumu izsniedz pēc valsts nodevas apmaksas.

 

Valsts meža dienests veic meža veselības stāvokļa uzraudzību visos Latvijas mežos, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanu tādā veidā, kas nepasliktinātu mežaudžu veselības stāvokli, savlaicīgi konstatējot kaitēkļu un slimību savairošanos.

Ja meža īpašnieks novērot slimības pazīmes vai kaitēkļu savairošanos, par to nekavējoties jāziņo Valsts meža dienestam!

 

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad lielākoties bojājumi radušies no vējgāzēm, 2018. gadā platības ziņā būtiskākais mežaudžu bojājumu cēlonis bijis pārmērīgs mitrums, kas sastādīja 45% (577,7 ha) no visiem bojājumiem. Aptuveni 34% no visām mitruma bojātajām mežaudzēm konstatēts divos pagastos – Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā un Balvu novada Bērzpils pagastā.

Mežaudžu platību, ko atļauts nocirst vienlaidus sanitārajā cirtē, sadalījums pa bojājuma cēloņiem 2018. gadā

 

 

Visvairāk bojāto mežaudžu 2018. gadā konstatēts Austrumlatgales virsmežniecībā – apmēram viena ceturtā daļa jeb 334,4 hektāri no visu bojāto mežaudžu kopējās platības. Tas galvenokārt saistīts ar bērzu bojāeju palielināta mitruma apstākļos, kur bērzi pēc 2017. gada ilgstošajām lietavām un sekojošajiem ilglaicīgajiem plūdiem saskaņā ar Valsts meža dienesta izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem aizgājuši bojā vislielākajās platībās. Tālāk seko Centrālvidzemes virsmežniecība, kur bojāto mežaudžu apjoms 189,5 hektāri. Ziemeļaustrumu virsmežniecībā 179,6 hektāri un Ziemeļvidzemes virsmežniecībā 154,7 hektāri. Pārējās virsmežniecībās bojā aizgājušās mežaudzes sastādīja mazāk par 10% no visu bojāgājušo mežaudžu kopējās platības.

 

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas veic meža ciršanu, sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, ir pienākums veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību, kā arī uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par konstatētajiem meža bojājumiem.

 

Informāciju sagatavoja:

Selva Šulce, tālr. 67210366, Valsts meža dienesta  Preses sekretāre

Andra Grava, tālr. 26214264, VMD operatīvā dežurante

 

Sākotnēji publicēts 09.09.2019.

  • Publicēts:
    09.09.2019

Darba plāns

  • Uzticības tālrunis
  • KNAB
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā