ZM medaļa „Par centību” un ZM Atzinības raksts

Svinīgā pasākumā Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 49 nozares pārstāvjiem – lauksaimniekiem, speciālistiem, zinātniekiem, mācībspēkiem un valsts pārvaldes darbiniekiem – par sasniegumiem lauksaimniecībā, meža nozarē, zivsaimniecībā un pārtikas aprites nodrošināšanā – pasniegs apbalvojumus – Ministru kabineta Atzinības rakstu, Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu medaļu "Par centību", Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu un Zivju fonda Atzinības rakstu.

Apbalvojamo vidū ir arī seši no Valsts meža dienesta – Pēteris Drozdovs, Jānis Iesalnieks, Vaira Priede, Vija Babre, Mārīte Kraukle un Andis Ozoliņš.

 

 Zemkopības ministrijas Medaļa "Par centību" tiks pasniegta –

 

  • Pēterim Drozdovam –  Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos

 

  • Jānim Iesalniekam  –  Dienvidkurzemes virsmežniecības kādreizējais virsmežzinis

 

  • Vairai Priedei  –  Ziemeļkurzemes virsmežniecības virsmežziņa vietniece

 

 

 Zemkopības ministrijas Atzinības raksts tiks pasniegts  –

 

 

  • Vijai Babrei  –  Centrālvidzemes virsmežniecības Ērgļu nodaļas Liezeres apgaitas mežzine

 

  • Mārītei Krauklei  –  Valsts meža dienesta Meža resursu reģistra izstrādes un uzturēšanas daļas kartogrāfe

 

  • Aldim Ozoliņam –  Dienvidkurzemes virsmežniecības Liepājas nodaļas vecākais mežzinis

 

Pēteris Drozdovs. Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos. Mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarē strādā kopš Aizupes meža tehnikuma pabeigšanas, kur apguvis mežsaimniecības tehniķa kvalifikāciju. 2011. gadā Rēzeknes augstskolā ieguvis profesionālo maģistra grādu vides aizsardzībā un vides inženiera kvalifikāciju. Darba gaitas sācis Gulbenes MRS Lizuma mežizstrādes iecirknī kā tehniskais vadītājs, vēlāk iecirkņa meistars. Valsts meža dienestā strādā kopš tā izveidošanas 1993. gadā un kopš 2014. gada ir Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos. Savos darba gados devis lielu ieguldījumu mežsaimniecības nozarē, virsmežniecības darbības problēmu risināšanā un labākā rezultāta sasniegšanā, vienmēr labprāt dalās ar savu pieredzi un zināšanām, ne tikai ar meža īpašniekiem, bet arī ar saviem kolēģiem, papildus saviem pienākumiem, ir gatavs ievadīt darbā jaunos mežsaimniekus, nenogurstoši rādīt, stāstīt, palīdzēt, atgādināt… Pēterim ir svarīgas Valsts meža dienesta vērtības un mērķi, kuriem viņš ir lojāls vairāku gadu desmitu garumā. Tieši lojalitāte, profesionalitāte, atbildības sajūta, godprātīgi un rūpīgi veiktie amata pienākumi bija par pamatu viņa pārcelšanai no vecākā mežziņa par virsmežniecības inženieri. Atbildīgās situācijās, kas ugunsapsardzībā nav retums, rīkojas apdomīgi un ar nepieciešamo profesionalitāti.

 

Jānis Iesalnieks. Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības virsmežzinis līdz 2017. gada 16. oktobrim. Pirmā darba vieta no 1979. gada bijusi Kuldīgas MRS. Tajā viņš bijis gan  iecirkņa un meža meistars, gan arī meža apsardzības un aizsardzības inženieris. Vairākus gadus bijis Gaujas Nacionālā parka direktors, pēc tam bijis Kuldīgas virsmežniecības  virsmežzinis, pēc reorganizācijas –  Dienvidkurzemes virsmežniecības virsmežzinis.Visu savu profesionālo darba mūžu darbojies meža nozarē , savulaik kā Zemkopības ministrijas speciālists devis savu ieguldījumu deviņdesmito gadu beigās īstenotajā Latvijas mežu administrēšanas reformā, veidojot Latvijas valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmumu. Izstrādājot Meža likumu, viņš vadījis koku ciršanas darba grupu un, tieši, pateicoties viņa radītajam pamatojumam, Latvijā, papildus ciršanas vecumam, tika ieviests ciršanas caurmērs.  Daudz strādājis, lai par meža apsaimniekošanas jautājumiem izglītotu meža īpašniekus, jaunāko paaudzi, kā arī nozares speciālistus. 2002. gadā izdota Jāņa Iesalnieka grāmata „Meža ekonomikas pamati”, kurā no uzņēmējdarbības viedokļa analizēti kritēriji saimniecisko lēmumu pieņemšanai komerciālajā mežsaimniecībā, viņš ir autors arī virknei meža īpašniekiem domātu bukletu un brošūru. Jānis Iesalnieks ir veicinājis privāto meža īpašnieku sadarbību – ir viens no Latvijas Meža īpašnieku biedrības, kā arī lielākā meža īpašnieku kooperatīva „Mežsaimnieks” dibinātājiem un aktīvs abu organizāciju biedrs.

 

Vaira Priede. Ziemeļkurzemes virsmežniecības virsmežziņa vietniece. Pēc Meža fakultātes absolvēšanas, 1978. gadā darba gaitas uzsākusi Talsu MRS kā plantācijas meistare, pēc tam – aizsargājamo mežu un stādījumu inženiere. No 2006. gada Ziemeļkurzemes virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos, bet no 2015. gada līdz pat šim laikam ir Ziemeļkurzemes virsmežniecības virsmežziņa vietniece. Viss aktīvais darba mūžs ir saistīts ar mežsaimniecību. Vienmēr ar augstu atbildības sajūtu par savu darbu, ceļoties agri no rīta, nedalot dienas brīvdienās un darbadienās, dodas uz savu darba vietu, lai ar neizsīkstošu pacietību un darba sparu palīdzētu Ziemeļkurzemes virsmežniecības darbiniekiem un meža īpašniekiem, izskaidrojot viņiem gan interesējošos mežsaimniecības jautājumus, gan normatīvo aktu un Eiropas Savienības atbalsta programmu prasības meža ieaudzēšanā, kopšanā un apsaimniekošanā, kā arī vienmēr gatava meža īpašniekiem izskaidrot ar atmežošanu saistītos jautājumus. Vaira labprāt dalās savā pieredzē ar citiem kolēģiem, savukārt kolēģi vienmēr ieklausās viņas viedoklī. Prot atrast uzmundrinošus vārdus jebkurā dzīves situācijā un ir kolektīva dvēsele. Apzinīgs, ar augstu atbildības sajūtu, gandrīz četrdesmit gadus veikts darbs mežsaimniecības nozarē, vienmēr saglabājot godprātīgu un lojālu attieksmi pret Valsts meža dienestu un meža īpašniekiem.

 

Vija Babre. Centrālvidzemes virsmežniecības Ērgļu  nodaļas  Liezeres apgaitas mežzine.  Centrālvidzemes virsmežniecības kolektīvā ļoti īpašs cilvēks un ļoti īpašs darbinieks, jo viņai piemīt visas izcila darbinieka īpašības – ilgstoša profesionālā pieredze, pacietība un neatlaidība, zinātkāre un aizrautība. Vija ir apzinīga, atbildīga, centīga un precīza!  Čaklums un sīkstums jau šūpulī ielikti dzimtajā Latgalē, kur uzsāktas darba gaitas pēc mežsaimniecības studijām Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā, bet aktīvais darba mūžs ir aizvadīts un joprojām rit Vidzemē, Liezeres pusē,  ar lielu atbildības sajūtu, veic savus darba pienākumus, strādājot gan par mežzini,  gan savulaik par mežziņa vietnieci. Ar savu centīgo un rūpīgo darbu ir nešaubīgi atstājusi  neizdzēšamas pēdas lielajos Liezeres mežu masīvos un no maza priedes stāda izauklētajā Pērles silā. Mežs ir Vijas īstā vieta!  Vija ir Īpaša ar to, ka kurš gan cits, ja ne Vija, būs pirmā, kas sniegs īsto padomu īstajā brīdī, kurš gan cits, ja ne Vija būs tā, kas nenogurdināmi meža īpašniekiem sniegs lietpratēja padomus pareizā un gudrā meža apsaimniekošanā, pirmā pamanīs meža postītājus un zagļus vai malumednieku, kas vēlā novakarē slepus dodas pēc medījuma. Tieši Vija būs tā, kas nevis nobīsies vai vienaldzīgi paies garām, bet rīkosies. Rīkosies, atbilstoši godīga cilvēka uzskatiem, atbilstoši likumdošanas prasībām. Savos uzskatos ir nelokāma – mežā un darbā ir jābūt kārtībai un neko nevar darīt pavirši vai atstāt pusdarītu. Ir prasīga, bet ne tikai pret citiem, pirmām kārtām jau pati pret sevi, jo tikai tā var izdarīt darbu patiešām labi.

 

Mārīte Kraukle.  Valsts meža dienesta Meža resursu reģistra izstrādes un uzturēšanas daļas kartogrāfe. Absolvējot Irkutskas 19.vidusskolu, Rīgā iegūstot biologa kvalifikāciju, savas darba gaitas 1989. gadā uzsākusi Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” Dabas aizsardzības laboratorijā. Pirmās kartogrāfa iemaņas apgūtas 1991. gadā, veicot darbu Valsts Mežierīcības institūtā, kurā strādājusi kartogrāfa amatā līdz 2003 . gadam, kad sāka darbu Valsts meža dienesta Kartogrāfijas sektorā par vecāko kartogrāfi. Devusi nozīmīgu ieguldījumu Valsts meža dienesta kartogrāfijas un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) attīstībā, jo īpaši kartogrāfijas attīstības pirmsākumos. Visu aktīvo darba mūžu bijusi viens no kartogrāfijas pīlāriem Valsts meža dienestā un neatsverams atbalsts sekmīgai VMD ĢIS ieviešanai, jo īpaši uzsverot ieguldījumu Meža Valsts reģistra ģeogrāfisko datu sakārtošanā un aktualizēšanā. Ikdienā klusa un it kā nepamanāma sava amata pienākumu pildītāja, bet neaizstājama ārkārtas uzdevumu veikšanā, kad asais prāts savienojumā ar neizsīkstošo enerģiju ir panākumu atslēga jebkura uzdevuma veikšanai. Jo sarežģītāks darba uzdevums, jo Mārīte priecīgāka – apbrīnojamas ir viņas spējas strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos un paveikt sarežģītus darba uzdevumus maksimāli īsos termiņos. Ar savu nesavtīgo, pašaizliedzīgo darba sparu, profesionalitāti un atbildību par veicamajiem uzdevumiem izpelnījusies cieņu kolektīvā.  Vienmēr gatava palīdzēt citiem kolēģiem ar padomiem kartogrāfijas jomā. Ir ne tikai atsaucīga un zinoša kolēģe ar amata pienākumiem saistītos jautājumos, bet arī interesanta un zinoša sarunu biedrene gan par jaunākajām teātra izrādēm, gan par grāmatām, gan tuviem un tālākiem ceļojumiem.

 

Andis Ozoliņš. Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības Liepājas nodaļas vecākais mežzinis. Pēc Meža fakultātes absolvēšanas 1983. gadā sācis strādāt Liepājas MRS Dunikas mežniecībā par mežziņa vietnieku, un pēc laika par Dunikas mežniecības mežzini. No 2012.gada sekmīgi pilda Dienvidkurzemes virsmežniecības Liepājas nodaļas vecākā mežziņa pienākumus. Augstskolā iegūtā labā teorētiskā sagatavotība savienojumā ar dziļo interesi par mežkopja profesiju un atbildības sajūtu jau pirmajos darba gados ļāvusi iegūt augsti kvalificēta speciālista reputāciju. Valsts meža dienestā mežziņa un vecākā mežziņa amatā nostrādātajos gados sevi pierādījis kā radošu personību, spējot darbā ar kolēģiem, atrast efektīvus pozitīvās argumentācijas līdzekļus, pildot arī šķietami vienveidīgus vai garlaicīgus darba uzdevumus. Devis būtisku ieguldījumu VMD medību tiesību reģistra sakārtošanā un jauno VMD speciālistu apmācībā. Līdzsvarots un savaldīgs, saskarsmē ar meža īpašniekiem un medniekiem, informējot par likumdošanas prasībām, vienmēr atrod laiku izskaidrot attiecīgās prasības jēgu un iecerēto mērķi. Konsekvence, plānveidīga darba organizācija, cieņa un pieklājība pret apmeklētājiem, labestīgā attieksme pret cilvēkiem, spēja meža īpašniekiem un medniekiem izvirzāmās prasības argumentēt un personificēt tās ar likuma normām, nevis VMD darbinieku iegribām, ir būtiskākie priekšnosacījumi Dienvidkurzemes virsmežniecības Liepājas nodaļas labajiem darba rezultātiem. Anda  attieksmi pret darbu Valsts meža dienestā visprecīzāk var raksturot pavisam īsi un kodolīgi -  centība.

 

SIRSNĪGI SVEICAM KOLĒĢUS!!!

 

Informāciju sagatavoja: Selva Šulce, tālr. 67210366, VMD Preses sekretāre

 

 Sākotnēji publicēts 17.11.2017.

  • Publicēts:
    17.11.2017

Darba plāns

  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Laba servisa kampaņa
  • Ziņo KNAB
  • Obligātā suņu reģistrācija
  • INTERREG Europe
  • Skolas piens