Medības

Valsts meža dienests Latvijā veic medību saimniecības stāvokļa kontroli un medību reglamentējošo normatīvo aktu uzraudzību.

Valsts meža dienests ik gadus, iesaistot medību tiesību lietotājus, organizē medījamo dzīvnieku uzskaiti. Tā tiek veikta pēc Zemkopības ministrijas apstiprinātas kārtības.

Uzskaitītas tiek visas 17 medījamo zīdītāju sugas, bet no medījamiem putniem tikai tās sugas, kurām populāciju lielumu neietekmē sezonālās migrācijas - medņi, rubeņi un mežirbes. Kopā skaits ik gadus tiek vērtēts 20 medījamo dzīvnieku sugām. Uzskaites pamatplatība jeb teritoriālā uzskaites vienība, kurā VMD darbinieki veic uzskaiti ir ne mazāka par 5000ha, un šajā teritorijā ietilpst nedalīti medību iecirkņi ar līdzīgu limitēto medījamo dzīvnieku populāciju blīvumu. Valstī kopumā uzskaites datu apkopošanu un analīzi veic Valsts meža dienesta Medību daļa.

Nozīmīgākajām medījamo dzīvnieku sugām nosaka lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu. Lai nodrošinātu lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu administrēšanu, Valsts meža dienests ik gadus pirms lielākā pieļaujamā nomedījamo dzīvnieku skaita apstiprināšanas rīko apspriedes ar medību tiesību lietotājiem, veic medību atļauju sagatavošanu un izsniegšanu, datu apkopošanu par nomedītajiem dzīvniekiem, datu apkopošanu par bojā gājušiem medījamiem dzīvniekiem, kā arī medījamo dzīvnieku lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto postījumu uzskaiti.

Nomedīšanas apjomu administrēšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu ekoloģiski pamatotu īpatņu skaitu populācijās, samazinātu pretrunas starp medību saimniecību un citu nozaru interesēm medījamo dzīvnieku vai pašu medību nodarīto zaudējumu dēļ un veicinātu ilgtspējīgas medību saimniecības attīstību.

Pirms attiecīgās sugas medību termiņa sākuma Valsts meža dienests izsniedz limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas (stingrās uzskaites veidlapas) medību tiesību lietotājiem. Pēdējos gados mednieki saņem ap 100 000 atļauju limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanai. Vienas medību sezonas laikā Valsts meža dienests izsniedz arī aptuveni 21000 mednieku sezonas kartes.

Lai drīkstētu medīt, vispirms jākļūst par mednieku. Pamatojoties uz Medību likumu, mednieka apliecību izsniedz VMD teritoriālajās struktūrvienībās pēc tam, kad nokārtots teorētiskais un praktiskais eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā. Mednieku eksaminācijas komisijas apstiprina Valsts meža dienesta virsmežziņi. Eksaminācijas komisiju darbību nodrošina VMD, iekasējot Ministru kabineta noteikto valsts nodevu par eksāmena kārtošanu un mednieka apliecības sagatavošanu.

 

Arī ārvalstu pilsoņi ir tiesīgi medīt mūsu valstī, ja ir viņi saņēmuši VMD izsniegtu atļauju medīt Latvijas teritorijā. Ārvalstu medniekiem medīšanas atļaujas tiek izsniegtas VMD teritoriālajās struktūrvienībās. Lai saņemtu medīšanas atļauju, ārvalstniekam nepieciešama: 1) savā valstī izsniegta mednieka apliecība (tās kopija); 2) iesniegums, kurā norādīts mednieka vārds, uzvārds un medībām Latvijā paredzētais laika posms; 3) samaksāta valsts nodeva par atļaujas izsniegšanu. Medību atļaujas ārvalstniekiem var izsniegt uz vienu dienu, uz laiku līdz 10 dienām vai uz visu medību sezonu. Atļauju VMD izsniedz trīs darba dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas. Gadā medīšanai Latvijā tiek izsniegtas atļaujas vairāk nekā 1000 ārvalstniekiem.

Ja ES vai EEZ valsts pilsonis vēlas uz laiku Latvijā ievest medību šaujamieroci un munīciju, viņam nepieciešama: 1) Eiropas šaujamieroču apliecība; 2) pamatojums šaujamieroča ievešanai Latvijā (VMD izsniegtā medīšanas atļauja). Ja ievedamajam medību ierocim ir B kategorija (t.i., tas ir pusautomātisks ierocis ar izņemamu aptveri), vajadzīgs vēl arī Valsts policijas iepriekšējās piekrišanas dokuments ieroča un munīcijas pārvadāšanai.

Ja medību šaujamieroci un munīciju Latvijā vēlas ievest trešās valsts pilsonis (uz laiku līdz trim mēnešiem), viņam nepieciešama: 1) savas valsts izsniegta atļauja; 2) pamatots ielūgums iebraukšanai Latvijā; 3) Valsts policijas atļauja ieroča pārvadāšanai. Ja ievedamajam medību ierocim ir B kategorija (t.i., tas ir pusautomātisks ierocis ar izņemamu aptveri), trešās valsts pilsonis Latvijā to ievest nedrīkst.

Šķērsojot Latvijas robežu ar medību ieroci, tam jābūt izlādētam un iesaiņotam speciālā futrālī. Munīcijai jābūt iesaiņotai atsevišķi no ieroča. Ieroci vai munīciju no iesaiņojuma drīkst izņemt tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.