Meža veselība

Meža veselība 2018

 

Saskaņā ar MK 30.07.2013. noteikumu Nr. 449 ”Valsts meža dienesta nolikums” 4.5. apakšpunktu Valsts meža dienests (turpmāk – VMD) veic meža veselības stāvokļa uzraudzību visos Latvijas mežos, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanu tādā veidā, kas nepasliktinātu mežaudžu veselības stāvokli, savlaicīgi konstatējot kaitēkļu un slimību savairošanos.
Katru gadu Latvijā dažādu abiotisku un biotisku faktoru dēļ daļa mežaudžu pilnīgi vai daļēji zaudē augtspēju, kā rezultātā tās iet bojā un tiek nocirstas pēc VMD sanitārā atzinuma saņemšanas. Kopumā 2018. gadā tika izsniegti 1163 sanitārie atzinumi mežaudžu nociršanai sanitārajā vienlaidus cirtē, ar kopējo platību 1297,7 ha, no kuriem 482,4 ha (37%) bija valsts mežos, bet 815,3 ha (63%) – citu īpašnieku mežos (1. attēls).

1. attēls. Mežaudzes, kuras atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma, pa reģioniem 2018. gadā (ha)

Tāpat kā 2017. gadā, arī 2018. gadā visvairāk bojāto mežaudžu konstatēts Vidzemes reģionā, kur bojātās mežaudzes sastādīja 38% jeb 492,6 ha no kopējās platības (2. attēls). Gandrīz tikpat daudz bojāto mežaudžu bija arī Latgales reģionā – 34% jeb 447,5 ha no kopējās platības. Pārējos reģionos bojāto mežaudžu īpatsvars bijis salīdzinoši mazāks – Zemgalē tas bija 16% no kopējās platības, Pierīgā – 7%, Kurzemē – 5%, bet vismazāk Rīgas reģionā – tikai 0,3%.

2. attēls. Mežaudzes, kuras atļauts nocirst sanitārajā cirtē, pa reģioniem 2018. gadā (ha)

 

Visvairāk bojāto mežaudžu 2018. gadā konstatēts Austrumlatgales virsmežniecībā – apmēram viena ceturtā daļa jeb 334,4 ha no visu bojāto mežaudžu kopējās platības (3. attēls). Tas galvenokārt saistīts ar bērzu bojāeju palielināta mitruma apstākļos, kas lielākoties konstatēts Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā un Balvu novada Bērzpils pagastā, kur bērzi pēc 2017. gada ilgstošajām lietavām un sekojošajiem ilglaicīgajiem plūdiem saskaņā ar izsniegtajiem VMD sanitārajiem atzinumiem aizgājuši bojā vislielākajās platībās. Austrumlatgales virsmežniecībai seko Centrālvidzemes virsmežniecība ar 189,5 ha bojāto mežaudžu, Ziemeļaustrumu virsmežniecība (ar 179,6 ha) un Ziemeļvidzemes virsmežniecība (ar 154,7 ha). Pārējās virsmežniecībās bojā aizgājušās mežaudzes sastādīja mazāk par 10% no visu bojāgājušo mežaudžu kopējās platības.

3. attēls. Bojāto mežaudžu platības pa virsmežniecībām 2018. gadā (ha)

 

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad dominēja vējgāžu bojājumi, 2018. gadā platības ziņā būtiskākais mežaudžu bojājumu cēlonis bija pārmērīgs mitrums, kas sastādīja 45% (577,7 ha) no visiem bojājumiem (4. attēls). Jāpiebilst, ka aptuveni 34% no visām mitruma bojātajām mežaudzēm konstatēts divos jau minētajos pagastos. Vējgāžu ietekmē gājuši bojā 28% (357,0 ha) bojāto audžu. Pārējie bojājumu cēloņi saskaņā ar izsniegtajiem VMD sanitārajiem atzinumiem bijuši krietni vien nenozīmīgāki. Jāpiezīmē gan, ka 2018. gada vasarā sauso laika apstākļu dēļ ievērojamas purvu un mežu platības cieta meža ugunsgrēkos (piemēram, Ziemeļkurzemē pie Stiklu ciema u.c.), taču sanitārās cirtes pēc VMD sanitārā atzinuma šajās teritorijās pagaidām izstrādātas ļoti nelielās platībās.

4. attēls. Mežaudzes, kuras atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma, pa bojājumu cēloņiem 2018. gadā (ha)


Platības ziņā tāpat kā pagājušajā gadā visvairāk bojātas izplatītāko koku sugu – egļu, bērzu un priežu – audzes (5. attēls). Egļu un priežu audzes visvairāk bojājušas vējgāzes, bet bērzu audzes – pārmērīgs mitruma daudzums. Egļu audžu bojāejā salīdzinoši nozīmīgs faktors bijis arī ūdens, kā arī mizgraužu un citu stumbra kaitēkļu bojājumi. Apses visvairāk bojājuši pārnadži, bet ošus – slimības. 

5. attēls. VMD izsniegtie sanitārie atzinumi pa koku sugām un bojājumu cēloņiem 2018. gadā (ha)

 

Salīdzinot ar trim iepriekšējiem gadiem, augtspēju zaudējušās platības ir nedaudz palielinājušās, taču kopumā to līmenis atbilst pēdējo gadu vidējam līmenim, t.i. nedaudz virs 1000 ha/gadā (6. attēls). Ilgtermiņa dati liecina, ka pēdējos gados, neskatoties uz atsevišķām reģionāla rakstura meža veselības problēmām, augtspēju zaudējušo audžu platības valstī kopumā ir sarukušas. Sadalījums pa mežaudžu bojājumu cēloņiem pēdējos piecos gados bijis ļoti līdzīgs – visbūtiskākie bojājumu cēloņi nemainīgi ir vējgāzes un pārmērīgs mitrums. 

6. attēls. Mežaudžu platības, kuras atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma pa bojājumu cēloņiem no 1991. līdz 2018. gadam (ha)

 

Saskaņā ar LVMI “Silava” veiktā nacionālā meža kaitēkļu monitoringa rezultātiem bīstamākā meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) – populācija, salīdzinot ar 2017. gadu, ir nedaudz pieaugusi, ko veicinājusi siltā vasara. Līdzīgu situāciju atspoguļo arī VMD sanitāro atzinumu dati – salīdzinot ar 2017. gadu, egles mizgraužu bojājumu apjoms ir nedaudz palielinājies. Ja iepriekšējos gados egles mizgrauži nopostīja aptuveni 30–50 ha/gadā, tad 2018. gadā tie bija 89,8 ha. Vislielākās mizgraužu skartās platības 2018. gadā konstatētas Ziemeļvidzemes, Sēlijas un Ziemeļaustrumu virsmežniecībās.
Kopš 2012. gada aktuāla ir priežu audžu tīkllapsenes (Acantholyda posticalis) savairošanās Daugavpils apkaimē. Šī kaitēkļa bīstamība saistīta ar tā savairošanās ilglaicību – tā var ilgt vairāk nekā 10 gadus. Lai gan saskaņā ar LVMI “Silava” datiem 2017. gada vasarā tika novērota ļoti intensīva tīkllapsenes lidošana un priežu audžu defoliācija un kalšana, tomēr 2018. gada vasarā tīkllapseņu lidošanas aktivitāte bija ļoti zema, un koku vainagi daļēji atjaunojās. Līdzīgi kā iepriekšējos gados Daugavpils apkārtnē priežu audžu tīkllapsenes bojātās un kalstošās priedes cirstas izlases veidā, tādēļ VMD sanitārie atzinumi mežaudzes nociršanai vienlaidus veidā nav izsniegti.
Starp meža slimību aktualitātēm minams tas, ka 2018. gadā vairākās vietās Latvijā (sevišķi Kurzemes reģionā) uz atsevišķiem ozoliem konstatēta 2017. gadā jaunatklātā bīstamā ozolu slimība – akūtā ozolu kalšana. Ar šo slimību inficētie ozoli nokalst un aiziet bojā apmēram trīs līdz piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās, tomēr pastāv arī iespēja, ka inficētie ozoli var atveseļoties. Akūtā ozolu kalšana ir relatīvi nesen aprakstīta slimība, un pagaidām tā vēl ir pārāk maz izpētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās apkarošanai. Šobrīd visvairāk bojāto ozolu konstatēts Talsu rajonā Šķēdes apkārtnē. Pagaidām slimības skartie koki cirsti vien izlases veidā, nevis sanitārajās cirtēs pēc VMD sanitārā atzinuma.