Meža veselība

Dienests veic meža veselības stāvokļa uzraudzību visos Latvijas mežos, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanu tādā veidā, kas nepasliktinātu meža veselības stāvokli.

Katru gadu dažādu faktoru dēļ daļa mežaudžu platības zaudē augtspēju, kā rezultātā tās iet bojā un tiek nocirstas pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. 2016. gadā mežaudžu nociršanai sanitārajā vienlaidus cirtē Dienests izsniedza 1105 atzinumus 1158,8 ha platībā, tai skaitā 568,6 ha (49,1 %) valsts mežos un 590,2 ha (50,9 %) pārējo īpašnieku mežos. Salīdzinot ar 2015.gadu, augtspēju zaudējušās platības ir nedaudz samazinājušās, taču kopumā 2016.gada līmenis atbilst pēdējo piecu gadu vidējam līmenim (1.attēls).

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2016. gadā būtiskākais meža platību bojājumu cēlonis bija vējgāzes, kuru rezultātā bojā gājušas mežaudzes 608,6 ha platībā, jeb 52% no visām bojā aizgājušām platībām. Nākamie izplatītākie bojājumu cēloņi bija pārmērīgs mitrums, kura rezultātā bojāgājušās audzes 204,0 ha (18%) platībā, kaitēkļi – 112,4 ha (10%) un slimības – 108,2 ha (9%). Pārējie cēloņi – dzīvnieki, ugunsgrēki un citi - bijuši mazāk nozīmīgi (2.attēls). Platības ziņā visvairāk bojātas priežu (35%), egļu (27%), bērzu (20%) un ošu (14%) audzes.

Skaitliski lielākās bojāto mežaudžu platības konstatētas Vidzemē (603,3 ha) un Zemgalē (224,0 ha), mazāk bojātas mežaudzes Latgalē (154,2 ha), Rīgas/Pierīgas reģionā (100,3 ha) un Kurzemē (77,0 ha) (3.attēls). Vidzemē 2016.gada vasarā vējgāzē cieta Valkas novada Zvārtavas pagasta priežu meži, savukārt Zemgalē joprojām tiek cirstas sēnīšu slimības Hymenoscyphus fraxineus bojātās ošu audzes.  

Būtiskākais stumbra kaitēklis 2016. gadā bija egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus), kas izraisījis mežaudžu bojāeju 46,9 ha platībā, kas ir līdzīgi kā 2015. gadā, taču mazāk kā iepriekšējos gados. LVMI „Silava” veiktā nacionālā meža kaitēkļu monitoringa rezultāti parāda, ka vidēji valstī mizgraužu populācija ir fona līmenī ar paaugstinātu populācijas blīvumu Kurzemē.

Kopš 2012. gadā Daugavpils apkārtnē ievērojamu priežu defoliāciju un koku bojāeju izraisījusi priežu audžu tīkllapsenes (Acantholyda posticalis) masveida savairošanās. Kaitēkļa bīstamība saistīta ar to savairošanās ilglaicību – tā var ilgt vairāk kā 10 gadus. Pēc LVMI „Silava” pētījumiem 2016. gadā tika novērota mazāk intensīva tīkllapsenes lidošana kā iepriekšējā gadā, taču ļoti intensīva lidošana un koku kalšana prognozējama 2017.gadā. Pagaidām šajā teritorijā bojāgājušie koki cirsti sanitārajās izlases cirtēs.

Priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) masveida savairošanās intensitāte Ziemeļkurzemē 2016.gadā ir nedaudz samazinājusies.