Meža veselība

Dienests veic meža veselības stāvokļa uzraudzību visos Latvijas mežos, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanu tādā veidā, kas nepasliktinātu meža veselības stāvokli, savlaicīgi konstatējot kaitēkļu un slimību savairošanos.

Katru gadu dažādu faktoru dēļ daļa mežaudžu platības zaudē augtspēju, kā rezultātā tās iet bojā un tiek nocirstas pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. 2015. gadā Valsts meža dienesta sanitāros atzinumus audžu nociršanai sanitārajā vienlaidus cirtē izsniedza 1239 ha platībā, kas sastāda ~3% no visām izsniegtajām vienlaidus cirtēm šajā gadā. Valsts mežos bojā gājušas mežaudzes 637 ha (51,4 %) platībā, bet pārējo īpašnieku mežos 602 ha (48,6 %)  platībā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2015. gadā būtiskākais meža platību bojājumu cēlonis bija vējgāzes-snieglauzes, kuru rezultātā bojā gājušas mežaudzes 558,6 ha platībā, jeb 45% no visām bojā aizgājušām platībām. Nākamais lielākais bojājumu cēlonis bija pārmērīgs mitrums, kuru rezultātā bojāgājušās audzes 312,6 ha (25%) platībā. Pārējie cēloņi - kaitēkļi, slimības, dzīvnieki un ugunsgrēki ir mazāk nozīmīgi (1.attēls). Visvairāk bojātas egļu (35%), bērzu (27%), priežu (18%) un ošu (14%) audzes.

Skaitliski lielākais bojāto mežaudžu īpatsvars ir Zemgalē – 344,3 ha, kur sanitārās vienlaidus cirtes sastāda 5,4 % no visām izsniegtajām vienlaidus cirtēm Zemgalē, attiecīgi pārējos reģionos: Vidzemē – 338,7 ha (3 %) , Latgalē – 253,1 ha (4,2%), Kurzemē – 192 ha (2,2%) un Rīgas/Pierīgas reģionā – 110,9 ha (1,6%). Zemgalē 2015. gadā sēnīšu slimības Chalara fraxinea un citu iemeslu dēļ bojāgājušas ošu audzes - 134,5 ha kopplatībā. Salīdzinot ar 2014. gadu, izsniegtā nocērtamā mežaudžu platība sanitārajā vienlaidus cirtē samazinājusies par 281 ha (2.attēls).

Būtiskākais no stumbra kaitēkļiem 2014. gadā bija egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus), kas izraisījis mežaudžu bojāeju 60,5 ha platībā. LVMI „Silava” veiktā nacionālā meža kaitēkļu monitoringa rezultāti parāda, ka 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, būtiski paaugstinājies egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanas līmenis Jēkabpils, Limbažu un Rīgas apkārtnē. Labvēlīgie laikapstākļi pavasarī veicināja vienmērīgu vaboļu izlidošanu, jūnija sākumā tika sasniegts lidošanas maksimums. LVMI „Silava” zinātnieki prognozē, ka 2016. gadā turpināsies egļu astoņzobu mizgrauža populācijas pieaugums Ziemeļvidzemē, Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē.

Kopš 2012. gadā Daugavpils pilsētas mežos, Stropos, aptuveni 200 ha platībā konstatēta ievērojama priežu defoliācija, ko izraisījusi priežu audžu tīkllapsenes (Acantholyda posticalis) masveida savairošanās. Kaitēkļa bīstamība saistīta ar to savairošanās ilglaicību – tā var ilgt vairāk kā 10 gadus. 2015. gadā atkārtoti notika masveidīga priežu audžu tīkllapsenes izlidošana. Pēc LVMI „Silavas” pētnieku aprēķiniem 2016. gadā tiek prognozēts salīdzinoši zemāks tīkllapseņu izlidošanas līmenis kā 2015.gadā.

Kopš 2012. gada tiek novērota arī priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) masveida savairošanās Ziemeļkurzemē, kas turpinājās arī 2015. gadā, paplašinot savu areālu Ventspils un Talsu virzienā. Saskaņā ar LVMI „Silava” monitoringa datiem 2016. gadā tiek prognozēts zāģlapsenes populācijas pieaugums arvien plašākā areālā. Priežu rūsganās zāģlapsenes galvenokārt apdraud priežu jaunaudzes, bet masveida savairošanās gadījumos tiek apdraudētas arī briestaudzes un pieaugušas audzes.

Skujgrauzēju kaitēkļu masveida savairošanās gadījumā defoliācija norit vairākus gadus pēc kārtas, kā rezultātā novājinātās priedes sāk apdraudēt arī sekundārie kaitēkļi. Lai nepieļautu sekundāro kaitēkļu masveida savairošanos, nepieciešams lūksngraužu/mizgraužu svaigi invadētos kokus savlaicīgi izvākt no mežaudzes, kā arī izvietot mežaudzē putnu būrus.