Eiropas Komisija Rīgā skaidros savu priekšlikumu būtiski samazināt finansējumu lauksaimniecībai pēc 2020. gada

Eiropas Komisija Rīgā skaidros savu priekšlikumu būtiski samazināt finansējumu lauksaimniecībai pēc 2020. gada

Piektdien, 8. jūnijā, Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvji Kristīne Bori (Kristine Bori) un Imans Būts (Iman Boot) iepazīstinās Zemkopības ministrijas (ZM) ekspertus un Latvijas lauksaimniekus ar EK priekšlikumu par ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020.gada.

 

Plašsaziņas līdzekļu žurnālisti, lauksaimnieki un viņu nevalstiskās organizācijas, kā arī citi interesenti ir aicināti uz tikšanos ar EK pārstāvjiem, kas notiks piektdien, 8. jūnijā, no plkst. 9 līdz plkst. 11.30 Zemkopības ministrijas 2. stāva konferenču zālē Rīgā, Republikas laukumā 2.

 

Jau ziņots, ka piektdien, 1. jūnijā, EK publicēja regulu priekšlikumus par KLP 2021.-2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. 

 

Saskaņā ar EK priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā. 

 

Savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES saskaņā ar EK priekšlikumu būs 3,9%. Tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Jāatgādina, ka 2013. gada februārī ES Padome lēma, ka neviena no ES dalībvalstīm 2020. gada nesaņems mazāk par 196 eiro par hektāru. Saskaņā ar pašreizējo EK piedāvājumu tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

 

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs jau norādīja, ka priekšlikums par 15% samazināt finansējumu lauku attīstībai apdraud ES izvirzīto galveno mērķu īstenošanu ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībā, kas negatīvi ietekmēs Latvijas lauku teritoriju attīstību, nodarbinātību un apdzīvotību. Jāņem arī vērā, ka saskaņā ar EK jaunajām lauksaimniecības politikas regulām lauksaimniekiem būs jāievēro vairāk un stingrākas vides un klimata prasības, kas papildus zemajiem tiešmaksājumiem samazinās mūsu zemnieku konkurētspēju.
_____________________________
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

  • Publicēts:
    05.06.2018