Pieņemti noteikumi briežu hroniskās novājēšanas slimības uzraudzībai un kompensācijas piešķiršanas kārtība

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi jaunus noteikumus briežu hroniskās novājēšana slimības uzraudzībai un kontrolei un veikusi grozījumus noteikumos par zaudējumu kompensāciju, kas radušies valsts uzraudzībā esošas dzīvnieku infekcijas slimības vai epiziootijas uzliesmojuma laikā. Valdība otrdien, 18.jūlijā, jaunos noteikumus un grozījumus apstiprināja. 

 

Līdz šim Latvijā nebija noteikta kārtība hroniskās novājēšanas slimības (HNS) uzraudzībai un kontrolei briežu dzimtas dzīvniekiem, kā arī kompensācijas piešķiršanas kārtības īpašniekiem par piespiedu kārtā nokautu un iznīcinātu briežu dzimtas dzīvnieku, kuram konstatēta HNS. Tā kā slimība ir konstatēta Norvēģijā, nepieciešams ierobežot tās izplatību ES un iespējami agrāk konstatēt slimības uzliesmojumu, tādējādi pasargājot briežu dzimtas dzīvnieku savvaļas populāciju, kā arī komercdarbības vidi briežkopībā. 

 

Noteikumi noteic tiesisko regulējumu iesaistītajām personām un iestādēm, ja ir aizdomas par dzīvnieka inficēšanos ar HNS: ja dzīvniekam novēro sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā, kustību traucējumus un organisma vispārējā stāvokļa pasliktināšanos, siekalošanos, novājēšanu, nīkuļošanu vai neiroloģiskas pazīmes.

 

Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā jebkurai personai būs jāziņo Valsts meža dienestam par briežu dzimtas dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas inficējies ar HNS, lai varētu veikt epidemioloģisko un patoloģiskā materiāla laboratorisko izmeklēšanu. Šajā situācijā valsts segs pilnvarotā veterinārārsta izdevumus par izmeklējamā parauga noņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu.

 

Pēc HNS diagnozes apstiprināšanas briežu dzimtas dzīvnieku īpašniekam vai turētājam būs jāievēro briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas nosacījumi un jāiznīcina briežu dzimtas dzīvnieka līķis, jo slimo dzīvnieku gaļu pārtikā izmantot nedrīkst, un valsts segs zaudējumu kompensāciju par piespiedu kārtā nokauto un iznīcināto dzīvnieku.

 

ZM aicina briežu dzimtas dzīvnieku īpašniekus un ikvienu personu, kurai rodas aizdomas par brieža inficēšanos ar HNS, izmantot iespēju īstenot slimības uzraudzības un kontroles pasākumus. 

 

HNS, kas zināma kopš 1967. gada, ES valstīs, tajā skaitā Latvijā, nav konstatēta. Tā identificēta ASV un Kanādā, un 2016. gadā arī Norvēģijā - savvaļas un ierobežotajā platībā audzētajiem ziemeļbriežiem, kā arī savvaļas aļņiem.

 

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir norādījusi, ka ar hronisko novājēšanas slimību var slimot aļņi, baltastes brieži, staltbrieži, stirnas un ziemeļbrieži, kuri vecāki par 12 mēnešiem. Tāpat šo slimību var novērot minētajiem dzīvniekiem, kuri atrasti beigti vecuma, slimību, citu dzīvnieku uzbrukumu vai transporta negadījuma vai citu iemeslu dēļ.

 

Noteikumi „Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība” un “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. marta noteikumos Nr. 177 „Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”
______________________________
Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte
sabiedrisko attiecību speciāliste
Zemkopības ministrija 
Tālrunis: +371 67027498
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv 
Vietne: www.zm.gov.lv 

  • Publicēts:
    18.07.2017