Tiešo maksājumu izlīdzināšana krīzes situācijās nodrošinātu vienlīdzīgāku atbalstu visiem ES lauksaimniekiem

Tiešo maksājumu izlīdzināšana krīzes situācijās nodrošinātu vienlīdzīgāku atbalstu visiem ES lauksaimniekiem

No 3. līdz 5. septembrim zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalījās neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā, kurā dalībvalstis meklēja risinājumus lauksaimniecības risku pārvaldības instrumentu uzlabošanai ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada.

 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka lauksaimniecības risku mazināšanai ir jābūt vienam no KLP pamatprincipiem un ES beidzot nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, jo pastāvošajām tiešo maksājumu atšķirībām dalībvalstu starpā vairs nav nekāda loģiska pamatojuma. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.


“Tiešo maksājumu izlīdzināšana visiem lauksaimniekiem veicinās vienlīdzīgāku konkurenci un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās. Arī tiešie maksājumi ir risku pārvaldības instruments, jo tiem ir ienākumus stabilizējoša ietekme. Nonākot grūtībās, lauksaimnieks ar lielākiem tiešajiem maksājumiem ir labvēlīgākā situācijā,” uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.


Latvija uzskata, ka nepieciešams veicināt lauksaimnieku lielākas atbildības uzņemšanos, piemēram, izmantojot lauksaimniecības dzīvnieku un sējumu apdrošināšanu kā vienu no risku pārvaldības instrumentiem. Lai veicinātu šā atbalsta instrumenta izmantošanu, Latvija ierosina paplašināt ES normatīvajos aktos minēto apdrošināšanas risku uzskaitījumu un pārskatīt prasību par nesamērīgi augsto minimālo zaudējumu apmēru 30%.


Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs arī norādīja, ka ES jārada instrumenti, lai palielinātu un stiprinātu lauksaimnieka vājo pozīciju pārtikas ķēdēs, tomēr šiem instrumentiem jābūt ļoti izsvērtiem.


ZM jau informēja, ka Igaunijas prezidentūra ES Padomē ir analizējusi ES KLP risku pārvaldību. Pētījumā konstatēts, ka ES lauksaimniecības sektors šobrīd saskaras ar pieaugošām tirgus cenām un klimatu pārmaiņu riskiem, kas rada nedrošību par lauksaimnieku ienākumiem un konkurētspēju, apgrūtinot ilgtermiņa plānošanu un kavējot investīciju piesaisti. Dokumentā uzsvērts, ka KLP riska pārvaldības instrumenti līdz šim nav spējuši reaģēt uz ārkārtas situācijām un mazināt lauksaimnieku vārīgumu attiecībā pret dažādām tirgus svārstībām, piemēram, piena produktu cenu strauju kritumu ilgākā laika posmā. Tāpēc ir svarīgi rast finanšu un riska pārvaldības instrumentu līdzsvaru, kas varētu mazināt šādu krīžu negatīvo ietekmi lauksaimniecības sektorā. Diemžēl līdzšinējais pasākumu kopums nav pietiekami efektīvs un nesniedz pietiekamu atbalstu lauksaimniekiem ilgstošas cenu lejupslīdes un tirgus nestabilitātes periodos.
_________________________
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070; mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv.

 

  • Publicēts:
    05.09.2017