Tiešos maksājumus par zālājiem piešķir tikai gadījumos, ja tie ir noganīti vai nopļauti un novākti

Tiešos maksājumus par zālājiem piešķir tikai gadījumos, ja tie ir noganīti vai nopļauti un novākti

Sākotnēji jāuzsver, ka tiešie maksājumi ir atbalsts, kas piešķirams lauksaimniekiem, lai uzlabotu viņu dzīvotspēju, jo ienākumus lauksaimniecībā vairāk nekā citās nozarēs ietekmē cenu svārstības, kā arī dabas un klimatiskie apstākļi. Tiešie maksājumi arī paredzēti, lai daļēji atlīdzinātu izmaksas, kas saistās ar lauksaimniekiem papildus uzliktajām zaļināšanas, vides, augu un dzīvnieku veselības prasībām, kuras netiek pilnībā nosegtas ar tirgū gūtajiem ieņēmumiem.


Tiešie maksājumi paredzēti un piešķirami aktīvajiem lauksaimniekiem – tiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, ražo lauksaimniecības produktus, audzē lauksaimniecības dzīvniekus un veic zemes uzturēšanu ganīšanai un kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā arī mazajiem lauksaimniekiem, kas nodrošina lauku dzīvotspēju, nevis t.s. “dīvānzemniekiem”. Tādēļ prasība zālājus noganīt vai nopļaut un novākt līdz 15. augustam ieviesta, jo ar 2015. gadu tiešmaksājumus var piešķirt tikai par zālājiem, ja tie ir uzturēti ganīšanai un lopbarības ieguvei piemērotā stāvoklī. Zālājus ganīšanai un lopbarības ieguvei piemērotā stāvoklī var saglabāt tikai tad, ja tiek veikta zālāju noganīšana vai nopļaušana un novākšana, kas ir pasākumu minimums, ko lauksaimnieki īsteno saskaņā ar tradicionālo praksi. Šai prasībai ir izņēmumi tikai attiecībā uz bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, zālāju biotopiem un nektāra iegūšanai izmantotajiem zālājiem, kuru noganīšanas vai nopļaušana un novākšana jāveic līdz 15. septembrim, savukārt zālāju sēklas ieguvei paredzētie lauki ir jānokuļ līdz 1. oktobrim.


Zālāju noganīšanas vai nopļaušanas un novākšanas prasība ieviesta arī tāpēc, lai stimulētu pamesto lauksaimniecības zemju atjaunošanu un izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai, kā arī veicinātu stabilas lauksaimniecības zemes nomas attiecības Latvijā.


Daļa lauksaimnieku pauž bažas, ka tiešie maksājumi ne vienmēr nosedz zālāju uzturēšanas – nopļaušanas un novākšanas – izmaksas. Taču tiešo maksājumu mērķis nav pilnībā kompensēt zemes uzturēšanas izdevumus, bet gan nodrošināt ienākumu atbalstu un kompensēt daļu no sabiedrisko labumu sniegšanas izmaksām, ko nesedz no tirgus gūtie saimniecības ieņēmumi.


Atsevišķi lauksaimnieki ir nobažījušies par nopļautās zāles un siena ruļļu izmantošanas iespēju trūkumu. Šeit jāatgādina, ka lēmumus, ko ražot, kur un kā saražoto produkciju realizēt, lauksaimnieki pieņem patstāvīgi, ņemot vērā tirgus attīstības tendences. Tāpēc aicinām lauksaimniekus sazināties ar tuvējās apkārtnes zemkopjiem un uzņēmējiem un apzināt viņu vajadzības pēc lopbarības vai pakaišiem. Pastāv arī citas iespējas siena un zāles masas izmantošanai – to var izlietot ne tikai lopbarībai un pakaišiem, bet arī biogāzes ražošanai, un, ja nav iespējams neviens no minētajiem izmantošanas veidiem, nopļauto zāli var kompostēt.

 

Sagatavoja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

  • Publicēts:
    08.10.2015