ES budžets, KLP un KZP 2014 - 2020

ES daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam: Kopējā lauksaimniecības politika un Kopējā zivsaimniecības politika (aktuālās pozīcijas)

Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam

Finansiālais atbalsts, ko Latvija šobrīd saņem no Eiropas Savienības (ES) kopējā budžeta, un iemaksas, kādas Latvijai ir jāveic ES budžetā, ir noteiktas ES budžeta plānošanas dokumentā 2007. - 2013.gadam. 2011.gada jūlijā tika uzsāktas sarunas par nākamo budžeta plānošanas periodu 2014. - 2020. gadam. Diskusijas plānots pabeigt līdz 2012.gada beigām.

Eiropas Komisija ar priekšlikumu ES budžetam 2014. - 2020.gadam nāca klajā š.g. 29. jūnijā. Nākamais budžeta projekts ir orientēts uz stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu īstenošanu. Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķis ir nodrošināt tādu izaugsmi tuvākajā desmitgadē, kas ļaus ES ekonomikai kļūt gudrākai, ilgtspējīgākai un integrējošākai. Tāpēc moto Eiropas Komisijas priekšlikumam par jauno budžetu ir "Šodienas ieguldījums izaugsmei nākotnē".

Detalizētu informāciju par vispārīgajiem priekšlikumā ietvertajiem budžeta sagatavošanas principiem var uzzināt Ārlietu ministrijas mājaslapā.

ES daudzgadu budžeta elementi, kas skar Zemkopības ministrijas kompetences jomas ir kopējā lauksaimniecības politika, tiešie maksājumi, tirgus instrumenti, lauku attīstības politika, un pamatā tie ir atspoguļoti un ietverti 2.budžeta kategorijā (dabas resursu apsaimniekošana).

No kopējā ES budžeta KLP tiešo maksājumu, tirgus kopējo organizāciju un lauku attīstības pasākumu finansēšanai varētu tikt paredzēti 36,2%. Salīdzinājumā esošajā ES 2007-2013 budžetā KLP tika paredzēti 39,4% no kopējā ES budžeta.

Komisijas ierosinātais finansējums KLP kopumā ir 386,9 mljrd.eiro, no tiem I pīlāram (tiešajiem maksājumiem un tirgus pārvaldības instrumentiem) – 281.8 mljrd.eiro, bet II pīlāram (lauku attīstībai) – 89.9 mljrd.eiro.

Papildus I un II pīlāra pasākumiem KLP paredzēti vēl 15.2 mljrd.eiro citās ES budžeta kategorijās:

  • pētniecībai un inovācijām pārtikas drošības jomā (4.5 mljrd.eiro) Vienotajā stratēģiskajā ietvarā pētniecībai un inovācijām;
  • finansējums pārtikas drošības nekaitīgumam (2.2 mljrd.eiro) 3.budžeta kategorijā (drošība un pilsoniskums);
  • „trūcīgo programma” (pārtikas palīdzības shēma trūcīgākajiem iedzīvotājiem ES) (2.5 mljrd.eiro) 1.budžeta kategorijā (Gudra un iekļaujoša izaugsme”);
  • jauns instruments, lai reaģētu uz krīzes situācijām lauksaimniecības sektorā (3.5 mljrd.eiro) ārpus ES budžeta;
  • Globalizācijas pielāgošanās fonds (līdz 2,5 mljrd.eiro), paplašinot Eiropas Globalizācijas fonda (EGF) tvērumu, lai iekļautu atbalstu lauksaimniekiem, kuru iztiku ietekmējusi globalizācija, ārpus ES budžeta.

Kopējā lauksaimniecības politika ES budžeta 2014-2020 priekšlikumā

Ierosinot izmaiņas KLP, Komisija mēģinājusi tuvināties „Eiropa 2020” stratēģijas mērķiem un būtībai. Tāpat ierosinājumu mērķis ir atbalsta sistēmu sektorā padarīt godīgāku un izlīdzinātāku, vienlaikus nodrošinot ciešāku lauksamniecības un vides politiku sasaisti. KLP ir jāspēj stabilizēt tirgu un cenas, tādējādi fokusējoties uz pievienotās vērtības radīšanu (t.i., droša un augsta kvalitātes pārtika konkurētspējīgā ES tirgū).

Galvenie Komisijas piedāvājuma elementi KLP ES budžeta 2014-2020 priekšlikumā:

  • Tiešo maksājumu izlīdzināšana. Komisija piedāvā pakāpenisku tiešo maksājumu (turpmāk - TM) izlīdzināšanu – plānošanas perioda laikā visām ES dalībvalstīm, kuru TM ir zem 90% no ES vidējā līmeņa, tiktu par 1/3 samazināta starpība starp esošajiem TM un 90% no ES vidējā. Šo starpību proporcionāli finansētu tās ES dalībvalstis, kuras saņem TM virs ES vidējā līmeņa. Tāpat Komisija ierosina pārskatīt lauku attīstības atbalsta piešķiršanas kārtību, balstoties uz objektīvākiem kritērijiem. Tiek ierosināta arī elastība finansējuma pārdalīšanai (modulācija) starp abiem KLP pīlāriem (TM un lauku attīstību).
  • Tiešo maksājumu „Zaļā komponente”. Lai veicinātu izvirzīto vides un klimata mērķu sasniegšanu, papildus jau spēkā esošajām savstarpējās atbilstības prasībām tiek ierosināts 30% tiešā atbalsta sasaistīt ar „zaļo komponenti”, t.i., visiem lauksaimniekiem būs jānodrošina videi draudzīgas aktivitātes.
  • Atbalsta apjoma ierobežojumi. Komisija ierosina ierobežot tiešā atbalsta apjomu lielajām saimniecībām. Šādi ietaupītos līdzekļus Komisija ierosina novirzīt Lauku attīstībai, saglabājot šo finansējumu attiecīgās valsts nacionālās aploksnes ietvaros.
  • ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai iekļaušanu vienotajā stratēģiskajā ietvarā, kurā būtu arī Kohēzijas fonds, Sociālais fonds, Eiropas reģionālās attīstības fonds, Zivsaimniecības fonds.
  • Tirgus mehānismu restrukturizācija, lai pielāgotos jauniem izaicinājumiem un nodrošinātu spēju lauksaimniecības sektoram reaģēt uz neparedzamiem apstākļiem, rezultātā efektīvi reaģējot uz izmaiņām pasaules tirgū. Komisija ierosina ne tikai restrukturizēt esošos tirgus instrumentus, bet arī izveidot 2 jaunus instrumentus ārpus finanšu ietvara:
    o ārkārtas mehānisms, lai spētu ātri reaģēt krīzes situācijās un sniegt atbalstu lauksaimniekiem, piemēram, dēļ pārtikas drošības problēmām vai pēkšņām negatīvām tirgus attīstības tendencēm. Komisija ierosina izmantot paātrināto (fast-track) procedūru, kas jau šobrīd tiek izmantota ārkārtas pasākumiem (Emergency Aid Reserve);
    o paplašināt Eiropas Globalizācijas fonda tvērumu, iekļaujot pārejas atbalstu lauksaimniekiem, lai nodrošinātu to pielāgošanos jaunajām tirgus situācijām, kas izrietētu no globalizācijas efektiem;

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) ES budžeta 2014-2020 priekšlikumā

Komisijas piedāvātais finansējums no ES budžeta 2.kategorijas (dabas resursu apsaimniekošana) ir 6,685 mljrd. Eiro KZP.

Komisija piedāvā izveidot Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, kas sastāvēs no 4 pīlāriem:

  • Saprātīga, „zaļa” zveja (shared management), lai sekmētu pāreju uz ilgtspējīgu zveju, kas nerada izmetumus, maz kaitē jūras ekosistēmām un tādējādi dod ieguldījumu ilgtspējīgai jūras ekosistēmu pārvaldībai; nodrošina atbalstu, kas mērķēts uz inovācijām un pievienoto vērtību;
  • Saprātīga, „zaļa” akvakultūra (shared management) – lai sasniegtu ekonomiski dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu un zaļu akvakultūru, kas var stāties pretī globālajai konkurencei;
  • Ilgtspējīga un ietveroša teritoriālā attīstība (shared management) – lai novērstu jūras krastā dzīvojošo, no zvejniecības ienākumiem atkarīgo iedzīvotāju ekonomisko lejupslīdi, pievienojot vairāk pievienotās vērtības zvejniecībai un ar zveju saistītām aktivitātēm;
  • Integrētā jūrniecības politika (direct centralised management ).

Papildus 4 pīlāriem tiek paredzēti papildus pasākumi datu vākšanas un zinātnes padoma, kontroļu, pārvaldības, tirgu, tehniskās palīdzības jomās.

Divi papildinstrumenti:

(1) Zivsaimniecības partnerības nolīgumi (FPAs) – izveido juridisku, ekonomisku un vides ietvaru zvejas aktivitātēm, ko ES zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos.
(2) Reģionālās Zvejas pārvaldības organizācijas (RFMOs), kas ir starptautiskas iestādes ko veido valstis, Reģionālās Ekonomiskās integrācijas organizācijas (ES).

Latvijas viedoklis par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu un Kopējās Zivsaimniecības politikas reformu ES budžeta priekšlikuma 2014-2020 kontekstā

Kopējā lauksaimniecības politika:

Kopējā zivsaimniecības politika: