Pasaules Tirdzniecības organizācijas daudzpusējās lauksaimniecības tirdzniecības liberalizācijas sarunas

PTO Ministru konferencē Dohā 2001.gada 14.novembrī tika pieņemta Ministru Deklarācija (turpmāk - Deklarācija (Doha Declaration)), ar ko atzīta nepieciešamība un izteikta apņemšanās īstenot Lauksaimniecības Līguma (Agreement on Agriculture (AoA)) 20.panta mērķi – izveidot taisnīgu un tirdzniecību orientētu tirdzniecības sistēmu caur fundamentālu reformu, nostiprinot pašreizējos nosacījumus un aizsardzības un atbalsta saistības, lai novērstu pasaules tirdzniecību ierobežošanu un kropļošanu. Deklarācija paredz Darba Programmu (Doha Working Agenda) turpmākai pasaules tirdzniecības politiku liberalizācijai un reformai, veicinot pasaules ekonomiku izaugsmi, atgūšanos un attīstību. Darba Programmas centrā ir izvirzītas jaunattīstības valstu
(Developing countries) intereses, tāpēc to sauc arī par Dohas Attīstības Programmu (DDA (Doha Development Agenda)).

Dohas Attīstības Programmas 13.punkts ieskicē sarunu vadlīnijas un vēlamos rezultātus attiecībā uz PTO lauksaimniecības politiku reformu. Viens no panākamajiem uzdevumiem ir būtiska tirgus pieejas uzlabošana, ņemot vērā jaunattīstības valstu intereses. Dohas raunda mērķis – pabeigt lauksaimniecības sarunas līdz 2005.gada 1.janvārim – netika sasniegts dēļ 5.PTO Ministru konferences izgāšanās Kankūnā 2003.gada nogalē.

2004.gada 1.augustā PTO Vispārējā Padome pieņēma lēmumu par Dohas Darba Programmas A Pielikumu - Ietvara dokumentu (Framework document), sauktu arī par “Jūlija paketi”, kas nosaka arī vadlīnijas turpmākai lauksaimniecības politikas liberalizācijai - iekšējā atbalsta, eksporta konkurences un tirgus pieejas jomā (Ietvara dokumenta A Pielikums). Lauksaimniecības sarunās ir iekļauts arī kokvilnas jautājums, kas ir ļoti svarīgs jaunattīstības valstīm, it sevišķi vismazāk attīstītajām valstīm.

Veiksmīgam un sabalansētam sarunu rezultātam nepieciešams panākt vienotas saistības, kas saturēs efektīvus un nozīmīgus nosacījumus attiecībā uz īpašo un diferencēto attieksmi (Special and differential treatment (S&D)) pret jaunattīstības valstīm. Tāpēc visu sarunu pīlāru (PTO Lauksaimniecības sarunas balstās uz trijiem pīlāriem – tirgus pieeja, iekšējais atbalsts un eksporta konkurence) reformas ir savstarpēji saistītas un tām nepieciešama sabalansēta pieeja.

Panāktā vienošanās par Ietvara dokumentu uzskatāma par lielu progresu, kaut arī satur tikai konceptuālas nostādnes par galvenajiem trijiem sarunu pīlāriem bez sīkām detaļām – tomēr tas ir uzskatāms par labu bāzi pašreiz notiekošajām tehniskajām sarunām Ženēvā jau par konkrētiem sarunu pīlāru elementiem.

Sarunu vadlīnijas un progress attiecībā uz iekšējā atbalsta jomu:

  • tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta (subsīdiju) (Dzeltenās kastes atbalsta maksājumi) likvidēšana, kas ietver ražošanas tiešā atbalsta (cenu atbalsts, kompensāciju maksājumi u.c.) samazināšanu, to subsīdiju apjoma ierobežošanu, kas nav pakļaujams samazināšanai (De minimis līmenis 5%), – tiks piemērota joslu formula PTO dalībvalstu tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazināšanai ar mērķi pirmajā jauno saistību ieviešanas gadā panākt 20% samazinājumu. ES atbalsta de minimis (Pieļaujamais 5% tirgus kropļojošā atbalsta slieksnis, kas nav iekļaujams kopējā atbalsta lieluma kopsummā un nav pakļaujams samazināšanai tiek saukts par de minimis. Jaunattīstības valstīm šis de minimis noteikts 10%) likvidēšanu, kā arī par samazinājuma bāzi noteikt ražošanas vērtību;
  • tiešo maksājumu ražošanas ierobežošanai, ko uzskata par daļēji tirdzniecību kropļošu - ierobežošana (Zilās kastes atbalsta maksājumi) (atbalsts par fiksētu platību vai lauku, maksājumi par lopu skaitu u.c.), marķēšanas kritēriju pārskatīšana, 5% maksājumu sliekšņa apmērā no valsts kopējās lauksaimniecības ražošanas ieviešana. Daudzas valstis vēlas saglabāt esošos maksājumu nosacījumus, citas turpretī vēlas ierobežot un pat samazināt šos maksājumus, jo tie daļēji pieskaitāmi pie tirdzniecību kropļojošā atbalsta. ES neatbalsta šī atbalsta ierobežošanu, pamatojoties uz jauniem kritērijiem, bet gan tikai uz esošajiem.
  • tirdzniecību nekropļojošo atbalsta programmu (Zaļās kastes atbalsta maksājumi) (valsts finansēti pētījumi, lauku infrastruktūras uzlabošana, dabas stihiju postījumu novēršana u.c.) kritēriju nostiprināšana un stingrāku šo maksājumu kontroles un notificēšanas prasību ieviešana – dalībvalstis vēlas saglabāt un pat iekļaut maksājumus mazajām fermām un dzīvnieku labturībai, idejas par šo maksājumu griestu noteikšanu. Nepieciešams arī pārskatīt un likvidēt tirdzniecību kropļojošos elementus. ES uzskata, ka šie maksājumi ir jāsaglabā, iekļaujot maksājumus dzīvnieku labturībai. Galvenā stratēģija – izvairīties no pārāk stingriem kritērijiem. Šis ir jutīgs jautājums – nav pieļaujami jauni un stingri ierobežojumi, aspekti, detalizētāk jāformulē jautājumi, kas nav saistīti ar tirdzniecību (Ne – tirdzniecības aspekti).

Sarunu vadlīnijas un progress attiecībā uz eksporta konkurences jomu:

– tirdzniecību kropļojošo eksporta subsīdiju likvidēšana – jālikvidē, jāvienojas par konkrētu datumu, līdz kuram eksporta subsīdijas likvidējamas pilnībā;

– citu eksporta atbalsta veidu (eksporta kreditēšana, eksporta darījumu apdrošināšana, valsts tirdzniecības uzņēmumu priviliģēti darījumi) ierobežošana, nosakot stingrākus kritērijus;

– jāievieš stingrāki nosacījumi eksporta kreditēšanai. Eksporta finansēšanas veidi un to sniedzēji jāpakļauj stingrākiem nosacījumiem;

– jādefinē visi iespējamie eksporta finansēšanā iesaistītie uzņēmumi, institūcijas, kas savukārt jāpakļauj konkrētiem noteikumiem. Jāsamazina eksporta kredītu atmaksas termiņš;

– jānosaka stingrāki nosacījumi valsts tirdzniecības uzņēmumiem. Jānovērš šo uzņēmumu monopola vara.

Tā kā ES iniciēja eksporta subsīdiju likvidēšanu, kaut arī pati ir viena no lielākajām to maksātājām, tā stingri iestājas par citu tirdzniecību kropļojošo eksporta atbalsta veidu likvidēšanu, jo jebkura valsts iejaukšanās eksporta finansēšanā, kas rada labumu kādam uzņēmumam, t.sk., valsts tirdzniecības uzņēmumiem, ir uzskatāma par eksporta subsidēšanu.

Sarunu vadlīnijas un progress attiecībā uz tirgus pieeju:

  • importa nodokļu samazināšana, izmantojot joslu formulu;
  • tirdzniecības tehnisko barjeru atcelšana;
  • pārtikas marķēšanas prasību ievērošana, kas apliecina kvalitāti un piederību noteiktam ražotājam;
  • pieļaujot vienlaicīgi mērenākus nosacījumus attiecībā uz jutīgajiem lauksaimniecības produktiem.

Joslu formulas objektīvai piemērošanai nepieciešams kopīgs mehānisms dažādu tarifu veidu (specifiskie tarifi, saliktie tarifi) pārvēršanai ad valorem (% no produkta vērtības) formā, lai tarifi būtu salīdzināmi (tarifu vienkāršošana) un sagrupējami dažādās joslās atkarībā no to lieluma.

Par ad valorem tarifu aprēķināšanas metodi izvirzīta vienības vērtības metode.

Jutīgo produktu noteikšana strikti jāierobežo, tie jānosaka, kombinējot tarifu kvotu un tarifu samazinājuma saistības.

ES atbalsta vienības vērtības metodes izmantošanu ad valorem tarifu aprēķināšanā. ES uzsver, ka tā neatbalsta salikto un specifisko tarifu aizstāšanu ar aprēķinātiem ad valorem tarifiem, kā to vēlas citas valstis.

ES ir stingra apņemšanās lauksaimniecības liberalizācijas procesā ņemt vērā arī jautājumus, kas nav saistīti ar tirdzniecību, uzsverot, ka lauksaimniecība ir svarīga ekonomiskai attīstībai un ka lauksaimniecības politikai it jābūt vērstai uz daudzfunkcionālu attīstību, ekonomikas dažādošanu un nabadzības samazināšanu, ievērojot jaunattīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu intereses.

Šis sarunu raunds tiek saukts arī par attīstības sarunu raundu, jo katrā sarunu jautājumā jaunattīstības valstīm kopējo saistību ieviešanā paredzēts īpašs režīms ar vieglākiem nosacījumiem un ilgākiem ieviešanas periodiem, ko ES pārliecinoši atbalsta.