PIRCĒJA CEĻVEDIS

Sadaļā “Pircēja ceļvedis” Zemkopības ministrijas un citi eksperti Latvijas iedzīvotājiem sniedz noderīgus skaidrojumus par jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas produktu veidiem, sastāvu, marķējumu u.tml. Tāpat šeit sniedzam informāciju, kas palīdz pircējiem atrast vietējo – Latvijas lauksaimnieku, zivsaimnieku un pārtikas uzņēmumu – ražoto produkciju. Šās sadaļas mērķis ir izglītot Latvijas iedzīvotājus tādā būtiskā jautājumā kā pārtikas iegāde ikdienas patēriņam, lai palīdzētu pircējam ražotāju un tirgotāju piedāvātajā plašajā pārtikas produktu klāstā kompetenti izvēlēties sev nepieciešamo.

 

Tuvojas siltā sezona, kad daļa cilvēki spirdzinājumu meklēs, nobaudot kādu no veikalu plauktu aukstuma kastēs rodamajiem sidriem. Tāpēc šeit mazliet plašāk pastāstīsim par šo populāro dzērienu.

 

Mūsdienās ar vārdu “šokolāde” vairāk saprot saldas konfektes un tāfelītes, tomēr patiesībā šokolāde ir rūgta. Šokolāde ir produkts, kas iegūts no kakao produktiem un cukura. Tās ražošanas procesā var pievienot augu taukus un citas pārtikas sastāvdaļas, piemēram, rozīnes, riekstus u.c. Šokolādei aizliegts pievienot dzīvnieku izcelsmes taukus, izņemot piena taukus.

 

Bērzu sulas Eiropā vēsturiski tiek izmantotas kā atsvaidzinošs bezalkoholisks dzēriens vai kā alkoholisko dzērienu sastāvdaļa, to lieto arī kosmētikā, medicīnā un pārtikas gatavošanā. Zināms, ka bērzu un kļavu sula pavasarī ir daudz jādzer, jo tās ir veselīgas, attīra organismu un uzlabo vielmaiņu.

 

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR veic nozīmīgus Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa pētījumus dažādām iedzīvotāju grupām, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus un novērtētu ar tiem saistītos riskus.

 

Tuvojoties rudenim un ziemai, veikala plauktos mūsu vietējos augļus un ogas arvien vairāk nomaina no dienvidu zemēm nākuši augļi. Esam jau pieraduši, ka Ziemassvētkos un Jaunajā gada svētku galdā varam likt mandarīnus, ananāsus, apelsīnus, banānus un citus augļus, kurus mūsu dienās pat vairs neuzskatām par eksotiskiem. Tāpat arī ziemas vidū varam iegādāties arbūzus, ikdienā ir nopērkami kivi, melones, mango, hurmas un citi dienvidu zemēs auguši augļi.

 

Šodienas patērētājam veikalos ir pieejams plašs stipro alkoholisko dzērienu sortiments, tādēļ patērētājiem jābūt priekšstatam par alkoholisko dzērienu veidiem un to lietošanu. Šajā publikācijā sniedzam nelielu ieskatu par normatīvajos aktos klasificētajām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām.

 

Svinot svētkus, daudzi ļaudis allaž sarūpē sev un ciemiņiem svētku cienastu. Pārtikas un veterinārais dienests aicina pārtikas produktu iegādē ievērot dažas vienkāršas, taču būtiskas lietas, lai gan svētkos, gan ikdienā ēdiens mūsu galdā būtu ne tikai gards, bet arī drošs.

 

Marķējumā ražotāji atbilstoši saražotajam produktam norāda derīguma termiņu “Ieteicams līdz” vai ”Izlietot līdz”. Norādītie derīguma termiņi ir atšķirīgi, tāpēc svarīgi saprast, ko tie nozīmē.

 

Pārtikas piedevas jeb E vielas ir vielas, kuras parasti pašas par sevi neizmanto cilvēku uzturā, taču tās tiek pievienotas pārtikas produktiem ar noteiktu tehnoloģisku mērķi to ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā. Atkarībā no tehnoloģiskā mērķa pārtikas piedevas iedala dažādās funkcionālās grupās – krāsvielas, saldinātāji, konservanti, antioksidanti, skābuma regulētāji, biezinātāji, stabilizētāji u.c. 

 

Svaigu augļu un dārzeņu nozares normatīvie akti nosaka, ka augļus un dārzeņus drīkst tirgot tikai tad, ja tie ir veseli, tīri, atbilstošā kvalitātē un tiem ir norādīta izcelsmes valsts. Bet kā tad šī prasība izskatās „dzīvē” jeb tirdzniecības vietā?

 

Augļu ražas pilnbriedā augļi tiek gatavoti ziemai. No tiem gatavo ievārījumus, želejas, kompotus, augļu konservus u.c. Taču tikai atsevišķiem produktiem, ja tie paredzēti tirdzniecībai, tādiem kā džems, ievārījums, želeja, marmelāde un saldināts kastaņu biezenis, ir noteiktas prasības normatīvajos aktos.

 

Latvija, pateicoties savam ģeogrāfiskam stāvoklim – 498 km jūras piekrastes, daudz visdažādāko iekšzemes ūdeņu, kā arī senas zvejniecības un zivju pārstrādes tradīcijas – izsenis pazīstama kā zivju produktu ražotājvalsts. Zivīs ir daudz olbaltumvielu, maz tauku un līdz ar to tās iekļaujamas veselīgas ēdienkartes pamatā.

 

Kas gan var būt labāks par saldējumu vasaras laikā? Gan lieliem, gan maziem tas ir iecienītākais vasaras našķis.

 

Svaigi augļi un dārzeņi ir būtiska mūsu ikdienas uztura sastāvdaļa, tāpēc ir svarīgi zināt, kādas prasības šiem produktiem ir noteiktas normatīvajos aktos.

 

Bioloģiskās lauksaimniecības princips ir darboties saskaņā ar dabu - ražošanas procesā tiek ražota veselībai droša pārtika un arī tiek domāts par veselīgu augsni un dzīvnieku labturību. 

 

Klāt Līgo svētki un drīz arī vasarīgi karstais laiks, tādēļ PVD atgādina – iegādājoties pārtikas produktus svētku galdam, iepērcies tikai drošās tirdzniecības vietās, pievērs uzmanību pārtikas produktu uzglabāšanas apstākļiem un marķējumam, it īpaši – derīguma termiņam, mājās pārtikas produktus uzglabā atbilstošā temperatūrā!

 

Daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Šajā rakstā skaidrojam atšķirības starp piena produktiem un produktiem no piena, kam pievienoti augu tauki.

 

Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir ļoti populārs arī Latvijā.

 

Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ikdienas uzturā izvēlas lietot Latvijas lauksaimnieku, zivsaimnieku un pārtikas ražotāju piedāvāto pārtikas produkciju. Lai Latvijas ražojums varētu labāk pamanīt veikalu plauktos piedāvātajā plašajā pārtikas preču klāstā, pastāv vairākas preču zīmes, kas īpaši izceļ vietējo produkciju. To vidū arī nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas preču zīmes – Zaļā karotīte un Bordo karotīte, kas apliecina, ka ar tām marķētās pārtikas preces ražotas Latvijā.

 

  • Latvijā turpmāk ierobežos transtaukskābju izmantošanu pārtikā

    Pēdējos gados mūsu ikdienas leksikā parādījušies vārdi “taukskābes”, “piesātinātās taukskābes”, “nepiesātinātās taukskābes”, “transtaukskābes”, “hidrogenēti augu tauki”, “daļēji hidrogenēti augu tauki” u.tml. Šajā rakstā izskaidrosim, kas tad ir šie savienojumi un kāda turpmāk būs to aprite. 

 

 

  • Kūpinājumi, grilējumi un benzo(a)pirēni

    Daudziem no mums garšo kūpinājumi un uzturā ikdienā lietojam visdažādākās kūpinātās gaļas, zivis, sierus. Šeit pastāstīsim, kas pircējam ir jāzina, lai droši izvēlētos un savā ikdienas uzturā varētu lietot kūpinājumus. 

 

  • Kas jāzina par svaigpienu 

    Tā kā svaigpiens ir termiski neapstrādāts pārtikas produkts, tad, lai pasargātu patērētāju no iespējamības saslimt ar pārtikas izraisītu slimību, svaigpienu pirms tā lietošanas ir nepieciešams uzvārīt.                            

 

  • Dabīgais minerālūdens un avota ūdens

    Dabīgais minerālūdens ir pazemes saldūdens, kas nav apstrādāts un tam ir noteikts minimālais minerālsāļu saturs. Atkarībā no dabīgā minerālūdens ieguves vietas un dziļuma atšķiras minerālūdens būtiskās sastāvdaļas, līdz ar to katram minerālūdenim ir sava īpatnējā garša.

 

  • Sulu, nektāru vai sulas dzērienu – ko izvēlēties?

    Veikalu plauktos ir nopērkamas sulas, nektāri un sulu dzērieni. Augļu sulām un nektāriem kvalitātes un marķējuma prasības ir noteiktas MK noteikumos, kas stingri paredz, kā iedalās sulas un tām līdzīgie produkti.​