Apraksti

1. Atbildība par zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politikas veidošanu.

1.1.ES līmenis

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī tirdzniecības jautājumi tiek veidoti ES iekšējās un ārējās tirdzniecības politikas ietvaros.

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 207.pantam (agrākais Kopienas dibināšanas līguma 133.pants) Eiropas Savienībā tiek īstenota kopējā tirdzniecības politika, kurā sarunu vešana ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām ir Eiropas Komisijas (EK) ekskluzīvā kompetence, tomēr pirms sarunu vešanas EK ir jākonsultējas ar ES Padomes Tirdzniecības politikas komiteju. Sarunu ceļā panāktās vienošanās ar trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām apstiprina ar ES Padomes lēmumu, pirms tam iegūstot Eiropas Parlamenta piekrišanu vai atzinumu (procedūra atkarīga no konkrētā gadījuma).

Ārējā tirdzniecības politikas dimensijā tiek risināti jautājumi par daudzpusējām un divpusējām tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm, kā arī par tirdzniecības liberalizāciju šo attiecību ietvaros. ES arī vienpusēji piemēro preferenču režīmus noteiktu trešo valstu importam ES.

Tirdzniecības ģenerāldirektorāts (DG TRADE), Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts (DG SANCO) un Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (DG MARE) ir atbildīgie ģenerāldirektorāti, kas skata zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības un ar to saistītos jautājumus. Visbiežāk, runājot par divpusējās tirdzniecības līgumiem ar trešajām valstīm, zvejniecības un akvakultūras produkti tiek iekļauta blokā pie lauksaimniecības produktiem.

Savukārt ES iekšējā tirgū zivsaimniecības nozares attīstības virzienus nosaka ES Kopējā zivsaimniecības politika (turpmāk – KZP), kas paredz visām dalībvalstīm vienotas likumdošanas normas un stratēģiskās attīstības principus. Viena no KZP aptvēruma jomām - kopējā zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus organizēšana, nosaka zivju svaiguma un izmēru kategorijas, kā arī vadošās un references cenas, muitas tarifus, muitas tarifu kvotas, tirgus intervences pasākumus. KZP blakus mērķim „nodrošināt racionālu kopējo zivju resursu izmantošanu, sniegt atbalstu zivsaimniecības nozares attīstībai” ir arī iekšējā tirgus aizsardzības aspekti un nozares konkurētspējas pasaules tirgū nodrošināšana. Tāpat KZP nosaka Eiropas Zivsaimniecības fonda turpmāk- EZF atbalsta virzienus, tai skaitā pieļaujamo atbalstu tirgus veicināšanas pasākumiem.

1.2. Nacionālais līmenis

Attiecībā uz tirgus ārējo dimensiju Latvija, sniedzot savu viedokli, piedalās arī ES ārējās tirdzniecības politikas veidošanā. ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejā Latviju pārstāv Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM). Ar Ekonomikas ministrijas 2010.gada 12.janvāra rīkojumu Nr.3 ir izveidota Ārējās tirdzniecības politikas jautājumu darba grupa, kurā kā pastāvīgi darba grupas locekļi piedalās Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji. Šīs darba grupas mērķis ir ES kopējās tirdzniecības politikas ietvaros, koordinēt informāciju un sagatavot Latvijas nacionālās pozīcijas un instrukcijas dalībai ES padomes Tirdzniecības politikas komitejā, lai nodrošinātu Latvijas ekonomisko interešu īstenošanu un sekmētu jaunus un uzlabotus tirgus pieejamības nosacījumus Latvijas eksportētājiem trešajās valstīs.

Attiecībā uz ES tirgus iekšējā tirgus instrumentiem – zvejniecības un akvakultūras produktu kopējā tirgus organizēšanas jautājumi Latvijā ir harmonizēti atbilstoši ES prasībām un tiek īstenoti ar KZP.

Atbilstoši Zemkopības ministrijas (turpmāk - ZM) nolikumam, ZM no Latvijas puses piedalās ES kopējās politikas izstrādē par zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību un koordinē tās tālāku īstenošanu Latvijā. Vienlaikus zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politika nav nošķirama no ES kopējās tirdzniecības politikas, kas savukārt, atbilstoši Ekonomikas ministrijas nolikumam, ir EM kompetences jautājums.

1.2.1. Atbildība par zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politiku ZM struktūrvienību griezumā.

ZM atbildība par zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību atbilstoši departamentu reglamentiem un kompetencei sadalās starp vairākiem ZM departamentiem:

1.2.1.1. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departaments (turpmāk – TTAD).

TTAD kompetencē ir – lauksaimniecības nozares interešu definēšana un pārstāvēšana jautājumos saistītos ar ārējās tirdzniecības politiku, kā arī jautājumos par lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas mehānismiem.

Atbilstoši TTAD reglamentam departamentam ir sekojošas funkcijas attiecībā uz zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jautājumiem:

- vadīt un koordinēt nostāju sagatavošanu ES ārējās tirdzniecības politikas jomā un par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk – PTO) lauksaimniecības politikas reformu sarunām atbilstoši Latvijas lauksaimniecības un to pārstrādes produktu nozares interesēm. Nostājas sagatavošanā par zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību sadarbojas ar Zivsaimniecības departamentu.

1.2.1.2. ZM Zivsaimniecības departaments (turpmāk - ZD).

ZD kompetencē ir izstrādāt un aktualizēt zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politiku kopējā valsts tautsaimniecības attīstības kontekstā.

Atbilstoši ZD reglamentam departamenta nodaļām saistībā ar tirdzniecības politiku ir sekojošas funkcijas:

1) Zivsaimniecības stratēģijas nodaļas pienākums ir izstrādāt un aktualizēt Latvijas zivsaimniecības nozares politiku kopējā valsts tautsaimniecības attīstības kontekstā, izstrādāt zivsaimniecības nozares attīstības un atbalsta programmas un projektus, koordinēt to īstenošanu, veicināt zivsaimniecības nozares kopējā ekonomiskā stāvokļa, tā ietekmējošo faktoru un izmaiņu tendenču analīzi un novērtējumu, kā arī nodrošināt Latvijas pozīcijas sagatavošanu un pārstāvēšanu ES institūcijās un darba grupās, lai veicinātu KZP veidošanu atbilstoši Latvijas zivsaimniecības interesēm, un sekot Latvijas Republikas tiesību aktu sistēmas harmonizācijas procesam ar ES tiesību aktiem zivsaimniecības jomā. Šajā nolūkā nodaļa saistībā ar zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jomu:

- apkopo informāciju par zivsaimniecības nozares ekonomisko stāvokli un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā, tajā skaitā, analizē un izvērtē statistisko informāciju par zivju resursu ieguvi un izmantošanu, zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, kas nepieciešama politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu aktualizēšanai;

- atbilstoši Latvijas zivsaimniecības interesēm un balstoties uz statistiskās informācijas rādītājiem piedalās TTAD nacionālās pozīcijas sagatavošanā sarunās par brīvās tirdzniecības līgumiem un ekonomiskās sadarbības līgumiem ar citām valstīm saistībā ar zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību.

Zivsaimniecības stratēģijas nodaļa savas kompetences ietvaros zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jomā veic šādus uzdevumus:

  • apkopo informāciju par zivju cenām;
  • aprēķina vidējās cenas pēc zivju pirmās pirkšanas paziņojumiem, lai ražotājorganizācijas varētu noteikt izņemšanas cenas zivīm tirgus intervences gadījumos;
  • ziņo Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) par pārdoto zivju apjomiem un to vērtību;
  • sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ziņo EK par Latvijā veiktajiem tirgus intervences pasākumiem;
  • balstoties uz Valsts statistikas pārvaldes datiem, zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanas statistiku un ārējās tirdzniecības rezultātiem, veic iegūto datu analīzi;
  • gatavo priekšlikumus sarunām ar PTO kandidātvalstīm par nacionālo interešu ievērošanu tirdzniecībā ar zivīm un zvejniecības un akvakultūras produktiem;
  • piedalās TTAD un Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta (turpmāk – VPPD) nacionālo pozīciju izstrādē, ciktāl tās saistītas ar zivsaimniecības jomu, arī saistībā ar zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jautājumiem;
  • stratēģiski koordinē politikas plānošanas dokumentu izstrādi un aktualizāciju, t.sk. zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jomā;
  • veic normatīvo aktu izstrādi saistībā ar iepriekš minēto kompetenci.

2) Zivsaimniecības atbalsta nodaļas pienākums ir ES, tajā skaitā, Eiropas Zivsaimniecības fonda (turpmāk – EZF), un valsts atbalsta politikas programmēšanas dokumentu un ar to ieviešanu saistīto tiesību aktu projektu un pozīcijas dokumentu izstrāde, kā arī attiecīgo atbalsta pasākumu ieviešanas koordinēšana. Šajā nolūkā nodaļa:

- nodrošina zivsaimniecības attīstības stratēģijas un atbalsta politikas dokumentu attiecīgo sadaļu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādi nodaļas kompetences jautājumos, kas attiecas uz ES (tajā skaitā, EZF) un valsts atbalstu zivsaimniecībā, t.sk. atbalstu pasākumam „Jauna noieta tirgus sekmēšana un reklāmas kampaņas”;

- izstrādā tiesību aktu projektus zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu ieviešanai saskaņā ar ES likumdošanā noteiktajām prasībām, kā arī pārrauga minēto pasākumu realizāciju Latvijā;

- nodrošina informācijas sagatavošanu informatīvām sanāksmēm par EZF, zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences un valsts atbalsta pasākumiem zivsaimniecības attīstībai, sniedz konsultācijas fiziskām un juridiskām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī piedalās konferencēs un semināros par nodaļas kompetences jautājumiem.

1.2.1.3. ZM VPPD.

VPPD kompetencē ir nodrošināt ZM funkcijas pārtikas drošuma, kvalitātes un pārtikas pārstrādes politikas jomā, kas ietver arī pārtikas apriti tirgū.

Atbilstoši VPPD reglamentam departamentam ir sekojošas funkcijas:

- nodrošināt politikas dokumentu izstrādi un aktualizāciju dzīvnieku veselības, labturības, veterināro zāļu, dzīvnieku barības, pārtikas higiēnas, drošuma un kvalitātes, pārtikas pārstrādes nozares jomās;

- izstrādāt politikas īstenošanai normatīvo aktu projektus departamenta kompetences jomās;

- piedalīties Pārtikas kodeksa darba grupās tiesību aktu projektu un vadlīniju izstrādē departamenta kompetences jomās;

- piedalīties ES Padomes un Eiropas Komisijas darba grupās ES tiesību aktu projektu izstrādē departamenta kompetences jomās.

1.2.1.4. Pārtikas un veterinārais dienests

Ar zvejniecības un akvakultūras produktu apriti tirgū saistīto veterināro, zivju apstrādes higiēnas prasību, pārtikas nekaitīguma prasību un pašu uzņēmumu reglamentēto prasību kontrole ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē.

1.2.1.5. Lauku atbalsta dienests

Tirgus intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību kā lauksaimniecības, tā arī zvejas produktiem veic Lauku atbalsta dienests.

2. Politikas instrumenti

2.1. ES likumdošana

2.1.1. TTAD kompetencē esošā ES likumdošana

Zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību regulē ES tirdzniecības līgumi ar trešajām valstīm, kuros zvejniecības un akvakultūras produkti tiek skatīti ciešā saistībā ar lauksaimniecības produktiem, paredzot abpusējas tirdzniecības preferences (tarifu kvotas, ievedmuitas nodokļus u.c. noteikumus).

2.1.2. ZD kompetencē esošā ES likumdošana

Galvenās EK regulas, kas saistītas ar zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jomu ir:

  • Padomes regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.
  • Padomes regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008, (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006.
  • Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju.
  • Padomes Regula (EK) Nr.1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu.
  • Padomes regula (EK) Nr. 1759/2006, ar ko groza regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju.
  • Komisijas regula (EK) Nr. 248/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes regulu (EK) Nr. 104/2000 piemērotu paziņojumiem par ražotāju organizāciju atzīšanu, cenu noteikšanu un intervenci saskaņā ar zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju (pārstrādāta redakcija).
  • Komisijas 2001. gada 25. janvāra Regula (EK) Nr. 150/2001, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 par sodu sankcijām, kas piemērojamas ražotāju organizācijām zvejniecības sektorā par intervences mehānisma pārkāpumiem, piemērošanai un kas groza Regulu (EK) Nr. 142/98.
  • Komisijas Regula (EK) Nr. 1345/2008, ar kuru groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2136/89, kas nosaka kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm un tirdzniecības aprakstus konservētām sardīnēm un sardīņveida produktiem.
  • Komisijas 2000.gada 15.novembra Regulas (EK) Nr.2509/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.104/2000 piemērošanai attiecībā uz finansiālās kompensācijas piešķiršanu par atsevišķu zivsaimniecības produktu izņemšanu
  • Komisijas 2000.gada 21.decembra Regulas (EK) Nr.2814/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.104/2000 piemērošanai par pārejošo uzkrājumu atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zivsaimniecības produktiem
  • Komisijas 2001.gada 14.maija Regulas (EK) Nr.939/2001, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.104/2000 piemērošanai par vienotas likmes atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zivsaimniecības produktiem
  • Komisijas 2000.gada 21.decembra Regulas (EK) Nr.2813/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.104/2000 piemērošanai par privātās uzglabāšanas atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zivsaimniecības produktiem.
  • Padomes Regula (EK) Nr. 2406/96, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem.

Pastāv arī ES tiesību akti, kas piemērojami atsevišķām tirdzniecības procesa daļām. Vienota tirgus sistēma ES ir izveidota, pamatojoties uz kopēju cenu sistēmu. Kopienā tiek noteiktas – zvejniecības un akvakultūras produktu vadošās cenas, references cenas, pārdošanas cenas, produkcijas salīdzināmās cenas, orientējošās cenas, Kopienas atpirkšanas un pārdošanas cenas, Kopienas ražotāju cenas u.t.t. Zemāk minētās regulās cenu politika katru gadu tiek pieņemta no jauna, piemēram, 2010.gadā spēkā ir šādas regulas:

Noslēgto tirdzniecības līgumu ietvaros tiek pieņemtas specifiskas konkrētos gadījumos tirdzniecību regulējošas regulas, piemēram:

  • Padomes Regula (EK) Nr. 805/2008, ar ko atceļ antidempinga maksājumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 437/2004 uzlikti Norvēģijas izcelsmes lielo varavīksnes foreļu importam.
  • Padomes Regula (EK) Nr. 685/2008, ar ko atceļ antidempinga maksājumus, kas uzlikti ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu.
  • Padomes regula (EK) Nr. 300/2006, ar kuru groza regulu (EK) Nr. 1255/96, kas uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības, lauksaimniecības un zvejniecības produktiem.
  • Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999.

2.1.3. VPPD kompetencē esošā ES likumdošana

  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (konsolidētā versija līdz 25.08.2008)- spēkā līdz 2011.gada 4.martam. Pēc šī datuma piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulu Nr.1069/2009 ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002.
  • Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos.
  • Komisijas Regula (EK) Nr. 333/2007, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-MHPD un benzopirēna koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos.
  • Komisijas Regula (EK) Nr. 1883/2006, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei noteiktos pārtikas produktos.
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem.
  • Padomes 1997.gada 18.decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterinārās kontroles organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešajām valstīm.
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāria Regula (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu
  • Komisijas 2005.gada 15.novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.
  • Komisijas Regula (EK) Nr.2074/2005(2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr.853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr.854/2004 un (EK) Nr.882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr.852/2004un groza Regulu (EK) Nr.853/2004 un (EK) Nr.854/2004.
  • Komisijas 2005.gada 5.decembra Regula (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004.
  • Padomes 2007.gada 22.oktobra Regula Nr.1234/2007 ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (1.panta „u” apakšpunkts).

2.2. LR likumdošana

2.2.1. ZD kompetencē esošie politikas plānošanas dokumenti

Saskaņā ar politikas plānošanas principiem, politika tiek izstrādāta politikas plānošanas dokumentu formā. Politikas plānošanas dokumentos ir definēti mērķi, apkopotas problēmas, prioritātes, kuru risināšanā būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, atspoguļota mērķu un rezultatīvo rādītāju sasaiste.

  • Zivsaimniecības nozares Nacionālais stratēģiskais plāns 2007. – 2013.gadam.

Plāns ir ar Ministru Kabineta (turpmāk – MK) rīkojumu (MK 11.04.2007. rīkojums Nr.201) apstiprināts (ar grozījumiem 16.06.2009.) vidējā termiņa politikas plānošanas dokuments.

Pamatojoties uz stipro un vājo pušu analīzi un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007. - 2013.gadam noteiktajiem mērķiem, zivsaimniecības nozares attīstības galvenais mērķis (virsmērķis) ir zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas nākamām paaudzēm un zivsaimniecībā iesaistīto cilvēku pārticība.

Lai sasniegtu zivsaimniecības nozarei izvirzīto galveno mērķi, ir aptvertas visas tās darbības jomas, t.sk. - akvakultūra, iekšējo ūdeņu zveja, zivju apstrāde un tirdzniecība un noteikts attiecīgi apakšmērķis – kvalitatīvu, augstas pievienotās vērtības un tirgus pieprasījumam atbilstošus produktus ražojoši akvakultūras, iekšējo ūdeņu zvejas un apstrādes uzņēmumi. Izvirzītā mērķa sasniegšanai saistībā ar tirdzniecības jomu tiek noteikti šādi uzdevumi:

1) Zivju apstrādes uzņēmumu konkurētspējas palielināšana.

Uzdevuma īstenošanu noteic nepieciešamība būtiski uzlabot zivju apstrādes uzņēmumu darbības efektivitāti, kā arī nepieciešamība veicināt ražoto zvejniecības un akvakultūras produktu sortimenta paplašināšanu, iesaistot zivju apstrādes procesā jaunas izejvielas un paaugstinot zivju apstrādes uzņēmumu elastību un spēju reaģēt uz notikumiem un izmaiņām izejvielu un produkcijas noieta tirgū.

2) Tirgus izpētes veicināšana un produkcijas noieta tirgu paplašināšana.

Uzdevuma īstenošanu noteic nepieciešamība rast jaunus noieta tirgus, paplašinoties ražotās produkcijas sortimentam un mazinot ražotāju atkarību no NVS tirgus, kā arī nepieciešamība nostiprināt pozīcijas jau esošajos tirgos ar esošo produkciju, veicinot tās atpazīstamību.

Uzdevuma īstenošanas ietvaros plānotas šādas darbības:

- atbalsts tirgus izpētes pasākumu veikšanai un zvejniecības un akvakultūras produktu popularizēšanai tirgū;

- atbalsts zvejniecības un akvakultūras produktu lietošanas uzturā popularizēšanai;

- atbalsts videi draudzīgā veidā ražotas produkcijas marķējuma veidošanai.

 

  • Rīcības programma Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam.

Pamatojoties uz Stratēģisko plānu, Zemkopības ministrijas izstrādātā Rīcības programma Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. - 2013.gadā (turpmāk – Rīcības programma) detalizē Stratēģiskā plāna attiecīgo pasākumu un aktivitāšu realizācijas nosacījumus minētajā laika periodā, ievērojot ES likumdošanas ietvarā – regulā par Eiropas Zivsaimniecības fondu - paredzētās prasības.

Lai sasniegtu zivsaimniecības nozarei izvirzīto galveno mērķi, Rīcības programmas mērķi ir:

- ar zivju resursiem līdzsvaroti un konkurētspējīgi zvejas uzņēmumi un Latvijas zvejas flote;

- kvalitatīvus, augstas pievienotās vērtības un tirgus pieprasījumam atbilstošus produktus ražojoši akvakultūras, iekšējo ūdeņu zvejniecības un apstrādes uzņēmumi;

Rīcības programma ietver esošās situācijas analīzi zivsaimniecības nozarē, stratēģijas īstenošanu Rīcības programmas līmenī, prioritāros virzienus, kuros paredzēts līdzfinansējums EZF ietvaros, kā arī nosaka pasākumus un aktivitātes, to realizācijas nosacījumus laika periodā no 2007. - 2013.gadam, ievērojot ES likumdošanas ietvarā – Regulā (EK) Nr.1198/2006 un Regulā (EK) Nr.498/2007 paredzētās prasības.

Balstoties uz Rīcības programmu, ZM izstrādā nepieciešamos normatīvos aktus, kuros iekļauti detalizēti nosacījumi Rīcības programmā paredzēto pasākumu un aktivitāšu ieviešanai.

2.2.3. ZD kompetencē esošie MK noteikumi

  • 02.06.2009. MK noteikumi Nr.503 "Noteikumi par zivju izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi". Noteikumi nosaka kārtību, kādā kontrolē nozvejoto zivju izkraušanu un pārbauda zivju tirdzniecības un transporta objektus, kā arī noliktavas un ražošanas telpas. Šeit ir iekļauti arī noteikumi par zivju produkcijas importa no trešajām valstīm kontroli saistībā ar Padomes regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.
  • 01.04.2008. MK noteikumi Nr.236 „Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība” Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi zvejas un akvakultūras produktu tirgū. Noteikumi attiecas uz Padomes 1999.gada 17.decembra Regulā (EK) Nr.104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu un kopīgo organizāciju noteiktajiem intervences pasākumiem.
  • 08.04.2004. MK noteikumi Nr. 276 „Noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumiem un darbības kontroli”.
  • 01.04.2008. MK noteikumi Nr.241 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde””.
  • 13.10.2008. MK noteikumi Nr.846 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam „Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas”.

2.2.4. VPPD kompetencē esošie MK noteikumi

  • 18.03.2004. MK noteikumi Nr.142 "Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm".
  • 02.06.2008. MK noteikumi Nr.400 "Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai".
  • Ministru kabineta 2010.gada 12.janvāra noteikumiem Nr.34 „Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli”.
  • 20.07.2004. MK noteikumi Nr.606 "Veterinārās prasības to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apritē, kurus nav paredzēts izmantot pārtikā".
  • 18.03.2004. MK noteikumi Nr.143 "Kontroles un uzraudzības kārtība tirdzniecībā ar dzīvniekiem, dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm".
  • 18.03.2004. MK noteikumi Nr.146 "Veterinārās kontroles kārtība, kas jāievēro, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm".
  • 18.07.2006. MK noteikumi Nr.596 "Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā".
  • 13.12.2005. MK noteikumi Nr.947 "Labturības prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās".
  • 18.03.2004. MK noteikumi Nr.147 "Veterinārās kontroles kārtība, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm".
  • 06.09.2005. MK noteikumi Nr.677 "Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus".
  • 13.05.2008. MK noteikumi Nr.327 "Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība".

VPPD kompetencē esošie tiesību akti par vispārīgajām prasībām pārtikas ražošanā un apritē ir piemērojami arī zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībā. Piemēram, normatīvie akti par pārtikas marķēšanu, par pārtikas piedevu, fermentu un aromatizētāju lietošanu, par materiāliem kontaktā ar pārtiku, par dzeramā ūdens nekaitīgumu.

3. Zivju produkcijas tirdzniecības politiku ietekmējošo jautājumu aprite

4. Zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politikas ieviešana Latvijā

Valsts līmenī zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politikas ieviešana tiek nodrošināta ar Zivsaimniecības nozares Nacionālais stratēģisko plānu 2007. – 2013.gadam.

ZM līmenī zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politikas ieviešana tiek nodrošināta ar ZM darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam. ZM darbības stratēģija ir vidēja termiņa darbības plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti ZM mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums. Tāpat šis plānošanas dokuments nodrošina ES līmenī izstrādāto vispārējo lauksaimniecības un zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jautājumu un īpaši KZP ietverto mērķu sasniegšanu Latvijā.

Uzņēmēju līmenī zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politikas realizācija iekļauta arī Zivsaimniecības nozares nevalstisko organizāciju izstrādātajā „Zivrūpniecības nozares attīstības stratēģija 2009.- 2013. gadam”. Stratēģija nav apstiprināta valsts līmenī, tās realizācijā iesaistījušās vairākas zivju apstrādātājus pārstāvošas biedrības un vairāki zivju apstrādes uzņēmumi.