Eksports

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports 

2019. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 19,7% un par 12,5%. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 25,1 tūkst. t. Savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 31,3 milj. EUR. Vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabāja ES valstis. Taču šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm samazinājās par 41,2 %, vienlaikus samazinājās ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā no 41,8% (2018. g. I cet.) līdz 30,6%.
 

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Igaunija, Polija un Dānija – attiecīgi ar 6,7%, 6,6%, 4,4% un 4,3% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. Šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms uz katru no iepriekšminētām valstīm samazinājās. Visbūtiskāk Latvija zaudēja savas pozīcijas Dānijā – zivju produkcijas eksports uz Dāniju samazinājās par divām trešdaļām.  Zivju produkcijas eksports uz Lietuvu un Poliju samazinājās par pusi katrā valstī. Savukārt zivju produkcijas eksports uz Igauniju samazinājās  par 12%. Turklāt samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā Horvātija, Itālija, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija, Somija un Zviedrija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās  uz Bulgāriju, Franciju, Grieķiju, Īriju, Lielbritāniju un Vāciju, bet pārmaiņas zivju produkcijas eksportā uz iepriekšminētām valstīm nebija nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju konservu eksporta apjomu.  
 

2019. gadā I ceturksnī līderpozīcijā ar 69,4% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis (ieskaitot NVS valstis), taču šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada I ceturksni zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm samazinājās par 4,4% . Tas galvenokārt izskaidrojums ar to, ka Latvijas zvejniekiem samazinājās iespējas zvejot zivis Mauritānijas ūdeņos. Neskatoties uz to, ka zivju produkcijas eksports uz Mauritāniju salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu samazinājās par 11%,   Mauritānijas īpatsvars  Latvijas kopējā zivju produkcijas ( bez konserviem) eksporta apjomā  pat palielinājās par 3,9 procentu punktiem  un veidoja 39,1%.

 

Norvēģijas tirgū ir saglabājās pozitīvas tendences – jau otro gadu zivju produkcijas eksports uz Norvēģiju stabili pieaug.  Šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada I ceturksni Latvija palielināja zivju produkcijas eksportu uz Norvēģiju par 10,6% tonnās un par 21% naudas izteiksmē. Galvenokārt uz Norvēģiju Latvija eksportēja saldētas mencas filejas. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, ka Austrālija, Azerbaidžāna, Gana, Islande, Kanāda, Taizeme, bet eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu. 

 

Šī gada I ceturksnī otrajā vietā starp trešajām valstīm ar 24,8% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas ( bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās par 3,6%, bet vienlaicīgi par 9% samazinājās eksportētas zivju produkcijas vērtība.
Zivju produkcijas eksports uz Muitas savienības  valstīm šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu samazinājās, un veidoja tikai 1,4% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Zivju produkcija tika eksportēta tikai uz Kazahstānu un Baltkrieviju, bet pieprasījums Kazahstānas tirgū samazinājās gandrīz 6 reizes. Turklāt zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Baltkrieviju palielinājās vairāk nekā 3 reizes.

2019. gada I ceturksnī Latvijas uzņēmēji zivju produkciju kopumā eksportēja uz 43 valstīm.

 

 

Zivju konservu eksports 

Kā liecina statistikas dati, 2019. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās palielinājās par 7,7% un veidoja 7,4 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs pieauga par 19,7% un eksporta vērtība sasniedza 22,2 milj. EUR. 
 

Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā jau vairākus gadus, saglabāja ES valstis. Šī gada I ceturksnī sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 12,5% un par 24,0%. Vienlaikus ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada I ceturksni palielinājās par 2,5 procentu punktiem un veidoja 59,2% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. Jāatzīmē, ka šī gada I ceturksnī visbūtiskāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm. Galvenokārt pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi  uz Nīderlandi un Lielbritāniju, attiecīgi par 400 t un 190 t. Vienlaikus pieauga  sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Austriju, Grieķiju, Īriju, Itāliju, Spāniju un eksporta apjoma pieaugums uz iepriekšminētām   valstīm  kompensēja zivju konservu eksporta apjoma kritumu uz tādam valstīm kā, Beļģija, Dānija, Francija, Somija, Vācija un Zviedrija. Savukārt eksporta apjoms  uz ES austrumdaļas valstīm tikai saglabājās 2018.gada I ceturkšņa  līmenī. Starp ES austrumdaļas valstīm vislielākais eksporta apjoma pieaugums bija Rumānijas, Lietuvas un Bulgārijas tirgū un tas kompensēja sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma kritumu uz tādām valstīm, kā Igaunija, Polija, Slovākija un Ungārija. 
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports uz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2018. gada I ceturksni palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, bet pieaugums nebija būtisks, attiecīgi par 1,3% un par 8,8%. Taču neskatoties uz to, ka sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz trešajām valstīm palielinājās, šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā samazinājās no 43,3% (2018. g. I cet.) līdz 40,8%. 
 

2019. gada I ceturksnī sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports tonnās uz NVS valstīm palielinājās par 32,6% Visbūtiskāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjums uz Uzbekistānu (2,7 reizes) un Armēniju (53%), turklāt Latvija saka eksportēt zivju konservus uz Muitas savienības valstīm – Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu. Šī gada I ceturksnī sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz Muitas savienības valstīm nebija liels un sasniedza 100 t. Šo valstu īpatsvars veidoja tikai 1,4% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju apjoma. 
 

Azerbaidžāna un Turkmenistāna bija starp tām NVS valstīm uz kurieni zivju konservu eksporta apjomi samazinājās. Savukārt pieprasījums Moldovas tirgū pēc Latvijā ražotiem konserviem saglabājās iepriekšēja gada attiecīgajā perioda līmenī. 
 

Starp citām trešajām valstīm visbūtiskāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Mongoliju, Gruziju, Austrāliju, Singapūru, Jaunzēlandi un Izraēlu.  Turklāt palielinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem Ukrainas tirgū. Šobrīd Ukraina ar 17,8% īpatsvaru ieņēma otro vietu aiz ES valstīm Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjomā.

2019. gada I ceturksnī Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 50 valstīm.

 

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 8,4% un par 9,7%. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 128,5 tūkst. t. Savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 146 milj. EUR.
 

2018. gadā līderpozīcijā ar 63,8% īpatsvaru no Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis (ieskaitot NVS valstis), un salīdzinājumā ar 2017. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās par 24,4% vai par 16,1 tūkst. t. Tas galvenokārt izskaidrojums ar to, ka Latvijas zvejniekiem palielinājās iespējas zvejot zivis Mauritānijas ūdeņos. Zivju produkcijas eksports uz Mauritāniju palielinājās par 72%.  Mauritānijas īpatsvars veidoja 48,5% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Vienlaikus Latvijas zvejnieki pārtrauca zveju Marokas Karalistes ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, jo 2018. gadā beidzās Protokola starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas, darbības termiņš, un jauns Protokols netika  parakstīts. Tas būtiski ietekmēja kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu, jo Latvijas zvejas kuģi Marokas Karalistes ūdeņos 2018. gadā zivis nezvejoja.
 

2018. gadā otrajā vietā starp trešajām valstīm ar 11,4% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 14% un par 6%, tomēr vienlaikus par 7% samazinājās eksportētas zivju produkcijas vidējas cenas. 
 

Zivju produkcijas eksports uz Muitas ūnijas valstīm (Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) dalībvalstu muitas savienība) 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās gandrīz 2 reizes, un veidoja tikai 0,7% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Zivju produkcija tika eksportēta tikai uz Kazahstānu un Baltkrieviju, bet pieprasījums Kazahstānas un Baltkrievijas tirgū samazinājās attiecīgi par 62% un par 6,4%. Starp citam NVS valstīm būtiski par 42% pieauga zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms tikai uz Moldovu.
 

Starp citām valstīm – uzlabojās situācija Norvēģijas tirgū – 2018. gadā Latvija būtiski, par 18%, palielināja zivju produkcijas eksportu uz Norvēģiju un 95,8% no eksporta apjoma uz Norvēģiju veidoja mencu filejas.  2018. gadā nozīmīgi, vairāk nekā 6 reizes, pieauga zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Ganu. 2018. gadā Latvija uz Ganu eksportēja tikai saldētas brētliņas. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, ka Bosnija un Hercegovina, Japāna, Singapūra, Honkonga, Kanada, un Saūda Arābija, bet eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu.
 

Savukārt ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 8,2 procentu punktiem, un 2018. gadā veidoja 36,2 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma.  Uz ES valstīm Latvija eksportēja 46,5 tūks. t zivju produkcijas 103,1 milj. EUR vērtībā.
 

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Dānija, Igaunija un Polija – attiecīgi ar 12,2%, 5,7%, 5,3% un 3,7% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu Latvija stiprināja savas pozīcijas Lietuvā un Igaunijā, toties zivju produkcijas (bez konserviem)  eksporta apjoms uz Dāniju un Poliju  samazinājās attiecīgi par 38,2% un 36,4%. Turklāt samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā Bulgārija, Kipra, Nīderlande, Rumānija, Somija, Vācija un Zviedrija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās uz Čehiju, Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Īriju, Lielbritāniju, Portugāli,  Slovākiju un Spāniju. Taču katras šīs valsts īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā nav tik nozīmīgs, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu.

2018. gadā Latvijas uzņēmēji zivju produkciju kopumā eksportēja uz 49 valstīm.

 

Zivju konservu eksports

2018. gads ir ceturtais gads, kad Latvijas zivju apstrādes sektora uzņēmumi strādā Krievija Federācijas zvejas produktu embargo un zivju konservu aizlieguma apstākļos.  Kā liecina statistikas dati, 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās palielinājās par 5,6% un veidoja 28,8 tūkst. t. Naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs pieauga par 5,7% un eksporta vērtība sasniedza 77,3 milj. EUR. 
 

Latvijas zivju apstrādātāji turpināja dažādot savu eksporta tirgu un aktīvi meklēja jaunus maksātspējīgus noieta virzienus savai produkcijai. No jauniem tirgiem visvairāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Kanādu – 2018. gadā eksporta apjoms par 48% pārsniedza 2017. gada līmeni. Latvija sāka eksportēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus uz Islandi, Keniju, Lībiju, Papua-Jaungvineju un Singapūru.
 

Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Apvienotiem Arābu Emirātiem, ASV, Austrāliju, Ķīnu, Maķedoniju, Norvēģiju, Taivānu un Turciju. Diemžēl 2018. gada laikā samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Jaunzēlandi, Japānu, Honkongu, Meksiku, Mongoliju, Serbiju un Šveici, un vienlaikus Latvija pārtrauca sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportu uz Bosniju un Hercegovinu, Ēģipti, Kolumbiju, Korejas Republiku un Nigēriju. Taču pārmaiņas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā uz iepriekš minētajām valstīm nebija tik nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju konservu eksporta apjomu.
 

Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā jau trešo gadu, saglabāja ES valstis. 2018. gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās uz ES valstīm salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājās par 1,8%, taču naudas izteiksmē saglabājās tikpat cik 2017. gadā. Neskatoties uz to, ka ES valstis dominē Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā, ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 2,1 procentu punktiem un 2018. gadā veidoja 56,5%  no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma. 2018. gadā  salīdzinājumā ar 2017. gadu gan tonnās, gan naudas izteiksmē  pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES austrumdaļas valstīm, attiecīgi par 2,4% un par 2,3%. Starp ES austrumdaļas valstīm visvairāk, gandrīz 2 reizes, pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Poliju. Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz   Bulgāriju, Lietuvu, Slovākiju un Rumāniju, un tas kompensēja zivju konservu eksporta apjoma kritumu uz tādam valstīm kā, Čehija, Igaunija, Ungārija un Kipra. 
 

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms tonnās uz ES rietumdaļas valstīm pieauga tikai par 1,4%. Tajā pašā laikā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs naudas izteiksmē uz šīm valstīm samazinājās par 2,1%. Starp ES rietumdaļas valstīm sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi pieauga uz tādam valstīm, kā Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Īrija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija un Vācija, un tas ne tikai kompensēja eksporta apjoma kritumu uz Grieķiju (par 30%), Dāniju (par 28%), Spāniju (par 17%) un Zviedriju (par 15%), bet pozitīvi ietekmēja sagatavoto un konservēto zivju kopējo eksporta apjoma rādītājus uz ES valstīm kopumā. 
 

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis), attiecīgi par 11% tonnās un par 23% naudas izteiksmē. Vienlaikus palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā no 41,4% līdz 43,5%. 
 

Taču Krievijas aizlieguma rezultātā gandrīz tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Krieviju un ar to cieši saistītajām Muitas ūnijas dalībvalstīm. Pavisam tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Kazahstānu. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms uz Kirgizstānu saglabājās 2017. gada līmenī, bet pieprasījums pēc Latvijā ražotiem konserviem Armēnijas tirgū samazinājās par 10%. Vienīgi uz Baltkrieviju eksporta apjoms salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga, bet pieprasījums Baltkrievijas tirgū pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem nebija liels. 2018. gadā Latvija uz Baltkrieviju eksportēja tikai 97 t zivju konservus. Pērn Muitas ūnijas valstu īpatsvars veidoja mazāk nekā 1% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju apjoma. Apstākļos, kad turpina darboties Krievijas Federācijas kopējais aizliegums importēt sagatavotas un konservētas zivis no Latvijas, tikai vienam Latvijas apstrādes uzņēmumam, Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzos” ir atcēlis šo ierobežojumu. Taču 2018. gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Krieviju bija pavisam nenozīmīgi, un veidoja tikai 192 t.  
 

Starp citām trešajām valstīm visbūtiskāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports tikai uz Ukrainu (par 14,9% vai par 660 t). Šobrīd Ukraina ar 16,1% īpatsvaru ieņēma otro vietu aiz ES valstīm Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjomā. Azerbaidžāna un Uzbekistāna arī bija starp tām valstīm, uz kurām zivju konservu eksporta apjomi palielinājās. Savukārt pieprasījums Moldovā, Gruzijā un Turkmenistānā pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem samazinājās. 

2018. gadā Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 56 valstīm.