Imports

Zivju produkcijas ( bez konserviem) imports

2019. gada I ceturksnī zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms tonnās saglabājās 2018. gada I ceturkšņa līmenī. Latvija importēja 17,9 tūkst. t zivju produkcijas 41 milj. EUR vērtībā. 2019. gada I ceturksnī izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā. Tā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 2 procentu punktiem pieauga ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importā.  ES valstu īpatsvars veidoja 72%, savukārt trešo valstu īpatsvars samazinājās un sastādīja 28% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa. Šī gada I ceturksnī līderpozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Polija, Zviedrija, Islande, Norvēģija, Igaunija, Lielbritānija un Dānija. Kopumā iepriekšminētās astoņas valstis šī gada I ceturksnī veidoja 90,8% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma, bet šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importā salīdzinājumā ar 2018. gada I ceturksni samazinājās par 0,9 procentu punktiem. Būtiski samazinājās zivju produkcijas importa apjomi no Zviedrijas (par 34%),  Islandes (par 25%) un Dānijas (par 23%), tāpat nokritās zivju produkcijas importa apjoms no Lielbritānijas un Norvēģijas, savukārt no Lietuvas, Polijas un Igaunijas zivju produkcijas importa apjomi palielinājās. 

Starp trešajām valstīm zivju produkcijas importa apjoms palielinājās no Fēru salām, Izraēlas, Ķīnas un Vjetnamas, turklāt Latvija saka importēt zivju produkciju no tādam valstīm kā Čīle, Mauritānija, Peru un Krievija, bet pozitīvas izmaiņas zivju produkcijas importa apjomā no iepriekšminētām valstīm nekompensēja zivju produkcijas apjoma kritumu no Islandes un Norvēģijas. 2019. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu zivju produkcijas imports no trešajām valstīm samazinājās par 5,3%.

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 29 valstīm.

 

Zivju konservu imports 

2019. gada I ceturksnī sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports tonnās saglabājās 2018. gada I ceturkšņa līmenī. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju importa apmērs pieauga par 7,1% un importa vērtība sasniedza 5,7 milj. EUR. 
 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. Šī gada I ceturksnī sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms no ES valstīm palielinājās par 3,4%, un vienlaikus par 2,9 procentu punktiem palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā. 2019. gadā I ceturksnī ES valstu īpatsvars veidoja 84,3% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma.
 

Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma pieaugums gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē bija no Danijas, Itālijas, Nīderlandes, Polijas, Somijas un Zviedrijas. Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm palielinājās, šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu samazinājās zivju konservu imports no tādam valstīm, kā Beļģija, Bulgārija, Francija, Igaunija, Lielbritānija, Lietuva, Portugāle, Spānija un Vācija. Vienlaikus šī gada I ceturksnī Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto zivju produkciju no Čehijas, Īrijas un Slovākijas. Taču zivju konservu importa apjoma kritums no šīm valstīm nebija tik būtisks un nenozīmīgi ietekmēja sagatavoto un konservēto zivju importa apjomu.
 

Šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu par 16% samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm, un vienlaikus par 2,9 procentu punktiem samazinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un šī gada I ceturksnī tas veidoja 15,7%. Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā ASV, Islande, Ķīna, Seišelu salas, Ukraina, Vjetnama, Norvēģija un Taizeme,  bet tikai  no pēdējām divām valstīm zivju konservu importa apjomi palielinājās. 

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) imports tonnās samazinājās par 3,4%, bet, neskatoties uz importa apjoma kritumu tonnās, zivju produkcijas importa apmērs naudas izteiksmē pat palielinājās par 3,5%. 2018. gadā Latvija importēja 58,4 tūkst. t zivju produkcijas 147,5 milj. EUR vērtībā. 2018. gadā izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā. 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu, ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importā samazinājās par 6,9 procentu punktiem, un ES valstu īpatsvars veidoja 74,2% Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjomā. Savukārt trešo valstu īpatsvars pieauga un sastādīja 25,8% Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā. 2018. gadā līdera pozīcijas starp saldētu zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Polija, Zviedrija, Norvēģija, Igaunija, Dānija, Islande un Lielbritānija. Kopumā iepriekšminētās astoņas valstis 2018. gadā veidoja 86,6% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma, bet šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 1,1 procentu punktu. Būtiski palielinājās zivju produkcijas importa apjomi tikai no Islandes (2 reizes), Dānijas (par 22%), Norvēģijas (par 10,5%) un, kā arī no Zviedrijas (par 6,8%), bet no pārējām valstīm zivju produkcijas importa apjomi samazinājās.  

Zivju produkcijas (bez konserviem) importā no trešajām valstīm ir saskatāma pieauguma tendence. 2018. gadā, salīdzinājumā ar 2017. gadu, zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms no trešajām valstīm (ieskaitot NVS) palielinājās ne tikai tonnās, bet arī naudas izteiksmē, attiecīgi par 31,7 % un par 28,2 %.  Vislielākais zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma pieaugums bija no Islandes (2,1 tūkst. t), Fēru salām (1,0 tūkst. t) un Norvēģijas (0,7 tūkst. t). Turklāt palielinājās zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomi no Čīles, Indonēzijas,  Kazahstānas un Peru. Vienlaikus samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) imports no tādām valstīm, kā Argentīna, ASV, Izraela, Kanāda, Krievija, Ķīna, Maroka, Ukraina un Vjetnama. Latvija pārtrauca zivju produkcijas (bez konserviem) importu no Irānas, bet tajā pašā laikā sāka importēt zivju produkciju no Grenlandes, Omānas, Uzbekistānas, Turcijas un Taivānas. Taču izmaiņas zivju produkcijas importa struktūrā no šīm valstīm nebija tik būtiskas, lai ietekmētu zivju produkcijas kopējo importa apjomu.  Savukārt zivju produkcijas importa apjoma pieaugums no Islandes un Fēru salām, pilnībā kompensēja zivju produkcijas importa apjoma kritumu no citām trešajām valstīm.

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 38 valstīm. 

 

Zivju konservu imports

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 5,2% un par 1,6%. Sagatavoto un konservēto zivju imports veidoja 6,3 tūkst. t un naudas izteiksmē sasniedza 22,7 milj. EUR.
 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. Taču 2018. gadā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms no ES valstīm samazinājās par 2,3%, tajā pašā laikā tā apmērs naudas izteiksmē pieauga par 4,8%. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka būtiski pieauga cenas sagatavotiem un konservētiem zivju produktiem, kurus Latvija importē no Dānijas (gandrīz 2 reizes) un Vācijas (par 37,5%). 2018. gadā ES valstu īpatsvars veidoja 82,7% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma, un salīdzinājumā ar 2017. gadu šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā palielinājās par 2,4 procentu punktiem. 
 

Ņemot vērā kopējo samazināšanas tendenci, 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās zivju konservu imports no tādam valstīm, kā Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Itālija, Polija, Slovākija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Savukārt sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma pieaugums gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē bija no Francijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Portugāles un Ungārijas. 
 

2018. gadā būtiski samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm, gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 17,1% un par 25,4%. Tas galvenokārt bija saistīts ar izmaiņām sagatavoto un konservēto zivju importa struktūrā, īpaši no ASV, Islandes, kā arī no Ķīnas un Norvēģijas. Ņemot vērā to ka, 2018. gada laikā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms no trešajām valstīm būtiski samazinājās, vienlaikus par 2,5 procentu punktiem samazinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā un 2018. gadā tas veidoja 17,2%.
 

Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā Ķīna, Seišelu salas, Ukraina, ASV, Vjetnama, Islande, un Norvēģija, bet tikai no pēdējām trim valstīm zivju konservu importa apjomi palielinājās. 2018.  gada Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm un jūras produktiem no Baltkrievijas, Ekvadoras, Filipīnām, Japānas, Kazahstānas un Papua-Jaungvinejas, bet sāka importēt zivju konservus no Čīles, Ganas un Kanādas. Taču katras šīs valsts īpatsvars Latvijas kopējā importa apjomā nav tik nozīmīgs, lai ietekmētu Latvijas sagatavoto un konservēto zivju  un jūras produktu importa apjomu.

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 33 valstīm.