Augu kaitīgie organismi
Augu kaitīgie organismi ir augiem un augu produktiem kaitīgie dzīvnieku vai augu valsts organismi, vīrusi un citi patogēni. Savukārt karantīnas organismi ir tie augiem kaitīgie organismi, kuri patlaban valstī nav sastopami vai ir izplatīti ierobežotās platībās un tiek aktīvi apkaroti, un kuri var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus. Karantīnas organismu izplatību veicina tas, ka tiem bieži ir plašs saimniekaugu spektrs un jaunajā teritorijā nav to dabīgo ienaidnieku.
Plašāka informācija par augiem kaitīgajiem organismiem pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē.
Papildu informācija par citiem neregulētajiem augiem kaitīgajiem organismiem ir pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta datu bāzē "Kaitīgie organismi"
Bakteriālā iedega
Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir bīstama augu karantīnas slimība, kuras infekciju izraisa baktērija (Erwinia amylovora), kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnesēju palīdzību un var inficēt ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādžus, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, eriobotrijas un ugunsērkšķus, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas. Lieli izplatīšanās draudi ir siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Slimības pazīmes mēdz būt atšķirīgas atkarībā no gadalaika un viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski. Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā ir informācija kā atpazīt un kā rīkoties, ja ir aizdomas par šī kaitīgā organisma izplatību. Ja tiek konstatēts šis kaitīgais organisms, ko apstiprina laboratoriskās analizēs, tad jāveic attiecīgi fitosanitārie pasākumi, kā arī tiek noteikta buferzona.
Tā kā ik gadu tiek atklātas jaunas ar bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) skartas teritorijas, par augu iznīcināšanu un fitosanitāro prasību ievērošanu un izpildi kultūraugu audzētājiem tiek maksātas kompensācijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā to paredz Augu aizsardzības likums.
Plašāka informācija par bakteriālo iedegu pieejama www.vaad.lv.
Kartupeļu gaišā gredzenpuve un tumšā gredzenpuve
Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir viena no bīstamākajām kartupeļu slimībām. To ierosina baktērija Clavibacter michiganensis subsp. Sepedonicus un slimības dēļ kartupeļu raža un tās kvalitāte var samazināties pat līdz 50%. Šī slimība galvenokārt tiek izplatīta ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, atkārtoti stādot neatjaunotu kartupeļu sēklas materiālu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai stādīšanai izmantoto materiālu pakāpeniski atjaunotu ar sertificētu sēklu, tādējādi gan palielinot iegūto ražu, gan arī samazinot risku kartupeļiem inficēties ar dažādām slimībām.
Īstenotie kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas pasākumi valstī, pēdējos gados ir samazinājuši platības, kurās kartupeļi inficēti ar šo kartupeļu slimību. Līdz ar to 2022. gadā vairs netika konstatēta kartupeļu gaišā gredzenpuve. Arī kartupeļu tumšā gredzenpuve, kuru ierosina Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. Latvijā nav sastopama.
Audzējot kartupeļus sēklai, sēklas kartupeļi jāsertificē saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 12 „Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi”
Aktuāli:
Lai sekmīgāk ierobežotu šī kaitīgā organisma izplatību, audzējot kartupeļus jāievēro stingras fitosanitārās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 572 “Kartupeļu gaišās gredzenpuves un kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība”
Noteikumi izstrādāti, lai precizētu līdzšinējās vispārīgās prasības un procedūras, kas nepieciešamas fitosanitāro pasākumu veikšanai gredzenpuves izplatības mazināšanai. Kartupeļu gaišā gredzenpuve galvenokārt izplatās ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, gadu no gada stādot neatjaunotu kartupeļu sēklas materiālu un izaugušos kartupeļus tirgojot, dāvinot u.c. Bet Latvijā ir arī daudz kartupeļu audzētāju pašpatēriņam, un nav lietderīgi audzētājiem, kuri kartupeļus audzē platībā līdz vienam hektāram, tos nepārdod, nedāvina vai kā citādi neizplata, noteikt tādas pašas fitosanitārās prasības, kādas ir audzētājiem tirgum un kartupeļu sēklaudzētājiem.
Jaunie noteikumi definē, ka termins:
- “kartupeļu audzētājs” piemērojams personām, kuras kartupeļus audzē platībās, kas lielākas par vienu hektāru, vai kuras audzē un plāno tos tirgot vai jebkā citādi tos nodot par maksu vai bez tās“,
- “kartupeļu sēklaudzētājs” ir kartupeļu audzētājs, kurš nodarbojas ar sertificētu sēklas kartupeļu bumbuļu audzēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu.
Vienlaikus noteikumi arī nosaka turpmāk ievērojamās fitosanitārās prasības un kārtību kartupeļu audzētājiem, kartupeļu sēklaudzētājiem un tirgotājiem, tajā skaitā prasības paraugu ņemšanai, sēklas materiāla atjaunošanai, dokumentu uzglabāšanai, izsekojamības sistēmas izveidei un uzturēšanai u.c. kas ļautu noskaidrot kartupeļu izcelsmi, ja tiktu konstatēta šāda slimība.
