Augsnes ilgtspējīga apsaimniekošana

Zemei un augsnei ir neatsverama nozīme dabas sistēmu pastāvēšanā un sabiedrības dzīvē, taču cilvēka darbība apdraud kopējo zemes resursu, tostarp augsnes funkcionēšanu. Augsne ir svarīgs un bieži vien aizmirsts klimata sistēmas elements. Tā ir otra lielākā oglekļa krātuve pēc lielajām ūdens krātuvēm. Oglekļa daudzumu augsnē nozīmīgi ietekmē lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanas veids un paņēmiens. Lauksaimniecībā augsnes aršana paātrina organisko vielu trūdēšanu un mineralizāciju. Lai oglekli saglabātu augsnē, būtu jāsamazina augsnes apstrāde, tostarp aršana, jāplāno augu maiņa, tostarp uztvērējaugu audzēšana, kā arī, kultūraugu atliekas jāiestrādā augsnē. Slimību ierosinātāji, kas saglabājas salmos un citās augu atliekās, ir faktors, kas jāņem vērā, izvēloties veikt minimālo augsnes apstrādi, un noteikti jāatceras, ka agronomiski pamatota augu maiņa ir zemkopja veiksmes pamatā. Samazinot augsnes apstrādes intensitāti, tiek bremzēta oglekļa nonākšana atmosfērā, tomēr augsnes apstrādes intensitātes mazināšana vai pilnīga atteikšanās no aršanas var radīt citu negatīvu efektu, kas saistīts ar lielāku minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņu, kas var radīt citas negatīvas sekas uz vidi. Uztvērējaugu audzēšanā līdzšinējā pieredze Latvijā ir salīdzinoši neliela, taču veiktie pētījumi liecina, ka uztvērējaugi var dot pozitīvu devumu augsnes ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

 

 

 

2019. gada 27. septembrī  LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā aizvadīts Lauksaimniecības fakultātes un Zemkopības ministrijas organizēts seminārs “Augsnes ilgtspējīga apsaimniekošana”, kurā piedalījās ap 60 zinātnieku, valsts pārvaldes iestāžu pārstāvju, lauksaimniecības politikas veidotāju un lauksaimnieku.

 

Seminārā par dažādiem augsnes izmantošanas aspektiem uzstājās ZM Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā ar ziņojumu “Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemi”, LVMI Silava vadošais pētnieks Andis Lazdiņš ar ziņojumu “SEG emisijas un augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņas LIZ”, LLU Vides un būvzinātņu fakultātes profesors Ainis Lagzdiņš ar ziņojumu “Augsnes apstrādes veidu ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un uztvērējauguietekme uz ūdeņu kvalitāti”, Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieks Pēteris Lakovskis ar ziņojumu “Uztvērējaugi un to audzēšanas ieguvumi”, LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks ar ziņojumu “Augsne – ko mēs ar to darām?” un LLU Lauksaimniecības fakultātes profesore Zinta Gaile “Augsnes apstrādes veidi un augsnes apstrādes sistēmas”.

 

Turklāt pēc ziņojumiem kopā ar zinātniekiem diskusijā piedalījās lauksaimnieki Inese Karlova no SIA “PS Līdums” un Jānis Kaņeps no zemnieku saimniecības “Orhidejas”.

 

 

PREZENTĀCIJAS:

• AUGSNE -KO MĒS AR TO DARĀM;

• Augsnes apstrādes veidi un augsnes apstrādes sistēmas;

• Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu;

• SEG emisijas un augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņas LIZ;

• Augsnes apstrādes veidu ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un uztvērējauguietekme uz ūdeņu kvalitāti;

• Uztvērējaugi un to audzēšanas ieguvumi