Latvija aicina Eiropas Komisiju atkārtoti izvērtēt Zaļā kursa stratēģijas ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu

Latvija aicina Eiropas Komisiju atkārtoti izvērtēt Zaļā kursa stratēģijas ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs otrdien, 24. maijā, Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā dalībvalstis turpināja diskusijas par situāciju lauksaimniecības tirgū, ņemot vērā aktuālo situāciju pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. 

 

Latvija atbalsta EK līdz šim apstiprinātos atbalsta pasākumus krīzes situācijas pārvarēšanai un atzinīgi novērtē atļauju izmantot papuves pārtikas un lopbarības ražošanai. Tomēr EK būtu jāizvērtē Zaļā kursa stratēģijas ietekme uz pārtikas nodrošinājumu. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir nepieciešams jauns ietekmes izvērtējums Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

 

Eiropas Komisija (EK) informēja, ka enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu pieaugums, kas notika jau pirms Krievijas sāktās karadarbības, bija paaugstinājis lauksaimniecības produkcijas cenu. Kaut arī apgāde ar pārtiku ES nav apdraudēta, iebrukums Ukrainā atklāj ES pārtikas sistēmas atkarību no enerģijas, mēslošanas līdzekļu un dzīvnieku barības importa. Tas palielina ražotāju izmaksas un ietekmē pārtikas cenu, radot bažas par iedzīvotāju pirktspēju un ražotāju ienākumiem. 

 

Lai situāciju stabilizētu, EK nodrošinās 500 miljonu eiro atbalstu visvairāk skartajiem lauksaimniekiem un šāgada beigās ļaus palielināt tiešo maksājumu avansu, kā arī valsts atbalstam piemēros jaunu patstāvīgu krīzes pagaidu regulējumu un piekritīs 2022. gadā izdarīt atkāpes no dažiem zaļināšanas pienākumiem, lai varētu apstrādāt papildu lauksaimniecības zemi. 

 

Pašlaik visiem lopkopības sektora produktiem Latvijā ir vērojama cenas paaugstināšanās, tomēr tā nespēj kompensēt lopbarības graudu, elektroenerģijas, dabasgāzes, dīzeļdegvielas un minerālmēslu izmaksas pieaugumu. Karš Ukrainā īpaši ietekmējis lopbarības graudu cenu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lopbarības kviešu cena augusi par 59%, lopbarības miežu cena par 78%, lopbarības auzu par 95%, bet lopbarības rudzu cena pat par 114 procentiem. Tādēļ Latvija aicina EK paredzēt vēl citas atkāpes nosacījumiem, kas ierobežo pārtikas un lopbarības ražošanu līdz brīdim, kamēr atrisināsies ģeopolitiskā situācija. 

 

Papildus diskusijai par situāciju lauksaimniecības tirgū dalībvalstis pārstāvji diskutēja par Vācijas delegācijas ierosinātu priekšlikumu kūdras izmantošanas samazināšanai dārzkopības un mežsaimniecības vajadzībām. Latvija norādīja, ka kūdra ir ļoti svarīgs un patlaban neaizstājams izejmateriāls lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, īpaši stādu audzēšanā un pārtikas nodrošināšanā. Kaut arī vairums dalībvalstu atzina, ka būtu jāmeklē iespējamas alternatīvas kūdras izmantošanai, tomēr tika uzsvērts, ka līdz šim veiktajos pētījumos nav rasti alternatīvi risinājumi, kas būtu vienlīdz kvalitatīvi, plaši un finansiāli pieejami visiem lauksaimniecības ražotājiem. Arī komisārs Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski) skaidroja, ka kūdrāju aizsardzība ir ļoti svarīga klimata pārmaiņu mazināšanai. Komisārs arī uzsvēra, ka ir jābūt piesardzīgiem un iespējamu alternatīvu izvēlē kūdrai ir nepieciešams visaptverošs ietekmes izvērtējums, kurā tiktu ņemti vērā dažādi aspekti, t.sk. ietekme uz klimatu, efektivitāte, finansiālie, u.c. EK turpmākajā darbā šī jautājuma kontekstā īpašu uzmanību pievērsīs pārtikas nodrošinājuma aspektam. 
_________________________
Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte, 
sabiedrisko attiecību speciāliste 
Tālrunis: +371 67027498 
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv 
Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv  

  • Publicēts:
    25.05.2022