Zemkopības ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu par Latvijas nostāju ar ĢMO saistītos jautājumos

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvā ziņojuma „Latvijas nostāja jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem” projektu, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir paust vienotu Latvijas nostāju par jautājumiem, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izplatīšanu tirgū (ĢMO produkti un ĢM kultūraugu audzēšana), kā arī noteikt vienotu Latvijas nostāju viedokļa paušanai Eiropas Savienības (ES) institūcijās.

Ņemot vērā to, ka ĢMO aprites kārtību ES pamatā nosaka tieši piemērojamie normatīvie akti (regulas) un dalībvalstīm adresētie EK lēmumi, kā arī apzinoties, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES Latvija uzņēmās saistības par dalību ES un apņēmās tās pildīt, ne valsts amatpersonām, ne Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomei nav tiesību neargumentēti ierosināt ierobežot konkrēta, dalībvalstīm adresēta EK lēmuma par atļaujas izdošanu ĢMO apritei, darbību Latvijas teritorijā. Šādam lēmumam jābūt zinātniski pamatotam, nevis balstītam uz politiskiem argumentiem, un šāda pamatojuma sagatavošana ir darbietilpīgs un dārgs process.

Līdz šim gan Zemkopības ministrijai, gan Vides ministrijai (VidM) bija vienota nostāja jautājumā par ĢM kultūraugu audzēšanu. ZM kā atbildīgā institūcija par ĢMO jomu ES sanāksmēs, ja tiek izskatīts lēmums par atļaujas izsniegšanu kāda ĢM kultūrauga audzēšanai, principiāli balso „pret”. Jautājumos, kas saistīti ar ĢMO produktu izplatīšanu ES tirgū, abu ministriju viedokļi bieži dalās. ZM uzskata, ka lemjot par ĢMO produktu (pārtikas un barības) izplatīšanu ES tirgū, ir jāvērtē katrs gadījums atsevišķi.


Šā gada 13.maijā ZM notika Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sēde, kuras laikā balsojuma rezultātā tika nolemts uz apstiprināšanu valdībā virzīt vienu no trim ZM piedāvātajiem rīcības modeļiem. Tas paredz, ka Latvija ES darba grupās konsekventi iestāsies pret ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanu, taču jautājumi par atļaujas izdošanu ĢM pārtikas un ĢM dzīvnieku barības izplatīšanai tirgū tiks skatīti, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā zinātnieku un attiecīgās jomas ekspertu viedokli.

Tas nozīmē, ka Latvija patur tiesības atbalstīt tos lēmumus par atļaujas izdošanu ĢMO produktu izplatīšanai ES tirgū, kuru apstiprināšana būtu izdevīga arī Latvijai. Piemēram, Latvijas putnkopības un cūkkopības spēja konkurēt pasaules tirgū ir atkarīga no sojas produktu importa. Soja ir neaizvietojams olbaltumvielu avots dzīvnieku barībā. Tā kā ĢM sojas īpatsvars ir apmēram 80–90 % no pasaules tirgū pieejamās sojas kopumā, tad praktiski gandrīz nav iespējams iegādāties soju, kas nebūtu ģenētiski modificēta. Tāpat Latvija ES līmenī tiks pozicionēta kā valsts, kas konsekventi neatbalsta ĢM kultūraugu audzēšanu ne savā, ne arī ES teritorijā. Šāda nostāja varētu sekmēt ekotūrisma un bioloģiskās lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību Latvijā.

Šā gada 21.maijā ZM informēja Saeimas Eiropas lietu komisiju (SELK) par padomes sēdē pieņemto lēmumu. Saeima neatbalstīja padomes akceptēto rīcības modeli, bet ar balsu vairākumu atbalstīja ZM piedāvāto rīcības modeli, kas paredz, ka Latvija neatbalsta nevienu lēmuma projektu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO izplatīšanai tirgū (tostarp audzēšanai), ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, kā arī to, ka Pārtikas un veterinārais dienests neveic ĢMO riska novērtēšanu nacionālā līmenī.

Pašreiz ES tirgū ir iespējams nopirkt tādu pārtiku un dzīvnieku barību, kas satur, sastāv vai ir ražota no trīs ĢM rapša, astoņām ĢM kukurūzas, trīs ĢM kokvilnas, vienas ĢM cukurbiešu un divām ĢM sojas līnijām, sastāv vai ir ražota no tām. Savukārt atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzas līniju MON810, kas ir modificēta ar mērķi iegūt noturību pret Eiropas graudu svilni (Ostrinia nubilalis), kas Latvijai nav raksturīgs, tāpēc ĢM kultūraugu audzēšanas jautājums Latvijas teritorijā pašreiz nav aktuāls.

 


______________________________

Informāciju sagatavoja
Antra Elste
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
pārvaldes vecākā referente
Tālrunis: 67878705
antra.elste@zm.gov.lv


 

  • Publicēts:
    28.05.2009