Zemkopības ministrs Briselē aicinās Komisiju nevilcināties ar piena eksporta kompensāciju atjaunošanu un atvieglotu nosacījumu ieviešanu ES fondu apguvei

Šā gada 19.janvārī un 20.janvārī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā vēlreiz uzsvērs, ka nekavējoties ir jāatjauno eksporta kompensācijas sieram un pilnpiena pulverim, lai kompensētu cenas starpību starp ES un pasaules tirgus cenu, un aicinās Eiropas Komisiju (EK) uz tūlītēju rīcību. Tāpat arī zemkopības ministrs īpaši uzsvērs nepieciešamību atvieglot nosacījumus zivju pārstrādes uzņēmumiem ES fondu apguvei, lai palielinātu to konkurētspēju.

            Plānots, ka sanāksmē ES lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere Bēla paziņos par eksporta kompensāciju atjaunošanu, jo lielākajā daļā ES dalībvalstu izveidojusies sarežģīta situācija piensaimniecībā. Eiropas Komisija izteikusi gatavību no jauna noteikt eksporta kompensācijas par sviestu, sieru, sauso vājpienu un pilnpienu, kā arī atjaunot intervenci. 

            Zemkopības ministrs arī aicinās EK nekavējoties veikt īstermiņa nosacījumu korekcijas Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma izmantošanā, izdarot labojumus attiecīgajās regulās. Patreizējā situācija Latvijā ir sarežģīta, ko izraisījuši dažādi nelabvēlīgi finanšu un ekonomiskie procesi. Samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un līdz ar to arī lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu patēriņam, notiek uzņēmējdarbības palēnināšanās, un uzņēmumiem vairs nav iespējas veikt investīcijas attīstībā un konkurētspējas palielināšanā. Laikā, kad ekonomikā ir vērojama lejupslīde, publiskais atbalsts uzņēmējdarbībai ir īpaši nozīmīgs. Tā kā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi lielāko daļu saražotās produkcijas eksportē, tādējādi nodrošinot zivsaimniecības nozarei pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci, M.Roze aicinās EK noteikt augstākas atbalsta intensitātes un labvēlīgāku atbalsta nosacījumu nodrošināšanu arī tādiem uzņēmumiem, kas nav mikro un mazie uzņēmumi. Tāpat svarīgi ir avansa maksājumi šiem uzņēmumiem un iespēja pēc nepieciešamības labot atbalsta pasākumu ieviešanas programmas.

Svarīgs jautājums, par kuru plānotas pirmās diskusijas, ir EK ziņojums par pārtikas cenām un plāns, lai uzlabotu piegādes ķēdes darbību. Latvija izteiks atbalstu EK ierosinātajam plānam, vienlaikus norādot, ka būtisks cenas un konkurenci ietekmējošs faktors ir atbalsta līdzsvars lauksaimniecības nozarei starp dalībvalstīm. Pašreiz pastāvošā nevienlīdzība tiešajos maksājumos diemžēl nenodrošina lauksaimniecības ražošanas spēju reaģēt uz tirgus signāliem līdzvērtīgi visām ES dalībvalstīm.

Tāpat M.Roze diskusijā norādīs, ka ziņojumā un ar to saistītajos pētījumos lielākoties analizētas piegādes ķēdes un sadarbība vertikālajā virzienā, taču ir jāpievērš uzmanība arī uzņēmumu konkurencei horizontālā līmenī. „Godīgas konkurences drauds ir arī konkurentu mākslīgi pazeminātu cenu spiediens, kuras samazinātas līdz līmenim, kas ir būtiski zemāks par ražošanas pašizmaksu. Šie gadījumi saistīti ar vēlmi iekarot tirgus vai veicināt tirgus piegādātāju struktūras izmaiņas, izspiežot no tā uzņēmumus, kas nespēj izturēt pazeminātu cenu spiedienu. Tādēļ mākslīgi pazeminātu cenu piemērošanu uzskatu par būtisku tirdzniecības kropļojumu. Tāpat uzskatu, ka ziņojumā jāparedz turpmāka šī jautājuma izpētes nepieciešamība,” norādīs zemkopības ministrs.

Nākamais svarīgākais jautājums, par kuru plānotas politiskās debates, ir pienākumus noteikšana tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus. Sanāksmē tiks diskutēts par kontroles sistēmu dažādiem realizējamās produkcijas veidiem, administratīvā sloga mazināšanu un likumdošanas uzraudzīšanu.

Zemkopības ministrs norādīs, ka Latvija kopumā atbalsta kopējos ES centienus cīņā pret globālo meža platību un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī pasākumus, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu emisiju. Tomēr  ir jāatrod līdzsvars starp šiem mērķiem un atbilstošajiem līdzekļiem cīņā ar nelikumīgo mežu izciršanu. Tāpat Latvija uzskata, ka iz jāprecizē likumības pārbaužu sistēmas elementi un uzraudzības organizāciju atzīšana.

Savukārt regulas projektu par atļauju laist tirgū produktus, kuri satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi, zemkopības ministrs, paužot Latvijas nostāju, neatbalstīs un tāpat atturēsies balsojumā par atļauju izplatīt tirgū grieztos neļķu ziedus ar ģenētiski modificētu ziedu krāsu, jo šie produkti varētu radīt risku Latvijas bioloģiskajai daudzveidībai.

 

 

________________________________

 

Informāciju sagatavoja

Solveiga Lazovska

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītājas vietniece

tālrunis: 67027498

Solveiga.Lazovska@zm.gov.lv

  • Publicēts:
    16.01.2009