“Atbilstoši esošajiem nosacījumiem, lauksaimnieki ikdienā ievēro apjomīgu vides un klimata obligāto prasību kopumu. Jaunu prasību izpilde lauksaimniekiem nozīmēs izmaksu celšanos. Tā kā Eiropas Komisijas paredzētais finansējums dalībvalstu starpā joprojām būtiski atšķiras, ES Kopējās lauksaimniecības politikas vides un klimata prasību kopumam ir jābūt samērīgam un pietiekami līdzsvarotam attiecībā pret dalībvalstīm piešķirto finansējumu, lai nemazinātu lauksaimnieku konkurētspēju vienotajā tirgū,” pēc Briselē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē notikušajām diskusijām uzsver zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Jau ziņots, ka Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē turpinājās ministru diskusijas par to, kādiem ir jābūt nosacījumiem, kas regulēs Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) no 2021. līdz 2027. gadam. Sanāksmē notika viedokļu apmaiņa par vienu no būtiskākajiem KLP nosacījumu blokiem, kas saistīti ar paaugstinātu vides un klimata prasību noteikšanu lauksaimniekiem.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards arī norādīja, ka ES tirdzniecības nolīgumam ar Merkasūras valstīm – Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju un Paragvaju – ir jāietver tādi nosacījumi, lai pēc tā noslēgšanas abu pušu lauksaimnieki un pārtikas ražotāji būtu līdzvērtīgos konkurences apstākļos, un lai ES importētā Merkasūras valstu produkcija atbilstu tiem augstajiem produkcijas standartiem, kādus ievēro ES dalībvalstu ražotāji.
_____________________________
Informāciju sagatavoja: