Zemkopības ministrs vēlreiz aicina Eiropas Komisiju pārskatīt tiešo maksājumu sistēmu [02.06.12009.]

Vakar un šodien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Čehijas pilsētā Brno piedalījās Eiropa Savienības (ES) lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā sanāksmē, kuras laikā katras ES dalībvalstu nozares ministrs pauda savas pārstāvētās valsts viedokli par ES Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, uzsverot tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu.

 

Uzrunā kolēģiem, zemkopības ministrs norādīja, ka jautājums par tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu ir īpaši būtisks un jūtīgs Latvijas lauksaimniekiem. „Par šo jautājumu Latvija ir runājusi neskaitāmas reizes, un man kā ministram, pārstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses, līdz šim paustā nostāja nav manījusies,” diskusijā uzsvēra J.Dūklavs.

 

Zemkopības ministrs skaidroja, ka Latvijai vissvarīgākais jautājums tiešo maksājumu pārskatīšanas kontekstā ir, lai pēc 2013.gadu tiktu nodrošināts vienlīdzīgs tiešo maksājumu atbalsta līmenis ES, tādā veidā veicinot godīgus konkurences un saimniekošanas nosacījumus ES vienotajā ekonomiskajā telpā visu 27 dalībvalstu lauksaimniekiem. Tāpat zemkopības ministrs uzsvēra, ka tiešo maksājumu pārskatīšana ir jāveic vienlaicīgi ar citu lauksaimniecisko darbību veicinošo instrumentu pārskatīšanu, kā arī būtu jāsaglabā eksporta kompensācijas un intervences mehānisms kā papildus „drošības tīkls” tirgus traucējumu gadījumā.

 

„Nākotnē tiešo maksājumu sistēmai ir jākļūst tādai, kas nodrošinātu drošu pārtiku patērētājiem un par konkurētspējīgām cenām. Vienlaikus ir jānodrošina lauksaimniekiem stabili un ar citām nozarēm samērīgi ienākumi un dzīves kvalitāte, jānodrošina izdevumu kompensēšana par augsto standartu izpildi, ko ES likumdošana tiem uzliek par pienākumu lauksaimniecības produkcijas ražošanā un, kas sadārdzina šo ražošanu,” skaidrojot Latvijas redzējumu par ES atbalstu lauksaimniekiem nākotnē, norādīja J.Dūklavs.

 

 

Latvija uzskata, ka tiešo maksājumu sadalījumā starp dalībvalstīm būtu jāizmanto tādi kritēriji, kā, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas jāuztur labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ekonomiska rakstura rādītāji, klimatiskie apstākļi, kas raksturo piemērotību lauksaimnieciskai darbībai. Tāpat būtu nepieciešams ieviest pieļaujamā atbalsta maksimumu, ko lauksaimnieks var saņemt par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes no visiem iespējamiem finanšu avotiem, tai skaitā no ES tiešā atbalsta, ES lauku attīstības programmām, valsts atbalsta un papildus valsts tiešiem maksājumiem.

 

„Mums visiem kopējām pūlēm jārod risinājums pamatproblēmai – nodrošināt līdzvērtīgus un godīgus konkurences un saimniekošanas nosacījumus ES vienotajā ekonomiskajā telpā visām 27 dalībvalstīm. Es aicinu nekavēties ar savlaicīgu lēmumu pieņemšanu šajā tik svarīgajā jautājumā. Un tāpat vēlos redzēt, ka mēs nākotnē spētu radīt taisnīgu lauksaimniecības politiku,” uzrunas noslēgumā kolēģus un Eiropas Komisijas pārstāvjus aicināja J.Dūklavs.

 

________________________________

 

Informāciju sagatavoja

Solveiga Lazovska

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītājas vietniece

tālrunis: 67027498

Solveiga.Lazovska@zm.gov.lv

 

  • Publicēts:
    02.06.2009