ZM: interneta portālos izplatītā informācija par to, ka ZM cenšas panākt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Latvijā, ir nepatiesa

Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanu Latvijas teritorijā, un Eiropas Komisijas (EK) darba grupās balsotu „pret” ĢM kultūraugu audzēšanu, ja šāds jautājums tiktu izskatīts. Jāatzīmē, ka kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) neviens EK lēmums par atļaujas izsniegšanu kāda ĢM kultūrauga audzēšanai ES teritorijā nav ticis izskatīts.

 

            Zemkopības ministrija norāda, ka interneta portālos izplatītā informācija un uzsāktā ažiotāža, ka ZM cenšas panākt, lai Latvijā sāktu audzēt ĢM kultūraugus, ir nepatiesa. ZM, pēc 2008.gada vasarā Latvijā uzsāktās politiskās diskusijas, pašreiz EK darba grupās atturas balsojumā par ĢM pārtikas un ĢM dzīvnieku barības izplatīšanu tirgū.

 

            Tā kā Latvijā nav ne kapacitātes, ne arī nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai veiktu ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) pētījumus un riska novērtēšanu, ZM savos lēmumos balstījās uz Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) atzinumiem.

 

            Ir jāņem vērā, ka ĢMO aprites kārtību ES nosaka normatīvie akti un ES dalībvalstīm adresētie EK lēmumi. Ne valsts amatpersonām, ne Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomei nav tiesību neargumentēti ierosināt ierobežot ES atļautu ĢMO apriti Latvijas teritorijā. Saskaņā ar ES likumdošanu, dalībvalsts var noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ES atļautu no ĢMO iegūtu produktu apritei gadījumā, ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Ierobežojumam vai aizliegumam jābūt balstītam uz zinātniski pamatotu informāciju.

 

            No 2009.gada 1.janvāra Latvijā ir spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka regulējumu ĢM kultūraugu audzēšanai Latvijā. Minētie noteikumi dažādos masu medijos tiek interpretēti kā atļauja ĢM kultūraugu audzēšanai Latvijā. ZM uzsver, ka šī interpretācija nav pareiza, jo noteikumi nevis atļauj vai aizliedz ĢM kultūraugu audzēšanu, bet nosaka prasības, kas jāizpilda, pirms uzsākt šo audzēšanu, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību. Jāatzīmē, ja šādi noteikumi netiktu pieņemti, būtu iespējams patvaļīgi, bez uzraudzības un kontroles audzēt ĢM kultūraugus.

 

            Būtiski vēlreiz norādīt, ka ES uz doto brīdi ir atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzu MON 810. Eiropas Savienības atļauja kukurūzas audzēšanai izdota 1998.gadā, kad Latvija vēl nebija ES dalībvalsts. Latvijā tās audzēšana nav aktuāla, jo kukurūzas ģenētiskās modifikācijas rezultātā ir iegūta tās izturība pret kaitēkli, kas Latvijā nav sastopams. Ne ĢM rapša, ne ĢM cukurbiešu vai ĢM kartupeļu audzēšana ES teritorijā nav atļauta.

 

 

______________________________

 

Informāciju sagatavoja

Dagnija Muceniece

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālrunis: 67027070

Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

 

 

 

  • Publicēts:
    15.01.2009