17. aprīlī sākas meža ugunsnedrošais periods [16.04.2014.]

Valsts meža dienests nosaka, ka ar 17. aprīli visā valsts teritorijā  sākas meža ugunsnedrošais laikposms.* Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā.

„Ugunsdrošības  noteikumos”** ir noteikts, ka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā nosaka Valsts meža dienests.

Meža ugunsnedrošajā laikposmā,  šogad tas ir no 17. aprīļa,  uzturoties mežā, visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības noteikumu prasības. Lai ierobežotu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā vai  arī kriminālatbildība. Uzturoties mežos un purvos  aizliegts :
-    nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
-    kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
-    atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
-    dedzināt atkritumus;
-    braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
-    veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Līdz ar meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos, Valsts meža dienests organizē dežūras ugunsnovērošanas torņos. No šiem torņiem tiek novērots mežs, un, ja virs koku galotnēm var redzēt dūmus, tad ir iespējams noteikt kurā vietā deg mežs. Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta struktūrvienību, netiktu veikti nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai tie nemaldinātu ugunsnovērošanas torņa dežurantus un lai netiktu izsludināta viltus trauksme.

 Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā ,viņa pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.

Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka gandrīz visu meža ugunsgrēku galvenais izcelšanās iemesls ir bijis cilvēciskais faktors –  neuzmanīga, nepārdomāta, pavirša rīcība ar uguni mežā.

Šogad ir pavisam ir reģistrēti 175 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību  193.96 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 105,63 hektāru platībā. Lielākā daļa šo ugunsgrēku ir dzēsti ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta spēkiem. Visvairāk meža ugunsgrēku ir reģistrēti Latgales pusē  – pavisam 87, ar kopējo platību 111,9 hektāri. Pierīgā ir bijuši  32 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā platība ir 47,4 hektāri.  Šajā pavasarī sniegs nokusa agri, to apstiprina arī ļoti lielais kūlas ugunsgrēku skaits, un tas pastarpināti ir iemesls salīdzinoši lielajam skaitam meža ugunsgrēku, jo  lielai daļai no tiem izcelšanās iemesls ir degoša sausā zāle.


* 2014. gada 10. aprīļa Valsts meža dienesta rīkojums Nr. 81.
** Ministru kabineta noteikumu „Ugunsdrošības noteikumi” (17.02.2004. MK noteikumi Nr. 82) 29. punkts nosaka, ka meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos un tā izbeigšanos nosaka ar Valsts meža dienesta rīkojumu un izsludina visā valsts teritorijā.

 

  • Publicēts:
    16.04.2014

Darba plāns

  • VMD ĢIS
  • Uzticības tālrunis
  • Covid19
  • KNAB
  • PVD mežacūkas
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā