Baltijas valstu lauksaimniecības ministri ES līmenī aktualizē KLP nosacījuma par ilggadīgajiem zālājiem negatīvo ietekmi uz pārtikas ražošanu un aktīvo saimniekošanu

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri ES līmenī aktualizē KLP nosacījuma par ilggadīgajiem zālājiem negatīvo ietekmi uz pārtikas ražošanu un aktīvo saimniekošanu

Pirmdien, 26. septembrī, Briselē (Beļģijā) Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķestutis Navickis (Kęstutis Navickas) un Igaunijas lauku lietu ministrs Urmass Krūse (Urmas Kruuse) tikās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai augstākajā ES līmenī aktualizētu jautājumu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nosacījumu, kas paredz lauksaimniekiem no 2023. gada ievērojamu lauksaimniecības teritoriju atvēlēt ilggadīgo zālāju audzēšanai, nevis aktīvai saimniekošanai, piemēram, labības audzēšanai.

 

“Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījums par ilggadīgajiem zālājiem ir nesamērīgs un nav pieņemams esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, jo liks Baltijas valstu lauksaimniekiem ierobežot ražošanu. Mēs aicinām Eiropas Komisiju respektēt Baltijas lauksaimnieku iebildumus un rast nepieciešamos risinājumus nosacījumu pielāgošanai reālajai dalībvalstu situācijai, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ” uzsver K. Gerhards.

 

Baltijas valstu ministri iepazīstināja komisāru un visus ES lauksaimniecības ministrus ar risinājumiem, lai tiktu respektēti Baltijas lauksaimnieku iebildumi un veikta nosacījumu pielāgošana reālajai dalībvalstu situācijai. Tāpat arī ir jāņem vērā pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi, kad nepieciešams saražot pārtiku lielākā daudzumā un par pieejamu cenu, kas ir katras valsts prioritāte.

 

Tikšanās ar komisāru notika Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) laikā.

 

Savukārt Padomes sēdē ES valstu lauksaimniecības ministri apsprieda Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un loģistiku Ukrainā, kā arī diskutēja par situācijas ietekmi uz ES un pasaules lauksaimniecības produkcijas tirgu. Latvijā vissmagākā situācijā pašlaik ir lopkopībā, jo īpaši cūkkopībā, putnkopībā un piena lopkopībā, kurās ir augsta lopbarības, kā arī energoresursu un minerālmēslu nepieciešamība. Arī citas lauksaimniecības apakšnozares saskaras ar nozīmīgu energoresursu un minerālmēslu cenu kāpumu.

 

ES lauksaimniecības ministri, piedaloties Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministram Mikolam Soļskim (Mykola Solskyi), apsprieda arī ES un Ukrainas solidaritātes koridoru jeb joslu darbību un diskutēja par tālāku to uzlabošanu, lai stabilizētu pārtikas tirgu un pārtikas nodrošinājumu pasaulē. 

 

_________________________

Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 67027498
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv
Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv 
 

  • Publicēts:
    27.09.2022