Digitālo tehnoloģiju lietošanā augsnes izpētē ļoti svarīga ir rezultātu pareiza interpretācija

Digitālo tehnoloģiju lietošanā augsnes izpētē ļoti svarīga ir rezultātu pareiza interpretācija

Norway grants logoMūsdienās augsnes izpētē arvien plašāk izmanto dažādus digitālo tehnoloģiju piedāvātos risinājumus. Arī Norvēģijas finanšu instrumenta projektā “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI) veiktajā Latvijas kūdraugsnes izpētē ir izmantota gan augsnes izplatības kartēšana klasiskajā veidā – kartēšana lauka apstākļos, gan arī tālizpēte un mašīnskaitļošana.

 

Projekta videokonferencē “Kūdraugsnes izplatības novērtēšana – modelēšana, tālizpēte un mašīnmācīšanās”, kas norisinājās 2022. gada 31. augustā, galvenais temats bija inovatīvo metožu lietošanas augsnes kartēšanās un šo metožu salīdzinājums ar klasiskajām augsnes izpētes metodēm. Lai uzzinātu konferences dalībnieku viedokli par digitālo pieeju augsnes kartēšanā, tika veikta neliela dalībnieku aptauja. Lūk, ko rāda aptaujas rezultāti.

 

Vairāk nekā puse aptaujāto (56%) uzskata, ka augsnes kartēšanas digitālās metodes patlaban vēl atrodas agrīnā stadijā un ir nepieciešama to tālāka attīstība. Vairums respondentu (79%) domā, ka digitālā augsnes izpēte ir jāizmanto līdztekus klasiskai augsnes kartēšanai. Par vislielāko ieguvumu no inovatīvo metožu lietošanas augsnes izpētē aptaujātie uzskata augstāku datu iegūšanas ātrumu, kā otro ieguvumu minot augsnes izpētes zemākas izmaksas. Savukārt kā lielākos trūkumus min atbilstīgu, izmantojamu datu ievadi un digitālo metožu sarežģītību. Uz jautājumu par digitālo izpētes metožu vislabāko izmantošanas veidu vairāk par trešdaļu respondentu (36%) nosauc iegūto datu izmantošanu zemes apsaimniekošanā un saimniekošanas plānošanā. Bet nepilna trešdaļa aptaujāto (27%) par atbilstošāko uzskata datu izmantošanu oglekļa krātuves augsnē aprēķināšanai.

 

Aptaujas dalībnieki konferences tematiku vērtē kā ļoti aktuālu, konferencē iegūto informāciju – par interesantu un noderīgu. Vienlaikus viņi vērš uzmanību uz datu interpretācijas nozīmīgumu un praktisko lietojamību, tādēļ par ļoti svarīgu uzskata augsnes zinātnieku iesaisti augsnes digitālajā kartēšanā, jo īpaši iegūto rezultātu pareizā interpretēšanā.

 

Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" realizēšanas sadarbības partneri ir Zemkopības ministrija, Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtsLatvijas Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Valsts augu aizsardzības dienests

 

Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro grantu finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.

 

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

 

____________________

Mediju kontaktiem:
Rūta Rudzīte,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 67027498
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv
Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv  

  • Publicēts:
    15.09.2022