Latvija un vēl 18 ES dalībvalstis neatbalsta EK priekšlikumu ievērojami samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

Latvija un vēl 18 ES dalībvalstis neatbalsta EK priekšlikumu ievērojami samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

Pirmdien, 18. jūlijā, Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē norisinājās diskusijas par jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, ar ko Eiropas Komisija (EK) plānojusi AAL lietošanas samazinājumu dalībvalstīs ne mazāku par 50 procentiem. Latvija un vēl 18 citas ES dalībvalstis par šo EK priekšlikumu izteicās kritiski, norādot, ka nevar piekrist šādam EK noteiktam mērķim.

 

Kopumā Latvija atbalsta to, ka ES līmenī ir nepieciešams meklēt risinājumus ilgtspējīgai AAL lietošanai. Tomēr EK ir nākusi klajā ar kardinālu AAL lietošanas samazināšanas priekšlikumu, kas nozīmīgi samazinās lauksaimniecības ražu. Tas nav tālredzīgi apstākļos, kad Krievijas izraisītais karš Ukrainā radījis satricinājumus globālajā pārtikas apgādē, un pārtikas pietiekamība ir stratēģiska ilgtermiņa prioritāte. Latvijai ir jāspēj nodrošināt savus iedzīvotājus ar Latvijā audzētu kvalitatīvu pārtiku.

 

Neskatoties uz to, ka Latvijā lietojam mazu AAL daudzumu uz hektāru, Latvijai EK ierosinājums paredz samazināt lietojumu pat par vairāk nekā 50 procentiem. Tādēļ Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, norādīja: “Ir svarīgi, lai visu dalībvalstu lauksaimniekiem ir vienlīdzīgas iespējas saražot kvalitatīvu produkciju. Latvijas ieskatā samazinājums galvenokārt ir jāveic tām dalībvalstīm, kurās augu aizsardzības līdzekļu lietošanas līmenis uz hektāru ir lielāks nekā ES vidēji.”

 

Ir svarīgi ņemt vērā, ka pagaidām efektīvas augu aizsardzības līdzekļu alternatīvas nav pieejamas. Tas apgrūtinās mērķu sasniegšanu, ietekmēs ražas apjomu un kvalitāti un sekmēs kaitīgo organismu savairošanos. Diemžēl EK savā ietekmes novērtējumā iepriekš minētos aspektus nav pienācīgi izvērtējusi. Bet jārēķinās, ka lauksaimniekiem būs nepieciešama konkrēta skaidrība par ekonomisko ietekmi un piedāvātajām perspektīvām. Turpmākām sarunām Latvijai būtu jāveic nacionāls ietekmes novērtējums.

 

Ņemot vērā situāciju Ukrainā un norises pārtikas tirgū, ES dalībvalstis diskutēja par šāgada graudaugu ražas nodrošinājumu ES un globāli. Prognozes graudaugu ražai Latvijā pašlaik ir labas, bet pēdējo nedēļu spēcīgās lietavas rada bažas par tās apjomu un kvalitāti.

 

Diskusijas laikā ES dalībvalstis atkārtoti aicināja Komisiju steidzami nākt klajā ar priekšlikumiem noteiktām atkāpēm no ES vides un klimata prasībām 2023. gadam, lai savlaikus informētu lauksaimniekus par pārtikas nodrošinājumu.

 

_________________________

Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 67027498
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv
Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv 
 

  • Publicēts:
    19.07.2022