Valdība ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Meliorācijas likumā, nosakot, ka tikai meliorācijas kadastrā reģistrētai meliorācijas sistēmai var veikt būvniecības darbus. Tas nozīmē, ka meliorācijas sistēmas, kuras faktiski pastāv dabā, bet nav reģistrētas meliorācijas kadastrā, pēc iespējas īsākā laika periodā ir kadastrā reģistrējamas, un arī jebkādi būvniecības darbi veicami tikai pēc sistēmas reģistrācijas meliorācijas kadastrā.
Vienlaikus likumprojekts noteic, ka meliorācijas kadastrā vairs netiks ilgstoši apkopota un saglabāta informācija par zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, jo šādu informāciju uzkrāj un apstrādā Valsts zemes dienestā. Tādējādi vairs neveidosies situācija, ka divas valsts informācijas sistēmas apstrādā viena veida datus. Tomēr meliorācijas sistēmas projektēšanas un būvniecības laikā ir nepieciešama sadarbība ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, tāpēc ir atļauts meliorācijas kadastrā īslaicīgi apstrādāt fiziskās personas datus, bet ilgstoši tos nesaglabāt.
Grozījumi likumā noteic tiesības pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā veikt pašvaldības meliorācijas sistēmu vai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu inventarizāciju, lai apzinātu faktisko situāciju pēc administratīvi teritoriālās reformas. Vienu mēnesi pirms inventarizācijas uzsākšanas pašvaldībai par to rakstveidā jāinformē zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemes vienības robežās atrodas meliorācijas sistēma.
Grozījumi vienlaikus arī uzliek pienākumu pašvaldībām viena mēneša laikā rakstveidā sniegt informāciju meliorācijas kadastrā par kvantitatīvām vai kvalitatīvām pārmaiņām pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmā.
Likumprojekts arī nosaka tiesības valsts kapitālsabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi” pieprasīt izziņu no meliorācijas kadastra par zemes vienības meliorācijas sistēmu vai tās daļu, lai varētu projektēt un būvēt autoceļus.
Tā kā meliorācija ne tikai mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi, bet arī maina konkrētas teritorijas grunts apstākļus neatkarīgi no zemes izmantošanas veida, likumprojekts arī precizē meliorācijas definīciju. Zemes ielabošanai un augsnes auglības uzlabošanai piemērojami vairāki meliorēšanas veidi: hidrotehniskā meliorācija, kultūrtehniskā meliorācija, agromeliorācija, agroķīmiskā meliorācija, preterozijas meliorācija un meža meliorācija.
Likumprojekts “Grozījumi Meliorācijas likumā” vēl jāapstiprina Saeimā.
Informāciju sagatavoja: