Otrdien, 1. septembrī, Koblenzā (Vācija) notika neformālā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā dalībvalstu ministri gan klātienē, gan attālināti diskutēja par Covid-19 pandēmijas izraisītajā krīzē gūtajām mācībām – lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru noturību. Ministri apspriedās, kam prioritāri jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu, ka ES ir daudz labāk sagatavota un reaģētspējīga, ja līdzīgas globālas krīzes rastos arī nākotnē.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Pietiekams pārtikas pašnodrošinājums, kā arī attīstīta lauksaimniecības un pārtikas nozare ir vitāli svarīgs katras valsts pastāvēšanas pamatelements. To mums ļoti skaidri parādīja šī krīze. Tāpēc šādās un līdzīgās krīzes situācijās ES ekonomikai ir jāspēj apmierināt iedzīvotāju pamatvajadzības, un kā viena no būtiskākajām ir cilvēka vajadzība pēc pārtikas un ūdens. Turklāt ES līmenī jāstrādā pie tā, lai ievērojami mazinātu Eiropas atkarību no importētas pārtikas un lopbarības, stiprinot pārtikas nodrošinājuma neatkarību un saīsinot pārtikas ķēdes.”
Lai ES ekonomika spētu arī kritiskās situācijās apmierināt savu iedzīvotāju pamatvajadzības, nepieciešams gan nacionālā, gan ES līmenī stiprināt pārtikas piegāžu neatkarību un nodrošināt pārtikas ķēžu nepārtrauktu darbību, paredzot dažādus papildu atbalsta pasākumus īslaicīgas vai ilglaicīgas krīzes situācijās, attālināti videokonferences zvanā uzrunājot savus ES kolēģus, uzsvēra Kaspars Gerhards.
Ministrs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei piedāvāja savu redzējumu, kā krīzes situācijās ES valsts ekonomikas kļūtu spējīgākas nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamo pārtiku: pirmkārt, ir jāstrādā pie īsāku pārtikas piegāžu ķēžu attīstīšanas; otrkārt, svarīgs ir mērķtiecīgs zinātnieku un ražotāju kopdarbs produkcijas derīguma termiņa palielināšanai; treškārt, ir jāatrod atbalsta mehānismi, lai veicinātu izejvielu un ražošanas resursu uzkrājumu veidošanu uzņēmumos, kas krīzes laikā nodrošinātu pārtikas uzņēmumu nepārtrauktu darbību, ceturtkārt, novērtēt esošo ES pārtikas sistēmas izturētspēju un izstrādāt krīžu laikā īstenojamu ārkārtas rīcības plānu pārtikas piegādēm un nodrošinājumam.