Nozīmīgākās tiesību aktu izmaiņas, kas stājas spēkā 2023. gada sākumā

Nozīmīgākās tiesību aktu izmaiņas, kas stājas spēkā 2023. gada sākumā
1. MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023. – 2027. gada plānošanas periodā”
 
Ar 2023. gada 1. janvāri Latvijas Republikā sākas jaunais Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda plānošanas periods, kas sniegs finansiālā atbalsta iespējas Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstībai. Lai nodrošinātu valsts un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta pieejamību Latvijā un tā drošu pārvaldību, Zemkopības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka Eiropas Savienības fondu lauksaimniecībai un lauku attīstībai pārvaldības sistēmu, izraugoties iestādes un struktūras, kas ir atbildīgas par fondu finanšu līdzekļu pārvaldību un kontroli, nosakot fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus.
 
Plānots, ka MK noteikumu projekts stāsies spēkā 2023. gada janvārī.
 
2. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi"
Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 ietverts jauns atjaunošanas termiņš un papildu prasības meža atjaunošanai, ja pēc 2023.gada 1. janvāra izsniegts ciršanas apliecinājums kailcirtei mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
Pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, mežs jāatjauno trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada, iepriekš to vajadzēja izdarīt piecu gadu laikā. Atjaunošanas termiņa samazināšana ļauj racionāli izmantot meža zemi un ātrāk izaudzēt mežaudzi. Prasība meža atjaunošanā stādīt selekcionētu stādāmo materiālu ir ieguldījums nākotnē, kas veicina meža īpašumu ilgtspēju.
 
 
3. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 82. “Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām”
 
Noteikumi paredz palielināt valsts nodevu likmes par mežsaimnieciskām un medību darbībām. Valsts nodevas par medību darbībām Valsts meža dienests (VMD) pēdējo reizi noteica 2004. gadā, bet par mežsaimnieciskām darbībām – 2007. gadā. Ja noteiktais maksājums par atļauju vai atzinumu pirms 15 – 20 gadiem pilnīgi vai daļēji nodrošināja šo dokumentu sagatavošanas izmaksas, tad patlaban sagatavošanas izmaksas daudzkārt pārsniedz valsts nodevu apmērus. Tām mežsaimnieciskajām darbībām, kuras meža apsaimniekošanas procesā ir vēlamas un nepieciešamas – par apliecinājuma izsniegšanu sanitārajā vienlaidu un rekonstruktīvajā cirtē, par valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un atzinuma mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, valsts nodevas apmērs nav nozīmīgi palielināts, tikai noapaļots līdz veseliem eiro. Vislielākais palielinājums noteikumu grozījumos ir par apliecinājumu izsniegšanu koku ciršanai galvenā cirtē, ja cirsmas platība ir lielāka par vienu hektāru. Tad valsts nodeva būs 70 eiro.
 
Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
 
4. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”
 
Preiļu novada Bieržgaļa ezerā, sākot ar 2023. gadu, noteikts zivju tīklu limits 450 metri, salīdzinot iepriekš tas bija 970 metri, un Lielā Kolupa ezerā – 350 metri, iepriekš - 795 metri. Papildus noteikts, ka Tartakas upē nebūs pieejams zušu murda limits.
Savukārt Ventspils novada Usmas ezerā vienlaikus drīkstēs izmantot ne vairāk par 70 zivju un/vai zušu murdu un tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai Usmas ezerā noteikts zivju murdu limits ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 50 metru tīklu garuma limitam.
Veikti arī redakcionāli precizējumi atbilstoši administratīvi teritoriālajām izmaiņām. Kastuļinas pagasta ezeri no Preiļu novada ir pārcelti uz Krāslavas novadu, bet Krāslavas novads papildināts ar daļu no Rušona ezera, kas vienlaikus atrodas arī Preiļu un Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā. Līdz ar to arī divu zušu murdu limits kanālā, kas savieno Geraņimovas Ilzas ezeru ar Rušona ezeru, ir pārlikts no Preiļu novada uz Krāslavas novadu.
Zvejas limiti ir mainīti pamatojoties uz pašvaldību priekšlikumiem.
 
Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
 
5. Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos"
 
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai piekrastes ūdeņos ar 2023. gadu palielināts reņģu tīkla limits par 18 tīkliem. Savukārt Engures pagasta pārvaldei paredzēta divu reņģu stāvvadu aizvietošana ar 36 reņģu tīkliem.
Talsu novada pašvaldībai Mērsraga pagasta piekrastes ūdeņos papildus piešķirti 15 lucīšu murdi, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaitu Rojas pagastā par 15 murdiem. Papildus Rojas pagasta piekrastes ūdeņos palielināts izmantojamo reņģu tīklu limits par 15 gabaliem, kā arī paredzēta 20 lucīšu murdu aizvietošana ar pieciem zivju tīkliem.
Dienvidkurzemes novada pašvaldībai specializētajai apaļo jūrasgrunduļu zvejai palielināts grunts tīklu skaits Vērgales pagasta teritorijas piekrastes ūdeņos par 30 gabaliem. Tāpat arī Ventspils novada pašvaldībai specializētajai apaļo jūrasgrunduļu zvejai palielināts apaļā jūrasgrunduļa murdu limits piekrastes ūdeņos par trim murdiem, kā arī papildus piešķirti 10 grunts tīkli zvejai pavasara periodā.
Izmaiņas veiktas, pamatojoties uz pašvaldību priekšlikumiem par noteikto zvejas limitu izmaiņām jūras piekrastes ūdeņos.
 
Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
 
6. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 18. jūlija noteikumos Nr. 416 "Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība"
 
Izmaiņas "Hroniskās novājēšanas slimības (HNS) uzraudzības un kontroles kārtībā veiktas tādēļ, ka no nākamā gada 1. janvāra Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs ir jāievēro regula par drošības pasākumiem hroniskās novājēšanas slimības ierobežošanai. Regulā tiek noteiktas briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas prasības un dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības. Tā kā šīs pašas prasības ir minētas regulā, tad tās ir svītrotas no noteikumiem, novēršot vienādu prasību dubultošanos.
Līdz šim un arī turpmāk HNS ierobežošanas pasākumi nosaka prasības briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai no Norvēģijas vai no dalībvalsts, kurā apstiprināta HNS, kā arī paredz aizliegumu ievest dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu no trešajām valstīm, kā arī aizliegumu ievest minēto urīnu, kas iegūts no Norvēģijā dzimušajiem briežu dzimtas dzīvniekiem.
Tāpat nedrīkst ražot, laist tirgū un izmantot dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu, kas iegūts no briežu dzimtas dzīvniekiem, kuri dzimuši konkrētā Somijas teritorijā (kas atrodas starp Norvēģijas un Somijas robežu un Norvēģijas un Somijas ziemeļbriežu žogu) un Zviedrijas teritorijā (Norbotenas, Vesterbotenas, Jemtlandes, Vesternorlandes, Elvdālenas pašvaldības Dālarnas apvidū un Nūrdanstīgas, Hudiksvallas un Sēderhamnas pašvaldības Jēvleborjas apvidū).
 
Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
 
7. Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumi Nr. 203 “Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”  
 
Noteikumi paredz, ka ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā prasības par  traktortehnikas un tās piekabes apgaismes ierīču un gaismas signālierīču izvietojumu, un prasībās par  traktortehniku un tās piekabes aprīkošanu ar attiecīgām pazīšanas zīmēm:
1) lēngaitas transportlīdzeklis – uzstāda traktortehnikai un piekabēm, ja to maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h;
2) dzelteni gaismu atstarojošie taisnstūri ar sarkanu fluorescējošu apmali – uzstāda piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 metrus, kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas.
 
  • Publicēts:
    27.12.2022