Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības


2019. gada 17. oktobrī Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes (AK) sarunvedēji panāca provizorisku vienošanos par tā sauktā Izstāšanās līguma saturu. 

 

2019. gada 29. oktobrī Eiropadome pieņēma lēmumu breksita termiņu pagarināt līdz 2020. gada 31. janvārim.  Pagarinājums ļauj AK pamest ES arī ātrāk, ja tiek ratificēts Izstāšanās līgums. Saskaņā ar Eiropadomes lēmumu AK jāizstājas no ES nākamā mēneša pirmajā dienā pēc ratifikācijas procedūru pabeigšanas. 

 

Tomēr šobrīd joprojām pastāv nekonkrētība šajā jautājumā, ņemot vērā AK iekšpolitikas situāciju, un joprojām ir iespējami šādi izstāšanās scenāriji - gan sakārtots (ar līgumu), gan nesakārtors (bez līguma).

 

- sakārtota izstāšanās  - līdz ar Izstāšanās līguma spēkā stāšanos tiks piemēroti minētajā līgumā ietvertie pārejas perioda nosacījumi. Pārejas periodam būtu jānoslēdzas 2020. gada 31. decembrī, līdz kuram puses apņemas vienoties par Nākotnes attiecību līgumu.

 

- "Bezlīguma" gadījumā AK kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES, kas nozīmē, ka  pārejas perioda nosacījumi nestāsies spēkā, ES un AK savstarpējās attiecības vairs neregulēs konkrēti noteikumi, bet savstarpējās attiecības notiks saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Sadarbība būs balstīta uz tādiem pašiem nosacījumiem kā ar ASV, Ķīnu vai Krieviju.

 

 

Ja AK izstājas no ES bez Izstāšanās līguma (Izstāšanās līgums)

 

 

Eiropas Komisija jau 2018. gadā sāka īstenot ārkārtas rīcības plānu, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, kā dažādās jomās ES rīkosies gadījumā, ja Izstāšanās līgums netiks apstiprināts.  

 

Tāpat Eiropas Komisija ir publicējusi paziņojumus, kā sagatavoties AK izstāšanai no ES, t.sk. lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un veterinārajā jomā, kuros norādīta informācija par ES likumdošanas aktiem un procedūrām, kas AK nebūs saistoši un ar ko būs jārēķinās uzņēmējiem.

 

 

Muita un preču eksports

 

Visus ES tiesību aktus par importētām precēm un eksportētām precēm piemēros no izstāšanās dienas. Tas ietver nodevu un nodokļu uzlikšanu un formalitāšu un kontroles pasākumu ievērošanu, kurus paredz spēkā esošais tiesiskais regulējums, ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus.

 

ES dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai no izstāšanās dienas spētu piemērot ES Muitas kodeksu un attiecīgos noteikumus par netiešajiem nodokļiem visam importam no AK un eksportam uz AK. ES dalībvalstīm būtu jāizmanto pašreizējās iespējas izsniegt atļaujas tirdzniecības veicināšanas pasākumiem, kas paredzēti ES Muitas kodeksā. 

 

Valsts ieņēmuma dienesta informācija: Kas jāņem vērā uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri AK (“no deal” gadījumā) un Breksita ietekme uz preču muitošanu

 

 

 

Preču pārvadāšana koksnes iepakojumā 

 

Preču pārvadāšanai uz AK izmantojamam koksnes iepakojama materiālam jābūt izgatavotam no nomizotas koksnes, jābūt veiktai atbilstošai apstrādei un uz tā jābūt īpašam marķējumu. 

 

Papildu informācija VAAD mājaslapā: http://www.vaad.gov.lv/sakums/aktualittes/noderigi-par-augu-karantinu-latvija/koka-iepakojuma-materiala-markejums.aspx 

 

Koksnes iepakojamais materiāls ir paliktņi, kastes, redeļkastes, spoles, balsti, mucas, starplikas u.c., kas tiek izmantoti dažādu kravu pārvadāšanai un ir izgatavoti no koka. 

 

 

 

Kravu autopārvadājumi

 

Kravu autopārvadājumi starp ES un AK būs ierobežoti un tos varēs veikt tikai starptautiskas ierobežotu kvotu sistēmas ietvaros. Tādēļ ES pieņems aktu, kas ļaus pārvadātājiem no AK uz laiku ievest preces ES ar nosacījumu, ka AK piešķir līdzvērtīgas tiesības ES kravu autopārvadātājiem un tiek ievēroti godīgas konkurences nosacījumi.

 

 

 

Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecība

 

Bez vienošanās (“no – deal”) scenārija gadījumā no dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības aspekta iespējamas būtiskas negatīvas juridiskas un administratīvas sekas, kas var ietekmēt tirdzniecību un preču pārvietošanu. AK kļūstot par trešo valsti vairs nebūs saistoši ES sabiedrības un dzīvnieku veselības noteikumi tādās jomās kā ES iekšējā dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecība. No izstāšanās brīža AK būs jāizpilda specifiskas dzīvnieku veselības prasības un veterinārās sertifikācijas nosacījumi. Tāpat dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kravas, kuras paredzētas ievest ES - 27 tiks pakļautas obligātajai robežkontrolei un tas attieksies arī uz dzīvu dzīvnieku kravu tranzītu no AK caur ES-27 uz citu trešo valsti vai citu AK daļu. 

 

Eiropas Komisijas informācija par AK izstāšanās un ES noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību un sabiedrības veselību dzīvu dzīvnieku pārvietošanas aspektā https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/movements_of_live_animals_lv.pdf .

 

 

 

Augu un augu produktu tirdzniecība

 

Ievedot AK no ES augus un augu produktus, kuru tirdzniecībai pašreiz nepieciešama augu pase, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. Pamatā tas attiecas uz stādu un skujkoku koksnes ar mizu, šķeldas, mizu mulčas tirdzniecību. Latvijā pirms fitosanitārā sertifikāta saņemšanas būs nepieciešama fitosanitārā pārbaude līdzīgi kā līdz šim pirms augu pases saņemšanas. Tomēr pārbaudei būs nepieciešami precīzāki dati par paredzēto kravu, kā arī precīzi jāizvēlas pārbaudes un fitosanitārā sertifikāta izsniegšanas laiks, jo šim dokumentam, atšķirībā no augu pases, ir īss derīguma termiņš.  Informācija par augu un augu produktu tirdzniecību atrodama šeit: https://www.gov.uk/guidance/importing-and-exporting-plants-and-plant-products-if-theres-no-withdrawal-deal. Ievērojamas atšķirības ir kravas saņēmējam AK, kam būs jāreģistrējas kā importētājam un kravai tiks veikta fitosanitārā importa pārbaude, kas prasīs vairāk laika nekā līdzšinējā augu pases pārbaude.

 

 

Ja ES un AK attiecības regulēs Izstāšanās līgums (Izstāšanās līgums)

 

Ja Izstāšanās līgums tiks ratificēts gan no ES, gan AK puses līdz 2020. gada 31. janvārim.

 

 

 

Kāda būs AK lauksaimniecības politika pēc izstāšanās no ES?

 

Pēc AK izstāšanās no ES lauksaimniecības jomu AK reglamentēs Agriculture Bill, ko apstiprinās AK parlaments. Atbilstoši šim dokumentam 2019. gadā un 2020. gadā AK tiks turpināti ES Kopējās lauksaimniecības politikas tiešie maksājumi. 2021.-2027. gadā AK lauksaimniecībā būs pārejas periods, kad tiešie maksājumi pakāpeniski tiks izbeigti un ar 2028. gadu tie vairs netiks maksāti. 

 

Savukārt pēc izstāšanās no ES AK iecerējusi esošo ES tiešo maksājumu sistēmu aizstāt ar “Videi labvēlīgas zemes apsaimniekošanas sistēmu”, kas paredzēs lauksaimniekiem maksājumus par sabiedriskā labuma radīšanu, tajā skaitā gaisa un ūdens kvalitāti, augsnes kvalitāti, dzīvnieku labturību, pieejamību un pasākumiem plūdu samazināšanai. [DEFRA] 

 

 

Plašāka informācija par AK izstāšanos no ES ir pieejama Ārlietu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/brexit