Lauksaimniecības politikas

>> Uz OECD sākumlapu

 

 

  • Lauksaimniecības izturētspējas stiprināšana pie dažādiem riskiem

 

OECD (2020), Strengthening Agricultural Resilience in the Face of Multiple Risks, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir pētīts, kā valstis var stiprināt savu lauksaimniecības nozaru noturību pret vairākiem riskiem. Mainīga risku ainava lauksaimniecībā - pieaugoša laika apstākļu, dabisko apdraudējumu, kaitēkļu un slimību, kā arī tirgus satricinājumu dēļ - prasīs, lai valsts un privātais sektors apsvērtu riskus ilgtermiņā, lielāku uzsvaru liek uz to, ko var paveikt ex ante, lai samazinātu riska pakāpi un palielinātu sagatavotību, un piešķir prioritāti ieguldījumiem, kas palielina risku izturētspēju gan saimniecībā, gan visā nozarē kopumā. Šis ziņojums skata izturētspējas pieeju riska pārvaldībā lauksaimniecībā un pēta, kā četras OECD valstis - Austrālija, Kanāda, Itālija un Nīderlande - izturētspēju iekļauj savās lauksaimniecības risku pārvaldības politikās.

 

Atslēgas vārdi: izturētspēja, risku pārvaldība lauksaimniecībā, Austrālija, Kanāda, Itālija, Nīderlande, dabas katastrofas, sausums, dzīvnieku un augu slimības

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/2250453e-en

 

  • Nodokļu politika lauksaimniecībā

 

OECD (2020), Taxation in Agriculture, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Šis pētījums apskata nodokļus lauksaimniecībā 35 valstīs, un vērtē nodokļu politikas ietekme uz inovācijā, produktivitāti un ilgtspējību lauksaimniecībā. Tas izklāsta nodokļu režīmu daudzveidību, kas ietekmē lauksaimniecību, sniedz pārskatu par nodokļu politikas atšķirībām dažādās valstīs un atspoguļo plašo nodokļu atvieglojumu izmantošanu lauksaimniecībā, kas plaši sastopami visās apskatītajās valstī, kaut arī to nozīmīgums un ietekme atšķiras. 

 

Tiek secināts, ka nodokļu politika ietekmē lauksaimnieku lēmumus investēt saimniecības kapitālā vai resursos. Lauksaimniecība netieši iegūst arī no inovāciju atbalsta citās nozarēs. Vērtējot politiku efektivitāti, ir grūti pierādīt, vai nodokļu atvieglojumi palīdz sasniegt to ieviešanas mērķi, bet  no tiem ir grūti atteikties. Autori secina, ka nodokļu režīmam lauksaimniecība var būt arī negatīva ietekme uz nozares ilgtspēju un produktivitāti, piemēram, lielāks izejvielu patēriņš, kas kaitē videi, un zemes cenu pieaugums.

 

Atslēgas vārdi: nodokļi, inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, lauksaimniecības ilgtspējība

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/073bdf99-en

 

 

  • Ķīnas graudu politika: alternatīvu reformu scenāriju ietekme

 

Kimura, S., S. Gay and W. Yu (2019), China’s grains policy: Impacts of alternative reform options, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 129, OECD Publishing, Paris. 

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā tiek modelēti un vērtēti pieci politisko reformu scenāriji par graudu politiku Ķīnā, skatot kviešus, kukurūzu un rīsus. Rezultāti rāda, ka Ķīna varētu saglabāt vairāk nekā 80% kviešu un kukurūzas pašpietiekamības un vairāk nekā 95% rīsu pašpietiekamības. Ķīnas graudu politikas reformai varētu būt būtiska ietekme gan uz vietējiem, gan starptautiskajiem tirgiem. Tās graudu importa pieaugums varētu palielināt starptautiskās cenas, jo īpaši kviešu un rīsu. Pakāpeniska pieeja tirgus cenu atbalsta reformēšanai ar kompensācijas maksājumiem mazinātu iespējamo ietekmi uz vietējiem un pasaules preču tirgiem, kā arī uz vietējo saimniecību ienākumiem. Kaut arī cenu atbalsta politikas reforma dod vislielāko labumu patērētājiem, atsaistīti platību maksājumi varētu arī vairāk ietekmēt saimniecību ienākumus, nepalielinot kopējās izmaksas sabiedrībai, kā arī lauksaimniecības ekoloģiskos raksturlielumus. Zemākas sabiedrisko labības krājumu pārvaldības izmaksas vienādi samazinātu reformu budžeta izmaksas.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politiku reformas, graudi, modelēšana

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/aed5174b-en

 

 

  • Sēklu tirgus koncentrācija: iespējamā ietekme un atbildes politikas

 

OECD (2018), Concentration in Seed Markets: Potential Effects and Policy Responses, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Nesenā uzņēmumu apvienošanās sēklu rūpniecībā ir radījusi bažas par tirgus koncentrāciju un tās iespējamo ietekmi uz cenām, produktu izvēli un inovācijām. Šis pētījums sniedz jaunus un detalizētus empīriskos pierādījumus par sēklu un ģenētiskās modifikācijas tehnoloģijas tirgus koncentrācijas pakāpi plašā kultūraugu klāstā un valstīs un analizē koncentrācijas cēloņus un iespējamo ietekmi. Pētījumā izskaidrots, kā konkurences iestādes ir reaģējušas uz minēto apvienošanos, un norāda politiskās iespējas, kā palīdzēt aizsargāt un stimulēt konkurenci un inovācijas augu selekcijā, izvairoties no nevajadzīgiem normatīvajiem šķēršļiem, atvieglojot piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un intelektuālajam īpašumam, kā arī stimulējot valsts un privāto pētniecību un attīstību. Kā rāda šis pētījums, politikas veidotājiem papildus konkurences politikai ir arī vairākas citas sviras, lai nodrošinātu inovatīvu un konkurētspējīgu sēklu nozari.

 

Atslēgas vārdi: sēklas, ģenētiskie resursi, konkurence, tirgus koncentrācija, inovācijas

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/9789264308367-en

 

 

  • ASV lauksaimniecības politikas (Farm Bill 2014) pasākumu izvērtējums

 

OECD (2017), Evaluation of farm programmes in the 2014 US farm bill: A review of the literature, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 104, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums apskata galvenās izmaiņas ASV lauksaimniecības programmās saskaņā ar 2014. gada likumprojektu, ar kuru ir paredzēts stiprināt riska pārvaldības instrumentus gan preču, gan ražas apdrošināšanas programmās. Kā arī 2014. gada likumprojekts konsolidēja brīvprātīgās saglabāšanas programmas, kas atbalsta lauksaimniecības zemes saglabāšanu un videi draudzīgas ražošanas prakses ieviešanu. Literatūras pārskatā tiek arī skatīta atsevišķu apdrošināšanas programmu potenciālā ietekme uz saimniecību ieņēmumiem, tirgu un vidi.

 

Kopumā literatūrā secināts, ka saglabāšanas maksājumiem ir bijusi pozitīva ietekme uz vidi. Jo īpaši tie ir mudinājuši lauksaimniekus izvēlēties videi draudzīgāku praksi un pievērsties plašākam vides mērķu lokam. Daži eksperti tomēr atzīmē, ka ne visas programmas nesušas klāt papildus priekšrocības. 

 

Atslēgas vārdi: ASV, lauksaimniecības politika, likumdošana, atbalsta programmas, vide

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/ff39e390-en

 

 

  • Laika apstākļu radīto katastrofu pārvarēšana Dienvidaustrumu Āzijas lauksaimniecībā

 

OECD (2018), Managing Weather-Related Disasters in Southeast Asian Agriculture, OECD Studies on Water, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Dienvidaustrumu Āzija ir pakļauta arvien biežākām un intensīvākām ar laika apstākļiem saistītām katastrofām, kas rada bažas reģiona lauksaimniekiem. Šajā pētījumā tiek pārskatītas politikas pieejas attiecībā uz sausumu, plūdiem un taifūniem Mjanmā, Filipīnās, Taizemē un Vjetnamā, lai noteiktu labo praksi un stiprinātu lauksaimniecības nozares noturību. Pētījumā novērtēti laika apstākļu radītu dabas katastrofu riski lauksaimniecībai, un tiek pārskatītas riska pārvaldības politikas, izmantojot kā kritēriju OECD politiku ietvaru sausuma un plūdu mazināšanai lauksaimniecībā. Analīze atklāj vairākas prioritārās jomas, lai stiprinātu šo četru Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstu lauksaimniecības sektoru izturētspēju, tostarp: 1) uzlabot katastrofu riska pārvaldības novēršanas un mazināšanas komponentus, saskaņojot politikas stimulus un integrējot riska mazināšanas pasākumus infrastruktūras plānošanā un padomdevēj-sistēmās; 2) ieviešot un īstenojot ūdens sadales un ūdens izmantošanas ierobežojošus pasākumus, veicināt lauksaimnieku efektīvāku ūdens izmantošanu; 3) uzlabojot valdības un partneru iestāžu darbības koordināciju, lai savlaicīgāk reaģētu uz katastrofām; 4) uzlabot savlaicīgus izejvielu, aprīkojuma un sociālās aizsardzības pasākumus, piemēram, ar katastrofām saistītu naudas pārskaitījumu sadali, lai stiprinātu lauksaimnieku spēju atgūties no katastrofām.

 

Atslēgas vārdi: riska pārvaldība, dabas katastrofas, sausums, plūdi, taifūns, ASEANriska pārvaldība, dabas katastrofas, sausums, plūdi, taifūns, ASEAN

 

 Pieejamshttps://doi.org/10.1787/9789264123533-en

 

 

  • Šveices robežu aizsardzības kā lauksaimniecības politikas instrumenta novērtējums

 

Gray, E., et al.  (2017), "Evaluation of the relevance of border protection for agriculture in Switzerland", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 109, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā novērtēta robežu aizsardzības nozīme lauksaimniecības jomā Šveicē. Šveices lauksaimniecības politikas mērķi atspoguļo sabiedrības cerības, ka lauksaimniecība nodrošinās to ar pieprasītajām precēm. Robežu aizsardzība ir viens no būtiskākajiem atbalsta politikas instrumentiem, kurus Šveice izmanto šo mērķu sasniegšanai. Pētījumā tiek konstatēts, ka izņemot vietējās pārtikas ražošanas stimulēšanu, robežu aizsardzība nav būtiska, lai sasniegtu visus lauksaimniecības politikas mērķus. Turklāt tā rada ievērojamas izmaksas Šveices ekonomikai. Pētījumā tiek doti ierosinājumi alternatīviem politikas instrumentiem.

 

Atslēgas vārdi: Šveice, robežu aizsardzība, METRO modelis, daudzfunkcionalitāte, lauksaimniecība

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/6e3dc493-en

 

 

  • Enerģijas efektivitātes uzlabošana pārtikas ķēdē

 

OECD (2017), Improving Energy Efficiency in the Agro-food Chain, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Vairāku iemeslu dēļ enerģijas patēriņš lauksaimniecības un pārtikas nozarē turpina pieaugt, un daudzās valstīs ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā, kas ievērojami veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc steidzami jāapsver, kā pārtikas piegādes ķēde var uzlabot energoefektivitāti. Šajā ziņojumā analizēti veidi, kā uzlabot enerģijas patēriņu lauksaimniecības un pārtikas nozarē attiecībā gan uz ražotājiem, gan patērētājiem, un ir izklāstīti politikas ieteikumi, ko valdības var ieviest, lai sasniegtu ekoloģiskās izaugsmes mērķus un sasniegtu ilgtspējīgu attīstību. Šis pētījums ir daļa no plašāka OECD darba pie zaļās izaugsmes lauksaimniecībā.

 

Atslēgas vārdi: enerģijas patēriņš, lauksaimniecība, pārtika, SEG emisijas

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264278530-en

 

 

  • Politikas, kas attiecas uz mēslošanas līdzekļiem un biodegvielu, globālajā piegādes ķēdē: to ietekme uz lauksaimniecības tirgiem un saimniecību ienākumiem

 

von Lampe, M. et al. (2014), “Fertiliser and Biofuel Policies in the Global Agricultural Supply Chain: Implications for Agricultural Markets and Farm Incomes”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 69, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir analizēta mēslojuma un biodegvielas politiku ietekme uz lauksaimniecības tirgu un saimniecību ienākumiem OECD dalībvalstīs un dažās citās valstīs. Pētījumā tiek izmantoti OECD mēslošanas līdzekļu un biodegvielas atbalsta politiku datubāzes dati (no 48 valstīm, t.sk. ES) un izvērtētas šo politiku ietekme uz tirgu. Attiecībā uz biodegvielas atbalstu visizplatītākais atbalsts ir nodokļu atlaižu formā. Otrs izplatītākais atbalsta veids ir biodegvielas mandāti, kas nosaka minimālo biodegvielas daudzumu transporta degvielas daudzumā. Pētījumā tiek secināts, ka biodegvielas atbalsta politikas rada papildu pieprasījumu pēc izejvielu resursiem, tādējādi veicinot augstākus ienākumus graudu audzētājiem gan valstīs ar atbalsta politikām, gan bez tām. Tai pašā laikā šīs politikas palielina izmaksas pakārtotajās nozarēs, tostarp lopkopībā un patērētājiem. Kultūraugu mēslošanas līdzekļu atbalsta politikas var izdalīt 2 veidos - atbalsts mēslojuma ražotājiem un atbalsts zemniekiem mēslojuma pirkšanai. Abu veidu atbalsti samazina mēslojuma izmantošanas izmaksas, kas rosina izmantot to vairāk un palielināt ražīgumu un ražu un ienākumus lauksaimniekiem valstīs ar šīm politikām. Bet citās valstīs bez atbalsta politikām attiecīgi ienākumi tiek pazemināti. Savukārt lopkopībā abu valstu grupās ir zemākas barības izmaksas, kas attiecīgi arī samazina lauksaimniecības dzīvnieku cenas.

 

Atslēgas vārdi: saimniecību ienākumi, biodegvielas tirgus, enerģijas cenas, lauksaimniecības tirgi, mēslošanas līdzekļu tirgus, mēslošanas līdzekļu atbalsta politiku, kvantitatīvā analīze, lauksaimniecība, zemes izmantošana, biodegvielas atbalsta politiku, aprēķināmais vispārējā līdzsvara modelis

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jxsr7tt3qf4-en

 

  • Lauksaimniecības politikas ietekmes ilgtermiņa tendences

 

Martini, R. (2011), “Long Term Trends in Agricultural Policy Impacts”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 45, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Lielākajā daļā OECD valstu ir veiktas reformas lauksaimniecības politikā. Katra valsts ir izvēlējusies citu ceļu, lai nomainītu atbalsta politiku, kas vēsturiski balstīta uz tirgus cenu atbalstu, ar citiem atbalsta veidiem un mērķiem, ko sasniegt. Šajā ziņojumā tiek aplūkoti reformu rezultāti sešos OECD reģionos, un tiek secināts, ka visos reģionos ir vērojams progress, tomēr rezultāti ir nevienmērīgi. Galvenais, lai reforma dotu efektīvus rezultātus, ir koncentrēties uz tirgus cenas atbalsta samazināšanu. Reformas, kas pāriet no viena platības maksājuma uz citu, piedāvā salīdzinoši maz iespējas uzlabot vispārējo ietekmi uz politiku. Nesenā tirgus cenu atbalsta samazināšana var pagriezties atpakaļ virzienā uz pieaugumu, ja apstāsies pašreizējā tendence ar augstākām preču cenām, jo lielai daļai nesenā progresa pamatā ir tirgus norises un ne politikas izmaiņas.

 

Atslēgas vārdi: rādītāji, lauksaimniecības politikas, aizsardzības, tirdzniecība, politikas reformas

 

Pieejamshttp://dx.doi.org/10.1787/5kgdp5zw179q-en