Tirgus un tiešā atbalsta departamenta reglaments

2011.gada 18.aprīlī
Rīgā, Republikas laukumā 2

Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas

Tirgus un tiešā atbalsta departamenta

REGLAMENTS

Izdots saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 73.panta pirmās daļas
1.punktu un 75.panta otro daļu

1. Zemkopības ministrijas (turpmāk – ministrija) Tirgus un tiešā atbalsta departaments (turpmāk – departaments) ir valsts sekretāram tieši pakļauta struktūrvienība, kas savas kompetences ietvaros atbild par tam uzticēto funkciju un uzdevumu izpildi.
2. Departamenta darbības mērķis ir nodrošināt līdzdalību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) I pīlāra veidošanā (tiešais atbalsts un tirgus kopējā organizācija), ārējās tirdzniecības politikas veidošanā un tirgus veicināšanas pasākumu izstrādē, lauksaimniecības un pārtikas nozaru interešu definēšanu un pārstāvēšanu, kā arī nodrošināt lauksaimniecības ekonomiskās un statistiskās informācijas sistēmu darbību.
3. Departamentu veido:
3.1. Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļa;
3.2. Tirgus kopējās organizācijas nodaļa;
3.3. Pārtikas nozares nodaļa.

4. Departamenta funkcijas ir:
4.1. nodrošināt līdzdalību ES KLP I pīlāra ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas izstrādē, tās īstenošanu Latvijā, veicinot efektīvu un ilgtspējīgu Latvijas lauksaimniecības attīstību;
4.2. vadīt un koordinēt no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda (turpmāk – ELGF) finansēto ES KLP I pīlāra pasākumu (tiešā atbalsta maksājumi, lauksaimniecības produktu veicināšana, ES Tirgus kopējās organizācijas instrumentu (turpmāk – TKO) tirgus atbalsta pasākumi, intervences mehānisms, tirdzniecības un ražošanu regulējošo pasākumi) ieviešanu un pilnveidošanu Latvijā;
4.3. vadīt un koordinēt ES KLP savstarpējās atbilstības sistēmas pakāpenisku ieviešanu un pilnveidošanu Latvijā;
4.4. koordinēt politikas izstrādi pārtikas tirgus jomā;
4.5. vadīt un koordinēt nostāju sagatavošanu ES ārējās tirdzniecības politikas jomā, ES lauksaimniecības produktu veicināšanas politikas jomā un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk – PTO) lauksaimniecības politikas reformu sarunām atbilstoši Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru interesēm;
4.6. vadīt lauksaimniecības ekonomiskās un statistiskās informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu un veikt to uzraudzību;
4.7. nodrošināt lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstības, pastāvošās politikas un plānoto lēmumu ietekmes ekonomisko novērtējumu, nosakot attīstības tendences un cēloņsakarības, aprēķinot lēmumu izmaiņu radītos ieguvumus un zaudējumus;
4.8. nodrošināt lauksaimniecības produktu un tirgus veicināšanas pasākumu realizēšanas uzraudzību un Latvijas līdzdalību ES produktu veicināšanas politikas izstrādē;
4.9. vadīt un koordinēt priekšlikumu izstrādi un to ieviešanu lauku attīstības programmas politikas veidošanai un nosacījumiem tās īstenošanai par pārtikas nozari.

5. Departamenta galvenie uzdevumi ir:
5.1. nodrošināt ES KLP I pīlāra pasākumu (tiešie maksājumi un TKO tirgus atbalsts, tirdzniecības un ražošanu regulējošie instrumenti, intervences mehānisms) ieviešanu, piemērošanu un pilnveidošanu Latvijā atbilstoši ES prasībām un ņemot vērā Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru intereses;
5.2. nodrošināt ES KLP savstarpējās atbilstības sistēmas ieviešanu, piemērošanu un pilnveidošanu Latvijā atbilstoši ES prasībām un ņemot vērā Latvijas lauksaimniecības nozares intereses;
5.3. nodrošināt saskaņota ministrijas viedokļa sagatavošanu par citu ministriju izstrādātajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas skar pārtikas nozari;
5.4. nodrošināt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru interešu definēšanu un nostāju sagatavošanu ES ārējās tirdzniecības politikas jomā, ES lauksaimniecības produktu veicināšanas politikas jomā un PTO lauksaimniecības politikas reformu sarunām;
5.5. izstrādāt iekšējo un ārējo normatīvo aktu projektus par ES ārējās tirdzniecības mehānismu, lauksaimniecības produktu un tirgus veicināšanas, lauksaimniecības ekonomiskās un statistiskās informācijas sistēmu darbību, pārtikas nozares investīciju atbalstu, kā arī citām departamenta kompetences jomās;
5.6. izstrādāt un pilnveidot lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” piemērošanas nosacījumus;
5.7. izvērtēt lauksaimniecības un pārtikas nozaru politiku, tai skaitā ES KLP I pīlāra pasākumu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstību kopumā;
5.8. sagatavot periodiskus apskatus par lauksaimniecības un pārtikas nozaru ekonomiskās attīstības tendencēm, kas nepieciešami ministrijas lēmumu pieņemšanas procesā;
5.9. sniegt atzinumus par ministrijas struktūrvienību, ministrijas padotības iestāžu un citu valsts iestāžu izstrādātajiem dokumentiem un normatīvo aktu projektiem departamenta kompetences jomās;
5.10. atbilstoši kompetencei izstrādāt pozīcijas, instrukcijas un nostājas par ES dokumentiem un tiesību aktiem, to projektiem, kā arī par citu ES dalībvalstu nostājām un starptautisko organizāciju sagatavotajiem dokumentiem;
5.11. pārstāvēt nozaru intereses citās valsts pārvaldes iestādēs, pašvaldībās, ES institūcijās un starptautiskajās organizācijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām un ārvalstu ekspertiem;
5.12. piedalīties Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un starptautisko organizāciju darba grupās departamenta kompetences jomās;
5.13. nodrošināt fizisko un juridisko personu sūdzību un iesniegumu izskatīšanu un atbilžu sagatavošanu nodaļas kompetences jautājumos;
5.14. izstrādāt priekšlikumus jaunās politikas iniciatīvām un noteikt to rezultatīvos rādītājus.

6. Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas funkcijas ir piedalīties ES KLP tiešo maksājumu ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas dokumentu izstrādē, vadīt un koordinēt tiešo maksājumu shēmu ieviešanu, novērtēšanu un pilnveidošanu Latvijā. Šajā nolūkā nodaļas uzdevumi ir:
6.1. nodrošināt izstrādāt nodaļas ikgadējo darba plānu un nodrošināt tā izpildi;
6.2. izstrādāt priekšlikumus par ES KLP tiešo maksājumu un savstarpējās atbilstības nākotni vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā Latvijas intereses;
6.3. vadīt un koordinēt ES KLP vienotā platību maksājuma, atsevišķā cukura maksājuma, atbalsta par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām, īpašā atbalsta, papildu valsts tiešo maksājumu, TKO atbalsta par linšķiedras un kaņepju šķidras pārstrādi un TKO atbalsta par kartupeļu cieti piemērošanu un pilnveidošanu Latvijā;
6.4. vadīt un koordinēt ES KLP vienotā maksājuma shēmas ieviešanu Latvijā;
6.5. vadīt un koordinēt ES KLP savstarpējās atbilstības sistēmas ieviešanu un pilnveidošanu Latvijā;
6.6. vadīt un koordinēt integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas pilnveidošanu un sistēmas darbību atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām un uzraudzīt šīs sistēmas pilnveidošanas pasākumus Lauku atbalsta dienestā:
6.7. izstrādāt pozīcijas, instrukcijas un nostājas par ES KLP tiešo maksājumu nosacījumiem, savstarpējo atbilstību, ES KLP vienkāršošanu un ES KLP nākotni pēc 2013.gada;
6.8. pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Padomes darba grupās, Eiropas Komisijas vadības komitejās un divpusējās konsultācijās ar Eiropas Komisiju par nodaļas kompetencē esošiem jautājumiem;
6.9. veikt ES KLP tiešo maksājumu ietekmes novērtējumu, analizējot lauksaimniecības nozares saimniecību finansiālās darbības rādītājus;
6.10. veikt lauksaimniecības un pārtikas nozaru darbības un ekonomisko attīstību raksturojošu datu apkopošanu, datu kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi attīstības tendenču un iespējamo cēloņsakarību noteikšanai un veikt regulāru pārskatu sagatavošanu;
6.11. veikt lauksaimniecības nozares finansiālās darbības rādītāju izvērtējumu, izmantojot Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (turpmāk – SUDAT) un Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (turpmāk – LEK) datus, un pārtikas nozares finansiālās darbības rādītāju izvērtējumu izmantojot uzņēmumu gada pārskatu datus, nozaru uzņēmumu likviditātes, maksātspējas, ieguldījumu atdeves noteikšanai, attīstības tendenču noteikšanai un prognozēšanai, politikas ietekmes novērtēšanai;
6.12. vadīt un koordinēt ikgadējā lauksaimniecības ziņojuma sagatavošanu, sagatavot vispārīgu lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstību raksturojošu makroekonomisko informāciju;
6.13. informēt sociālos partnerus par ES KLP tiešo maksājumu un savstarpējās atbilstības piemērošanu Latvijā, veicot sociālo partneru viedokļu aptauju un interešu apzināšanu nostājas veidošanai, kā arī organizēt starpinstitūciju darba grupas;
6.14. izstrādāt normatīvo aktu projektus par nodaļas kompetencē esošiem jautājumiem;
6.15. izstrādāt informatīvus materiālus par ES KLP tiešo maksājumu piemērošanas un savstarpējās atbilstības nosacījumiem sabiedrības informēšanai;
6.16. pārstāvēt Latvijas intereses Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) par lauksaimniecības politikas jautājumiem;
6.17. sadarboties ar Baltijas valstu un citu ES dalībvalstu ekspertiem ES KLP reformas nosacījumu piemērošanā;
6.18. izskatīt sūdzības un iesniegumus par nodaļas kompetencē esošiem jautājumiem.
7. Tirgus kopējās organizācijas nodaļas funkcijas ir piedalīties ES TKO ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas dokumentu izstrādē, vadīt un koordinēt TKO tirgus atbalsta, tirdzniecības un ražošanu regulējošo instrumentu un intervences mehānisma ieviešanu un pilnveidošanu Latvijā, Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares interešu definēšanu un nostāju sagatavošanu ES ārējās tirdzniecības politikas jomā. Šajā nolūkā nodaļas uzdevumi ir:
7.1. izstrādāt nodaļas ikgadējo darba plānu un nodrošināt tā izpildi;
7.2. izstrādāt priekšlikumus par ES TKO nākotni vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā Latvijas intereses;
7.3. vadīt un koordinēt lauksaimniecības produktu ES TKO tirgu un ražošanu regulējošo instrumentu (ražošanas kvotas, importa un eksporta nosacījumi) ieviešanu un pilnveidošanu Latvijā;
7.4. vadīt un koordinēt lauksaimniecības produktu ES TKO tirgus atbalsta programmu (skolas piens, skolas auglis, ražotāju grupas un organizācijas TKO ietvaros, ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi) un intervences mehānisma ieviešanu un pilnveidošanu Latvijā;
7.5. izstrādāt pozīcijas, instrukcijas un nostājas par ES TKO instrumentiem, vienkāršošanu un politikas nākotni;
7.6. izstrādāt nostājas tirdzniecības nosacījumu atvieglojumu noteikšanai un to ekonomisko pamatojumu ES uzsāktajām sarunām ar trešajām valstīm jau noslēgto līgumu ietvaros vai jaunu līgumu slēgšanas procesā par lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības liberalizāciju;
7.7. izvērtēt ES noslēgtos līgumus ar trešajām valstīm par lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecību un informēt sociālos partnerus par to sniegtajām priekšrocībām;
7.8. izstrādāt nostājas par tiesību aktiem attiecībā uz ES piemērotajiem vienpusējiem tirdzniecības pasākumiem ar trešajām valstīm;
7.9. pārstāvēt lauksaimniecības un pārtikas nozaru intereses Latvijas nostāju sagatavošanā par ES un citu valstu ieviestajām tirgus aizsardzības izmeklēšanām;
7.10. ministrijas un to padotības iestāžu līmenī vadīt un koordinēt ES divpusējo sarunu ar PTO kandidātvalstīm ietvaros izskatāmo jautājumu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu atbilstoši Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares interesēm, kā arī izstrādāt attiecīgas nostājas;
7.11. ministrijas un to padotības iestāžu līmenī vadīt un koordinēt PTO daudzpusējo tirdzniecības noteikumu reformu sarunu jautājumu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu atbilstoši Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares interesēm, kā arī izstrādāt nostājas par PTO lauksaimniecības politikas reformu sarunu lauksaimniecības un pārtikas nozares jautājumiem, tai skaitā par iekšējo atbalstu, tirgus pieeju un eksporta konkurences jautājumiem;
7.12. ministrijā un tās padotības iestādēs koordinēt ES ārējās tirdzniecības politikas jautājumu un PTO Sekretariāta izplatīto dokumentu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu atbilstoši lauksaimniecības un pārtikas nozaru interesēm;
7.13. pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Padomes darba grupās, Eiropas Komisijas vadības komitejās un divpusējās konsultācijās ar Eiropas Komisiju par nodaļas kompetencē esošiem jautājumiem;
7.14. koordinēt Latvijas interešu pārstāvību starptautiskajās lauksaimniecības izejvielu produktu organizācijās atbilstoši Latvijas saistībām ES;
7.15. koordinēt ES TKO horizontālo jautājumu piemērošanu Latvijā (administrēšanas jautājumi par tirdzniecības mehānismiem – importa un eksporta licences, eksporta kompensācijas, tarifu kvotas un nodrošinājuma piemērošana), kā arī atbildīgo institūciju sadarbību;
7.16. uzraudzīt Latvijas kompetento institūciju pāreju uz ziņošanu ISAMM (lauksaimniecības tirgus vadības un uzraudzības informācijas) sistēmā un sistēmas ieviešanas gaitu atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām Latvijā;
7.17. izvērtēt ES normatīvos aktus un to projektus ES TKO horizontālo jautājumu piemērošanai Latvijā;
7.18. informēt sociālos partnerus par ES TKO pasākumu ieviešanu Latvijā, veicot sociālo partneru viedokļu aptauju un interešu apzināšanu nostājas veidošanai, kā arī organizēt starpinstitūciju darba grupas;
7.19. izstrādāt normatīvo aktu projektus par nodaļas kompetencē esošiem jautājumiem;
7.20. izstrādāt informatīvus materiālus par ES TKO pasākumu piemērošanas nosacījumiem sabiedrības informēšanai;
7.21. izskatīt sūdzības un iesniegumus par nodaļas kompetencē esošiem jautājumiem.

8. Pārtikas nozares nodaļas funkcijas ir koordinēt ministrijas viedokļa sagatavošanu par citu ministriju izstrādātajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas skar pārtikas nozari, uzraudzīt lauksaimniecības ekonomiskās un statistiskās informācijas sistēmu darbību , koordinēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru interešu definēšanu un nostāju sagatavošanu ES lauksaimniecības produktu veicināšanas politikas jomā. Šajā nolūkā nodaļas uzdevumi ir:
8.1. izstrādāt nodaļas ikgadējo darba plānu un nodrošināt tā izpildi;
8.2. koordinēt saskaņota ministrijas viedokļa sagatavošanu par citu ministriju izstrādātajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas skar pārtikas nozari;
8.3. piedalīties politikas plānošanas dokumentu izstrādē pārtikas tirgus jomā;
8.4. nodrošināt Pārtikas nozares padomes izpildsekretariāta funkcijas;
8.5. piedalīties publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanā pārtikas jomā;
8.6. koordinēt un uzraudzīt Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (turpmāk - SUDAT) darbību, Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (turpmāk - LEK) izstrādi un lauksaimniecības produktu cenu un tirdzniecības apjomu ziņošanu Eiropas Komisijai atbilstoši ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām, kā arī veikt SUDAT Konsultatīvās padomes tehniskā sekretariāta pienākumus;
8.7. koordinēt un uzraudzīt galveno lauksaimniecības produktu ražošanas un patēriņa bilanču sagatavošanu, kā arī laukaugu ražību prognožu sagatavošanas sistēmas darbību;
8.8. vadīt un koordinēt bioloģiskās lauksaimniecības statistikas informācijas sagatavošanu un apriti;
8.9. vadīt un koordinēt efektīvas lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības statistiskās informācijas apriti starp Centrālo statistikas pārvaldi, Lauku atbalsta dienestu, Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūtu un citām ministrijas padotības organizācijām;
8.10. izstrādāt nostājas par tiesību aktiem ES lauksaimniecības produktu veicināšanas politikas un pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanas jomās;
8.11. nodrošināt uzraudzības procesu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas pasākumiem un ES finansiāli atbalstītajām lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas programmām;
8.12. piedalīties un koordinēt ministrijas viedokļa sagatavošanu Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāna īstenošanas procesā;
8.13. izstrādāt priekšlikumus un pārstāvēt lauksaimniecības un pārtikas nozaru intereses par konkurences jautājumiem un eksporta kredītu garantēšanas sistēmu;
8.14. izstrādāt un pilnveidot Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” piemērošanas nosacījumus;
8.15. piedalīties Lauku attīstības programmas pasākumu uzraudzības procesā;
8.16. izvērtēt ES normatīvos aktus un to projektus saistībā ar nodaļas kompetences jautājumiem un nodrošināt to nosacījumu piemērošanu nacionālajos normatīvajos aktos;
8.17. izstrādāt nacionālo normatīvo aktu projektus nodaļas kompetences ietvaros;
8.18. nodaļas kompetences ietvaros veikt pasākumus nacionālo interešu pārstāvībai starptautiskajās organizācijās un ES;
8.19. organizēt informatīvus pasākumus nevalstiskām organizācijām un uzņēmējiem par nodaļas kompetences jautājumiem;
8.20. organizēt starpinstitūciju darba grupas ar sociālajiem partneriem nodaļas kompetences ietvaros.

9. Departaments veic informācijas apmaiņu ar pārējām ministrijas struktūrvienībām, sniedzot konsultācijas un ieteikumus savas kompetences jomā.
10. Departaments, realizējot savus uzdevumus, sadarbojas ar:
10.1. ministrijas struktūrvienībām;
10.2. ministrijas padotībā esošajām iestādēm, institūcijām un valsts kapitālsabiedrībām, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;
10.3. Saeimu, Valsts kanceleju, citām ministrijām, citām valsts un pašvaldības institūcijām;
10.4. ES un starptautisko organizāciju institūcijām;
10.5. lauksaimniecības zinātniskajām institūcijām;
10.6. sociālajiem partneriem (Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Zemnieku saeima u.c. nozaru organizācijām);
10.7. citām fiziskām un juridiskām personām.

11. Departaments ir atbildīgs par tam uzdoto funkciju un uzdevumu izpildi.
12. Departamentu vada valsts sekretāra vietnieks, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis un ir tieši pakļauts ministrijas valsts sekretāram.
13. Valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus, tiesības, nepieciešamo izglītību, profesionālo pieredzi, amata pildīšanai nepieciešamo sadarbību un atbildību par darba norisi un rezultātiem amata aprakstā nosaka valsts sekretārs, saskaņojot amata aprakstu ar Juridiskā departamenta Personāla nodaļas atbildīgo amatpersonu. Amata aprakstu apstiprina valsts sekretārs.
14. Valsts sekretāra vietniekam ir tiesības pārstāvēt ministriju savas kompetences ietvaros citās ministrijās un valsts pārvaldes institūcijās, Saeimā un tās komisijās, pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās, starptautiskajās organizācijās, kā arī attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām, ārvalstu ekspertiem.
15. Valsts sekretāra vietniekam ir viens vietnieks, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis un attiecīgi vada departamenta Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas nodaļu.
16. Valsts sekretāra vietnieka prombūtnē viņa pienākumus veic departamenta direktora vietnieks.
17. Departamenta direktora vietnieka un nodaļas vadītāju kompetence noteikta ierēdņa amata aprakstā, kuru izstrādā valsts sekretāra vietnieks, kurš saskaņots ar Juridiskā departamenta Personāla nodaļas atbildīgo amatpersonu un kuru apstiprina valsts sekretārs.
18. Departamenta direktora vietnieks un nodaļu vadītāji vada, koordinē un organizē savu nodaļu ierēdņu un darbinieku darbu un atbild par doto uzdevumu izpildi noteiktajā kārtībā un termiņos.
19. Departamenta direktora vietnieka un nodaļas vadītāja prombūtnē viņa pienākumus veic attiecīgās nodaļas vadītāja vietnieks.
20. Departamenta ierēdņa amata aprakstus un darbinieka pienākumu aprakstus izstrādā departamenta direktora vietnieks un nodaļu vadītāji, saskaņojot tos ar departamenta direktoru, Juridiskā departamenta Personāla nodaļas atbildīgo amatpersonu un iesniedzot tos apstiprināšanai valsts sekretāram.
21. Departamenta korespondences saņemšanu, tās apriti starp departamenta amatpersonām, departamentā sagatavoto dokumentu iesniegšanu parakstīšanai augstākai amatpersonai, reģistrāciju Budžeta un finanšu departamenta Lietvedības nodaļā un departamenta eksemplāra ievietošanu mapēs saskaņā ar lietu nomenklatūru, dokumentu pavairošanu, iknedēļas darba plāna tehnisko nodrošinājumu veic vecākais referents.
22. Jautājumus par departamenta darbinieku nodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem kārto vecākais referents.
23. Departamentā vienu reizi nedēļā notiek sanāksmes par profesionālajiem jautājumiem, problēmām, tuvākajiem uzdevumiem un to izpildi.
24. Atzīt par spēku zaudējušu 2009.gada 1.jūnijā izdoto departamenta reglamentu.
25. Reglaments stājas spēkā 2011.gada 18.aprīlī.

Valsts sekretāra vietniece R.Lerhe