Baltijas jūras valstis parakstīs BALTFISH sadarbības memorandu

17. decembrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes laikā Briselē plānota Baltijas jūras reģionālā foruma BALTFISH saprašanās memoranda parakstīšana. Memorandu par sadarbību Baltijas jūras reģionā zivsaimniecības pārvaldības jomā parakstīs Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Dānijas par zivsaimniecības nozari atbildīgie ministri. BALTFISH saprašanās memorands parakstīšanai sagatavots Latvijas prezidentūras BALTFISH laikā, kas turpinās līdz 2014. gada jūnijam. Latvijas vadībā jau šī gada oktobrī visas Baltijas jūras reģiona valstis iesniedza EK vienotu pozīciju par nozvejas kvotu sadali 2014. gadā Baltijas jūrā. Par Par zvejas iespēju sadali starp ieinteresētajām valstīm parasti ik gadu notiek sarežģītas sarunas ekonomisko, sociālo, vides un citu interešu dēļ. Baltijas jūras reģiona valstu spēja vienoties BALTFISH ietvaros ir ļāvusi izvairīties no ilgām un sarežģītām diskusijām ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē.


ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tiks apspriests arī Eiropas Komisijas (EK) izstrādātā jaunā regula par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs ar mērķi ļaut īstenot informācijas un veicināšanas pasākumus iekšējā tirgū un trešās valstīs, kas nepieciešami lauksaimniecības nozarei, lai nozare varētu atrisināt problēmas, ar kurām tā saskaras pieaugošās konkurences un tirgu atvērtības situācijā.


Zemkopības ministre Laimdota Straujuma iebildīs pret EK priekšlikumu, ka dalībvalstu organizāciju sagatavoto programmu lauksaimniecības produktu veicināšanai  iekšējā un ārējā tirgū  izvērtēšana būtu tikai EK kompetence. Latvija kopumā atbalsta lauksaimniecības produktu veicināšanas politiku un plānotos pasākumus, kas paredz vienkāršot veicināšanas politiku, uzlabojot esošo shēmu, un dos iespēju koncentrēties uz pasākumu mērķu noteikšanu iekšējā un ārējā tirgū, veicināt dažādu ekonomikas dalībnieku sadarbību un paplašināt atbalstāmo produktu un tēmu loku. „Latvija neatbalsta nacionālo programmu izvērtēšanas funkciju pilnīgu nodošanu Eiropas Komisijas pārziņā. Latvija neredz loģisku iespēju dalībvalstīm uzraudzīt un kontrolēt veicināšanas programmas, ja pati dalībvalsts nav piedalījusies atlases un vērtēšanas procesā,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.


ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tiks arī spriests par nozvejas kvotām 2014. gadā, kas būs pieejamas ES dalībvalstīm, izņemot Baltijas jūru, par kuru Latvijai izdevīgs lēmums tika pieņemts jau šā gada oktobrī.


Informāciju sagatavoja:
Dagnija Muceniece
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;
Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

  • Publicēts:
    13.12.2013

Darba plāns

  • Novada Garša
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Lauksaimniecības skaitīšana 2020