Pārtraukts protokols par ES kuģu zveju Marokas Karalistes jurisdikcijas ūdeņos

Lēmums pieejams šeit.

2011. gada 21. decembrī Eiropas Parlaments nobalsoja pret Protokola par sadarbību zivsaimniecībā ar Marokas Karalisti, turpināšanu. Protokols noteica ES kuģu zvejas iespējas Marokas Karalistes jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ar tā pārtraukšanu arī Latvijas kuģi zaudējuši iespēju zvejot šajos ūdeņos.

No 2007. gada februāra līdz 2011. gada februārim bija noslēgts nolīgums zivsaimniecībā starp Eiropas Savienību (turpmāk- ES) un Marokas Karalisti, kuram pievienotajā Protokolā (turpmāk- Protokols) bija noteiktas konkrētas zvejas iespējas ES kuģiem Marokas Karalistes ūdeņos, ES maksājumi par iegūtajām zvejas iespējām, maksājumu izmantošanas mērķi u. tml.. Šī gada februārī Protokolu pagarināja vēl uz vienu gadu, neskatoties uz to, ka nolīguma termiņš jau bija notecējis.

Eiropas Parlamenta lēmums par Protokola un attiecīgi arī nolīguma pārtraukšanu veicināja tas, ka Rietumsahāras reģionā politiskā un civilā situācija ir nestabila, kas radusies, minētajam apgabalam pasludinot savas neatkarīgās tiesības un reizē izvirzot ekonomiskas prasības arī pret reģionā pieejamajiem dabas resursiem (tai skaitā, jūras teritoriju un zvejas iespējām). Tas radīja arī zināmas problēmas zvejniecības nolīguma starp ES un Marokas Karalisti realizācijā, kā arī ES finansiālā ieguldījuma izmantošanā. Daļa ES maksājumu būtu izmantojama Rietumsahāras reģiona interesēs, tā zivsaimniecības nozares attīstībai. Šajā sakarā Marokas Karalistei saskaņā ar Nolīgumu ir Eiropas Komisijai jāsniedz arī attiecīga informācija par ES finansiālā ieguldījuma izlietojumu. Šie un daži citi argumenti bija galvenie iemesli Eiropas Parlamenta balsojumam pret Protokola turpināšanu.

Latvijas zvejas kuģi jau kopš 2004. gada zvejo Centrālaustrumu Atlantijas zvejas rajonos, tai skaitā, Marokas Karalistei piederošajos ūdeņos. 2009. un 2011.gadā šeit zvejoja 2 kuģi, bet 2010. gadā- pat 3 Latvijas zvejas kuģi. Kopā gada laikā tika iegūtas sekojošas nozvejas: 2009. gadā- 7667,5 t, 2010. g.- 8877 t, bet līdz 2011. gada 01. novembrim- 5739 t. Ņemot vērā šos apstākļus, Latvija ir paudusi negatīvu nostāju, par nolīgumā paredzēto ekonomisko jautājumu saistīšanu ar politiskiem apstākļiem. Latvija zvejniecības jomā kā galveno prioritāti vienmēr ir, izvirzījusi jautājumu par zvejas darbību nepārtrauktību un stabilas sociālekonomiskās situācijas nodrošināšanu nozarē.

Ņemot vērā Eiropas Parlamentā notikušo balsojumu, ar kuru atbalstīta Protokola pārtraukšana, Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk aicināt ES Padomi izsniegt Eiropas Komisijai mandātu sarunu uzsākšanai par jauna nolīguma noslēgšanu par zvejniecību Marokas Karalistes ūdeņos.

  • Publicēts:
    11.06.2013

Darba plāns

  • Novada Garša
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Lauksaimniecības skaitīšana 2020