Zemkopības ministrija atbild uz jautājumu par zvejas izmešu liegumu Baltijas jūrā

Jautājums:

Nesen ar norvēģu televīzijas kanāls (NRK) raidīja 4 sēriju raidījumu Hugh's Fish Fight par esošās ES Kopējās zivsaimniecības politikas nepilnību - liela apjoma nozvejoto zivju izmešana atpakaļ ūdeņos (kuru ierosināts risināt ar "zvejas izmešu liegumu" jeb discard ban).

Pēc raidījuma noskatīšanās rodas interese gūt priekšstatu, kā vai cik ļoti/maz šī nepilnība skar Latvijas zvejniekus? Vai tas Latvijas patērētājiem ir aktuāli, atskaitot plašāku kontekstu, ka liels veikalos pieejamais zivju produktu sortiments ir piegādāts no citām valstīm? Apskatot Pasaules dabas fonda mājas lapu, šķiet, bija minēti tikai daži vispārējie Eiropas dati.

Vai ZM varētu sniegt īsu paskaidrojumu, kā "nozvejas izmeši" skar Latvijas zvejniecību? Vai tas nodara būtisku kaitējumu zvejnieku peļņai un Baltijas jūrai? Līdz šim kā galvenos Baltijas jūras piesārņojuma iemeslus min lauksaimniecības mēslojumu izraisīto eitrofikāciju un intensīvās kuģniecības radīto piesārņojumu. Kā šo 2 vides problēmu radītais kaitējums ir samērojams ar nozvejoto zivju izmešanu atpakaļ ūdeņos?

Atbilde:

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli ar lūgumu atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar zivju izmetumu aizliegumu, jo zivsaimniecības politika un pārvaldība ir Zemkopības ministrijas kompetences jautājums.

Izmetumi tiek uzskatīti par ES un pasaules līmeņa problēmu, ko radījuši divi iemesli: 1)nozvejas limitēšana- komerciāli vērtīgajām zivīm, kurām ieviesti nozvejas ierobežojumi jeb kvotas, zvejnieks var zvejot tikai to sugu zivis, kuru limitus atbilstoši kvotām viņam ir piešķīrusi dalībvalsts. Piemēram, Latvijas zvejniekam, kuram ir piešķirts limits reņģu un brētliņu zvejai, bet nav piešķirts limits mencai, zvejas rīkā noķerto mencu, nedrīkst paturēt uz kuģa, bet tā ir jāizmet jūrā, pat ja zivs ir jau aizgājusi vai aizies bojā; 2)iegūtās zivis ir mazizmēra- nav sasniegušas atļauto izkraušanas izmēru; 3)nozveju šķirošana (high- grading)- gadījumos, kad zvejniekam piešķirtais limits ir mazs vai tuvojas apguvei. Galvenokārt Eiropas Rietumu valstu zvejnieku vidū ir izplatīta pieeja, ka mazākās zivis, kaut arī tās atbilst atļautajam ieguves izmēram, tiek izmestas atpakaļ jūrā (neskatoties uz to, ka zivis tur aiziet bojā), jo par lielākām zivīm iespējams saņemt augstāku cenu.

Analizējot izmetumu aizlieguma ietekmi uz Baltijas jūras zvejniecībām kopumā un īpaši Latvijas zvejniekiem, jāatzīst, ka šajā reģionā izmetumi nav ļoti aktuāla problēma salīdzinot ar Dienvid- un Rietumeiropu, jo zvejas rīku selektivitāte specializētajā zvejā nodrošina visai „tīru” mērķsugas ieguvi. Pašreiz lielāka problēma izmetumu aizlieguma kontekstā ir izstrādāt zvejas regulējumu, kas nerada būtisku papildus slogu zvejniekiem un nacionālajām administrācijām. Tāpat sarunās ar Eiropas Komisiju nav skaidras detaļas jautājumā par zvejas iespēju palielināšanu uz izmetumu aizlieguma rēķina, par to, kā rīkoties gadījumos, ja piezvejā iegūta suga, kuras kvota nav iedalīta ne vien zvejniekam, bet pat valstij, par rīcību gadījumos, kad iegūtās zivis ir iespējams atlaist atpakaļ dzīvas un to vešana krastā varētu tikai radīt kaitējumu attiecīgajiem zivju resursiem (t.i. kādi izņēmumi nosakāmi izmetumu aizliegumam) u. tml. jautājumi. Par šiem jautājumiem pašreiz ES darba grupās un ekspertu sanāksmēs notiek aktīvas diskusijas.

Ņemot vērā iepriekšminēto, peļņas ziņā izmetumu aizliegumam nav un nebūs būtiska ietekmes uz Latvijas zvejniekiem, jo, kā jau tika minēts izmetumi Baltijas jūrā nenotiek būtiskos apmēros. Attiecībā uz šīs iniciatīvas ietekmi uz resursiem- Baltijas jūras gadījumā noris detalizētas sarunas par tehniskajiem nosacījumiem, kas nodrošinātu optimālāko pieeju resursu izmantošanai.

Savukārt jautājumā par lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu, kuģu izmešiem u. tml. rūpniecisko piesārņojumu- šiem faktoriem nav ietekmes uz izmetumiem un to aizlieguma noteikšanu. Tomēr pēc pēdējiem Eiropas Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas datiem ir iespējams secināt, ka Baltijas jūras piesārņojumam ir tendence samazināties.

Zemkopības ministrija pateicas par izrādīto interesi un nepieciešamības gadījumā ir gatava atbildēt uz konkrētiem jautājumiem.

  • Publicēts:
    12.06.2013

Darba plāns

  • Novada Garša
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Lauksaimniecības skaitīšana 2020