Praktiskas situācijas un Zivsaimniecības departamenta skaidrojumi

1. Situācijā, kad ostā ienāk kuģis ar 200 000 kg zivju (ļoti lielu kravu) un vienas dienas laikā to nav iespējams izkraut, bet pēc noteikumiem Nr. 94 automašīnas nevar atstāt ostu, kamēr kuģis nav izkrauts pilnībā, Zivsaimniecības departaments (ZD) skaidro:

 

Tika veikti atbilstoši sistēmas papildinājumi, kuri rāda iespēju izkraušanas deklarācijas iesniegšanu pa daļām. 

 

ERS klients nodrošina izkraušanās deklarācijas labojumu sūtīšanu. Tātad ir iespēja ERS žurnālā sākumā ievadīt pirmo izkrauto daudzumu un to iesniegt. Pēc tam LZIKIS reģistrēt pirmā pirkuma darījumu un vest partiju prom. Pēc tam izkraušanas deklarāciju var papildināt ar nākošo daudzumu, saglabāt to un nosūtīt kā izkraušanas deklarācijas korekciju. LZIKIS šo labojumu saņem un pievieno sākotnējai partijai.  Pirmais pircējs vada pirmā pirkuma darījumu uz atlikušo daudzumu.
   

Vēlāmies norādīt, ja nozvejas apjoma noteikšanai tiek izmantots paraugu ņemšanas plāns (Noteikumu Nr. 94 3.pielikums), tad izkraušanas deklarācijā nozvejas apjomu var ievadīt pamatojoties uz aprēķiniem, kas tiek noteikti ņemot paraugus. Līdz ar to, izkraušanas deklarācija var tikt iesniegta, arī nesagaidot izkraušanas procesa beigas un var tikt uzsākti plānotie darījumi.
 

2.     Situācijā, kad ostā vakarā ienāk kuģis ar 25 000 kg zivju un 5 000 kg svaigās zivis ir paredzētas tūlītējai piegādei apstrādes uzņēmumiem, savukārt 20 000 kg ir paredzēts šķirot pēc izmēriem tikai nākamā rīta, tāpēc nav skaidrs, kā partiju varētu dalīt, ja nav zināms precīzs esošais svars, ZD skaidro: 

 

Noteikumi Nr. 94 paredz, ka, lai noteiktu nozvejas apjomu, nozveja jāsver izkraušanas laikā pirms pirmās pirkšanas, pārvietošanas uzglabāšanai vai transportēšanas uz pirmās pirkšanas vietu (paraugu ņemšanas plāns pievienots Noteikumu Nr. 94 3.pielikumā). Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, izkraušanas deklarācijas, transportēšanas dokumentu, pārdošanas zīmes u.c. dokumentu aizpildīšanā. 
 

Lai atrisinātu aprakstīto situāciju par 5 t būtu jāaizpilda transportēšanas dokuments (ja tiek transportēts uz pirmās pārdošanas vietu, kas nav izkraušanas vieta vai, ja zivis tiek transportētas uz savu pārstrādes uzņēmumu) vai jānoformē pirmais pirkums.  
 

Savukārt par 20 t aizpilda zivju pārņemšanu un tad no rīta, veicot šķirošanu, aizpilda attiecīgus datus par nozvejas sadalījumu starp sugām un atbilstošu svaru. 
 

Jāpiezīmē, ka tehniski sistēma paredz iespēju zvejniekam šķirot zivis pirms pirmā pirkuma.
 

3. Situācijā, kad uzņēmumam ir sava zivju kūpinātava, bet reņģes kūpināšanai tiek vestas no Polijas (PL) un Lietuvas (LT), kā arī neliels daudzums nopirkts no Latvijas (LV) piekrastes zvejnieka. Jautājums rodas par iespēju apvienot Polijas, Lietuvas un Latvijas zivis kupināšanai vienā krāsnī, jo ievietot kūpināt atsevišķi tikai Latvijā nozvejoto nelielu zivju daudzumu nebūtu lietderīgi, ZD skaidro: 

 

Lai atrisinātu aprakstīto situāciju ir jāņem vērā, ka prasība elektroniski izsekot zivis attiecas tikai uz LV zivīm, ievesto zivju izsekošanai šobrīd nav paredzēts izmantot LV elektronisko sistēmu. Līdz ar to ir divi risinājumi: 

1) LV nozvejotās zivis apstrādāt un izsekot atsevišķi;

2) apvienot partijas, LV zivis pievienojot PL un LT zivīm.  

 

Tika veikti atbilstoši sistēmas papildinājumi (darījums “Ārzemju pirkums (ARZ)”, kas rāda iespēju Latvijas operatoram ievadīt arī ārvalstu nozvejas, ko iepērk un apstrādā Latvijas uzņēmumi. Tādejādi tiek nodrošināta apstrādāto partiju izsekojamība, kurā tiek apvienotas vairāku valstu nozvejas.
 

4. Praktiska situācijā zivis pēc šķirošanas pa sugām un izmēriem tālāk plānots pārdot dalījumā pa dažādiem izmēriem. Jautājums rodas par to, kādā veidā šīs zivis var sadalīt mazākās partijās, paredzot tām atšķirīgas cenas. ZD skaidro, ka: 

 

Tika veikti atbilstoši sistēmas papildinājumi, kas to nodrošina attiecīgās. Operators reģistrē apstrādes darījumu – zivju šķirošanu, sašķiro pēc izmēriem, kā rezultātā rodas vairākas partijas. Tālāk tirgo katru partiju (vai tās daļu) atsevišķi.
 

5. Sakarā ar uzņēmēju izteiktajām bažām par noteikumu Nr. 94 prasību nodrošināt darījumu ievadi 12 stundu laikā, kā arī par kontroles nodrošināšanu, ZD norāda sekojošo:

 

Prasība nodrošināt informācijas ievadi LZIKIS 12 stundu laikā attiecas uz pārdošanas darījumu pēc pirmā pirkuma reģistrēšanas (Noteikumu Nr. 94. 20.punkts). Pirmais pirkums jāreģistrē 48h laikā. Apstrādes darījumu reģistrācijas laiks nav noteikts. Šeit jāņem vērā to, kamēr iepriekšējais operators nav reģistrējis darbību, nākamais operators nevar veikt tālākas darbības ar partiju. Tāpēc visas puses būtu ieinteresētas informācijas reģistrēšanu veikt pēc iespējas ātrāk.
 

Ņemot vērā to, ka mērķis ir motivēt operatorus izmantot šo sistēmu, Valsts vides dienests sākotnējā pārejas periodā, veicot Noteikumu Nr. 94. ievērošanas kontroli, vispirms konsultēs un skaidros prasību piemērošanas nepieciešamību. 
 

6.  Sakarā ar jautājumu par prasību mazumtirgotājiem reģistrēties sistēmā, lai apstiprinātu darījumus ar produktu partijām, ZD skaidro:

 

Noteikumi Nr. 94 neparedz mazumtirgotāju pienākumu apstiprināt pirkuma darījumus, līdz ar to uz tiem neattiecas noteikumu prasības par sistēmas pieejas saņemšanu un attiecīgo darbību veikšanu sistēmā. 
 

Pārdevējs, reģistrējot sistēmā darījumu par zvejas produktu pārdošanu mazumtirgotājiem (sistēmas izpratnē, piemēram, RIMI veikalu tīklam, uzņēmumam LIDO, uzņēmumam centrāltirgū u.c. tirdzniecības vietas, kas zvejas produktus realizē galapatērētājiem), norāda attiecīgā darījuma datus un nākamā pircēja nosaukumu. Šajā gadījumā sistēmas izpratnē šādu partiju izsekojamība neturpinās. Sistēmā ir pieejami dati par zvejas produktu atrašanās vietu, ko nepieciešamības gadījumā var pārbaudīt.
 

Līdzīgas prasības attiecas arī uz apstrādi, kuras rezultātā tiek ražoti produkti ar kombinētās nomenklatūras pozīciju kodiem 1604 un 1605, kā arī produktu eksportu, kad sistēma neprasa otrās puses darījuma apstiprinājumu, bet operators attiecīgā darījuma datus norāda sistēmā.

 

Savukārt, ja tirdzniecības vietā (piemēram, centrāltirgū) pārdevējs pārdod produktus personai, kura nav galapatērētājs, bet veic zvejas produktu tālāku apstrādi un pēc tam realizē galapatērētājiem, tad pārdevējs reģistrē sistēmā darījumu par zvejas produktu pārdošanu. Tādā gadījumā pircējam būs jāapstiprina pirkuma darījums sistēmā un turpmāk secīgi jāreģistrē visas darbības ar partijām (apstrāde, pārdošanu mazumtirgotājiem).
 

7. Sakarā ar jautājumu par iespēju elektroniski iesniegt apstiprināšanai nozvejas sertifikātu Latvijas kuģu nozvejas eksporta gadījumā ZD informē:

 

Ar 2018.gada 1. jūniju sistēmā tiek paredzēta iespēja izveidot nozvejas sertifikātu LV kuģu nozvejai, ko plāno eksportēt ārpus LV. Lai gan Eiropas Komisijas valstu sarakstā, kuras pieprasa nozvejas sertifikātu, ir iekļautas tikai 8 valstis, sistēma paredz iespēju nepieciešamības gadījumos (piemēram, kad zvejas produktu nosūtīšanas brīdī, to gala saņēmējs nav skaidri zināms un produktus iegādājās starpnieks ārpus LV), izveidot un iesniegt apstiprināšanai ZD nozvejas sertifikātu produktu eksportam uz jebkuru valsti. Zvejas žurnāla sistēmā esošā informācija automātiski ielasās nozvejas sertifikātā formā, operatoram jāievada tikai dati, saistībā ar konkrēto produktu eksportu. Nozvejas sertifikāta aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība nemainās, ar nelielu piebildi, ka skenēto veidlapu būtu jāpievieno sistēmā. Tāpat arī ZD apstiprināts nozvejas sertifikāts operatoram ir pieejams sistēmā un to tālāk operators var gan izdrukāt, gan pārsūtīt.

 

Vēlāmies vērst uzmanību, ka ZD ir tiesīgs apstiprināt nozvejas sertifikātu tikai zvejas produktiem, kuri nākuši no Latvijas kuģu nozvejām. Ņemot vērā to, ka LZIKIS sistēma neparedz iespēju apstiprināt nozvejas sertifikātu daļēji (gadījumā, ja plāno eksportēt partiju kurā apvienotas Latvijas un Lietuvas kuģu nozvejas), kā arī tehniski nav iespējams atcelt partiju apvienošanas darījumus, partiju apvienošana nebūtu vēlama. 

 

8. Piekrastes zvejnieku jautājums par datu ievadīšanu sistēmā par veiktajām darbībām ar produktiem 
 

Noteikumi Nr. 94 paredz, ka ar 2021.gada 1.janvāri piekrastes komerczvejnieki zvejas žurnālus aizpilda LZIKIS.

 

Ņemot vērā, ka prasība par zvejas produktu elektronisko izsekojamību tirgū un informācijas sistēmā ievadāmajiem datiem par darbībām ar produktiem attiecas uz visiem operatoriem, ieskaitot piekrastes zvejniekus, gadījumā, ja zvejnieka nozveju nopērk pirmais pircējs, tas arī pirmās pirkšanas zīmes datus ievadīs LZIKIS. Savukārt gadījumā, ja piekrastes zvejnieks pats apstrādā savu nozveju (piemēram, kūpina zivis) un vēlāk pārdod tirgotājiem, vai pats tirgo izbraukumu tirdziņos, tad piekrastes zvejnieks rīkojās šādi: 

 

 

1. reģistrē nozvejoto produktu pārņemšanu (neskatoties uz to, ka piekrastes zvejnieki zvejas žurnālus pilda LZIKIS, šobrīd sistēmā vēl nav iestrādātas attiecīgas izmaiņas, kuras veidotu partiju pēc piekrastes žurnāla datiem)  līdz ar to sistēmā nozvejas dati nav pieejami uzreiz pēc zvejas darbību beigām, kā tas ir zvejā aiz piekrastes); 
2. reģistrē veikto apstrādi, norādot apstrādes veidu (rezultātā parādīsies arī gala produkcijas svars); 
3. reģistrē pārdošanu produktu tirgotājam, norādot tā nosaukumu (neatkarīgi no daudzuma, jo viņš vēl nebūs galapatērētājs) un tas apstiprina pirkumu; 
4. produktu tirgotājs  reģistrē mazumtirdzniecības darījumu, norādot to daudzumu, kāds  aiziet galapatērētājiem (uz tirgu). Norāda savu reģistrācijas numuru un nosaukuma vietā ieraksta piem. ’’Tirgus’’. 
 

ZD vērš uzmanību, ka tikai pēc produktu nonākšanās galapatērētājiem tie tiek ‘’izņemti’’ no izsekojamības procesa un produktu partija tiek “norakstīta’’. 
  

Noteikumu Nr. 94 23.punkts paredz, ka “šajā nodaļā minētās prasības nepiemēro produktiem, kurus no zvejas kuģa tieši pārdod galapatērētājiem, ja šo produktu vērtība nepārsniedz 50 euro vienam galapatērētājam dienā”.

  

ZD skaidro, ka atkāpties no noteikumu prasībām par produktu izsekojamību (darījumu reģistrēšanu sistēmā) ir atļauta tikai, ievērojot šādus nosacījumus: 

1) zvejas produkti pārdoti tieši no zvejas kuģa; 
2) zvejas produkti tiek pārdoti galapatērētājam; 
3) zvejas produktu vērtība nepārsniedz 50 eiro dienā vienam galapatērētājam. 

 

ZD vērš uzmanību, ka sistēmas lietotāja rokasgrāmata ir pieejama šeit
 

 

Informācija atjaunota 2021.gada aprīlī