ES kopīgais mērķis bioloģiskajā lauksaimniecībā ir ļoti ambiciozs

ES kopīgais mērķis bioloģiskajā lauksaimniecībā ir ļoti ambiciozs

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua pirmdien, 19. jūlijā, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, ko pirmo reizi vadīja jaunā, šāgada otrā pusgada ES Padomē prezidējošā valsts Slovēnija, kas iepazīstināja Padomi ar prezidentūras darbības programmu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā. 

 

Dalībvalstis padomes sēdē dalījās viedokļiem un apstiprināja Padomes secinājumus par rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Latvija atbalsta Padomes secinājumus un līdz šim no Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma ir sniegusi mērķtiecīgu atbalstu bioloģiskās nozares attīstībai, un arī turpmāk iecerēts bioloģiskajai lauksaimniecībai veltīt īpašu atbalstu no KLP finansējuma. Iecerēts arī jauns atbalsts konvencionālo lauksaimnieku pārorientācijai uz bioloģisko saimniekošanu. 

 

“Pašlaik bioloģiskos saimniekotājus varam atbalstīt galvenokārt no KLP finansējuma. Bet Eiropas Savienības plāni un mērķi sniedzas tālāk, nekā iespējams finansēt no KLP,” teica ZM valsts sekretāre Dace Lucaua: “Bioloģiskā lauksaimniecība ir īpaša un atbalstāma joma. Latvijā jau pašlaik 14 procenti lauksaimniecības zemes ir bioloģiskā platība, kas ir starp labākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Tādējādi Latvijai ir visai labs starta punkts. Tomēr jāatzīst, ka izvirzītais ES līmeņa mērķis – bioloģisko platību Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam kopumā paplašināt līdz 25 procentiem – ir ļoti ambiciozs.”

 

Eiropas Komisija informēja dalībvalstis par ārējās tirdzniecības aktualitātēm. Latvija uzskata, ka prasībām importētajai produkcijai jābūt līdzvērtīgām ES ražotājiem piemērotajām prasībām, un tirdzniecības sarunās ar trešajām valstīm ir jāvienojas, ka tās ievēros tādus pašus standartus kā ES ražotāji. 

 

Vēl dalībvalstu ministru redzeslokā bija Eiropas pilsoņu iniciatīva par dzīvnieku labturību “Izbeigt sprostu laikmetu”. Latvija uzskata, ka ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai EK, gatavojot ietekmes novērtējumu, rūpīgi izvērtē ietekmi uz lauksaimniecības nozares attīstību, ES ražotāju konkurētspēju vienotajā ES un trešo valstu tirgū, kā arī pārtikas pieejamību un kvalitāti. 

 

Plānotajam ietekmes novērtējumam ir jāietver izvērtējums par situāciju visās 27 ES dalībvalstīs, jo starp dalībvalstīm pastāv atšķirības dzīvnieku labturības prasību līmenī, iedzīvotāju pirktspējā, no trešajām valstīm ievesto un eksportēto olu produktu apjomā un daudzi citi aspekti, kas nozīmīgi ietekmē situāciju katrā dalībvalstī atsevišķi. Tāpat atšķiras pieejamais KLP finansējums, un zemāks KLP atbalsts nozīmē ievērojami mazākas iespējas valstij finansiāli atbalstīt uzņēmējus pārejā uz augstākiem labturības standartiem. Ir jāapzinās, ka dzīvnieku labturības standartu paaugstināšana nav neiespējama, bet tā prasa ievērojamus finanšu resursus, kas papildus būtu piešķirami no ES konkrēti šim mērķim. 

_________________________
Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte, 
sabiedrisko attiecību speciāliste 
Tālrunis: +371 67027498 
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv 
Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv  

  • Publicēts:
    20.07.2021