Makšķerēšanas un zemūdens medību papildu ierobežojumi 2025. gadā
Eiropas Savienībā pieņemtais normatīvais regulējums 2025. gadā paredz atpūtas zvejā mencu ieguves pilnīgu aizliegumu daļā no Baltijas jūras ūdeņiem, kā arī lašu ieguves ierobežojumus jūras ūdeņos. Latvijas izpratnē Eiropas Savienības regulējumā lietotais termins – atpūtas zveja aptver pašpatēriņa zveju, makšķerēšanu un zemūdens medības. Lai minēto ierobežojumu prasības tiktu atbilstoši ievērotas Latvijā, un neradītu pretrunas ar nacionālajā normatīvajā regulējumā paredzētajiem zivju ieguves nosacījumiem, Zemkopības ministrija atbilstoši Zvejniecības likumā noteiktajai kārtībai pieņēma lēmumu “Par zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību papildu regulējumu Baltijas jūrā 2025. gadā ”, ar kuru tiek apstiprināti Eiropas Savienībā 2025. gadam noteiktie ierobežojumi (lēmums pieejams šeit).
2025.gadā mencu ieguve makšķerēšanā un zemūdens medībās Baltijas jūras piekrastes ūdeņos ir aizliegta. Makšķerēšanā nejauši noķertās mencas ir atbrīvojamas un atlaižamas jūrā, bet zemūdens medībās menca nedrīkst būt medību objekts.
Savukārt lašu ieguvē, saskaņā ar Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, makšķerējot Baltijas jūrā 2025. gadā ierobežojumi paliek identiski 2024. gadā noteiktajiem - atļauts lomā paturēt tikai vienu no audzētavām izlaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Visi noķertie savvaļas laši (ar nenogrieztu taukspuru) nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā. Pēc tam, kad ir noķerts pirmais laša īpatnis, kuram ir nogriezta taukspura, makšķernieks vai zemūdens mednieks pārtrauc laša ieguvi uz atlikušo dienas daļu. Savukārt zemūdens medībās pirms šāviena izdarīšanas zemūdens medniekam ir jāpārliecinās, ka lasis ir ar nogrieztu taukspuru. Audzētavās audzētus lašus no savvaļas lašiem var atšķirt ar to, ka audzētavas lašiem pirms to izlaišanas brīvībā dabīgajos ūdeņos parasti tiek nogriezta taukspura, tādējādi audzētavu laši ir identificējami arī pieaugušā vecumā. Latvijas audzētavās šādi tiek iezīmēti 100% no jūras piekrastes ūdeņos ielaižamajiem lašu smoltiem (dzīvei jūras ūdeņos nobriedušiem lašu mazuļiem).
Jāņem vērā, ka minētie ierobežojumi neattiecas uz citu lašveidīgo zivju - taimiņu ieguvi makšķerēšanā un zemūdens medībās. Vēl aizvien makšķerniekiem atbilstoši Latvijas noteikumu normām ir atļauts ķert, bet zemūdens medniekiem medīt, gan audzētavu izlaistos taimiņus (visbiežāk ar nogrieztu taukspuru), gan savvaļas taimiņus, tādēļ ļoti būtiski ir iepazīties ar pazīmēm, pēc kurām lašus var atšķir no taimiņiem. Šīs lašu un taimiņu atšķirības pazīmes ir norādītas Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 800 “ Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” 2. pielikumā.
Vienlaikus jāatgādina, ka savvaļas lašu ieguves ierobežojums attiecas tikai uz makšķerēšanu un zemūdens medībām Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos. Vēl aizvien makšķernieki savvaļas lašus noteikumos paredzētajā apmērā drīkst iegūt upēs, kur to pieļauj normatīvais regulējums (Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES), un vietās, kur ar attiecīgiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem tiek organizēta limitēta lašu licencētā makšķerēšana (noteiktos posmos Salacā, Gaujā un Braslā). Aktuālie licencētās makšķerēšanas nolikumi pieejami zemāk.