Eksports

Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 08.03.2025.

2024. gada 9 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai (bez konserviem) bija negatīva (– 18,9 milj. EUR), bet tā saglabājās pozitīva sagatavotām vai konservētām zivīm (+ 77,2 milj. eiro). Līdz ar to kopējā zivju produkcijas, tajā skaitā sagatavotu vai konservētu zivju produkcijas, eksporta vērtība pārsniedza importu par 58,3 milj. EUR.

2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms tonnās palielinājās par 9% jeb 5,9 tūkst. t, savukārt naudas izteiksmē tas palielinājās par 5,7% jeb 7,7 milj. EUR. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 71,6 tūkst. t, savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 144,4 milj. EUR.

2024.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu nedaudz samazinājās ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā no 26,2% (2023. gada 9 mēnešos) līdz 25,7%, bet vienlaicīgi zivju produkcijas eksports uz ES valstīm palielinājās par 6,9% jeb 1,2 tūkst. t un sastādīja 18,4 tūkst. t.

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma piecas valstis – Lietuva, Igaunija, Polija, Rumānija un Dānija – attiecīgi ar 5,3%, 5,2%, 4,1%, 2,0% un 2,0% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. 2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās uz Rumāniju, Igauniju, Dāniju un Poliju, attiecīgi par 308 t, 259 t, 175 t un 152 t, savukārt samazinājās uz Lietuvu par 282 t. Turklāt nedaudz palielinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām ES valstīm, kā Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Horvātija, Itālija, Nīderlande, Portugāle, Vācija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi nedaudz samazinājās uz Īriju, Kipru un Spāniju.

2024. gada 9 mēnešos ar 74,3% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma dominēja trešās valstis, kas salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu palielinājās par 0,5 procentu punktiem un sasniedza 53,2 tūkst. t. Turklāt zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās par 9,8% jeb 4,7 tūkst. t.

2024. gada 9 mēnešos pirmajā vietā starp trešajām valstīm ar 50,1% īpatsvaru jeb 35,9 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Kanāda (saistībā ar atvēsināto un saldēto zivju produkciju no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem). Otro vietu ar 15% jeb 10,8 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Ukraina. 83,4% no zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma uz Ukrainu veidoja saldētās siļķes (t.sk. reņģes) un 11% saldētās brētliņas, kuras pamatā saražotas no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm.

Latvija 2024. gada 9. mēnešos nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, kā Apvienotie Arābu Emirāti, Azerbaidžāna, Dienvidāfrika, Gruzija, Malaizija, bet pārtrauca eksportēt uz Honkongu, Slovākiju un Uzbekistānu, taču eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu.

Zivju produkcijas eksports uz Muitas savienības valstīm (Baltkrievija, Kazahstāna) 2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 44% un sasniedza tikai 1,6 tūkst. t (uz Baltkrieviju – 1,1 tūkst. t un uz Kazahstānu – 473 t) . Šo valstu īpatsvars veidoja 2,2% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Uz Muitas savienības valsti – Krieviju, eksports šajā periodā nenotika.

2024. gada 9 mēnešos Latvija zivju produkciju (bez konserviem) eksportēja uz 45 valstīm.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā 2024. gada 9 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 71,6 tūkst. t)

Avots: CSP

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2024. gada 9 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 71,6 tūkst. t)

Avots: CSP

2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms tonnās nedaudz palielinājās par 3,5% un veidoja 27,5 tūkst. t. Turklāt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apmērs palielinājās par 13,3% un eksporta vērtība sasniedza 107,7 milj. EUR. Tas nozīmē, ka 2024. gada 9 mēnešos Latvija vairāk eksportēja augstākas vērtības zivju konservus.

Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā saglabā ES valstis. 2024. gada 9 mēnešos sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 9% jeb 1,4 tūkst. t un kopā veidoja 17,2 tūkst. t. Tāpat ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 3,2 procentu punktiem un veidoja 62,6% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma.

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma sešas valstis – Vācija, Zviedrija, Dānija, Lietuva, Polija un Igaunija – attiecīgi ar 20,7%, 10,0%, 6,1%, 5,7%, 4,7% un 4,3% īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma. 2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms palielinājās uz visām iepriekšminētām valstīm - uz Vāciju par 417 t, uz Zviedriju par 212 t, uz Lietuvu par 137 t, uz Poliju par 94 t, uz Dāniju par 91 t un Igauniju par 35 t. Turklāt nedaudz palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports arī uz tādām ES valstīm, kā Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Kipra, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Spānija un Ungārija. Starp ES valstīm sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi nedaudz samazinājās uz Čehiju, Portugāli un Somiju.

2024. gada 9 mēnešos sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz trešajām valstīm salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu samazinājās par 4,7% jeb 506 t, sasniedzot 10,3 tūkst. t. Samazinājās arī šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā no 40,6% (2023. gada 9 mēnešos) līdz 37,4%.

2024. gada 9 mēnešos pirmajā vietā starp trešajām valstīm ar 14,8% īpatsvaru jeb 4,1 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavotā un konservētā zivju un jūras produktu eksporta apjoma ierindojās Ukraina. 67% no sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma uz Ukrainu veidoja konservētas sardinellas, sardīnes, brētliņas (tai skaitā šprotes) un 15,1% izstrādājumi no surimi. Otro vietu ar 4,9% jeb 1,4 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma ieņēma ASV. 77,3% no sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma uz ASV veidoja konservētas sardinellas, sardīnes, brētliņas (tai skaitā šprotes). Trešo vietu ar 3,6% jeb 983 t no Latvijas kopējā sagatavotā un konservētā zivju eksporta apjoma ieņēma Uzbekistāna.

Latvija 2024. gada 9 mēnešos nelielos apjomos sāka eksportēt sagatavotās un konservētās zivis un jūras produktus uz tādām valstīm, kā Bahreina, Čīle, Dienvidāfrika, Dominikāna, Kazahstāna, Kuveita, Taizeme, Turcija un Vjetnama, bet pārtrauca eksportēt uz Baltkrieviju, Irāku, Malaiziju, Meksiku, Papua-Jaungvineju, Šrilanku un Turkmenistānu, taču eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomu.

Šajā periodā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Muitas savienības valstīm bija tikai uz Kazahstānu – 47t. Uz Muitas savienības valstīm – Krieviju un Baltkrieviju, eksports šajā periodā nenotika.

2024. gada 9 mēnešos Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 65 valstīm.

Latvijas galvenie partneri sagatavotu un konservētu zivju un jūras produktu eksportā 2024. gada 9 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 27,5 tūkst. t)