Lai noteiktu ES atbalsta pasākumu lauksaimniecībā ( SAPARD, struktūrfondi, lauku attīstības plāns u.c.) efektivitāti jāveic tās izvērtēšana, ar nolūku noskaidrot atbalsta ietekmi uz nospraustajiem mērķiem un analizēt tās ietekmi uz konkrētām strukturālajām problēmām.
Par novērtējumu veikšanu atbildīgā institūcija likumdošanas izpratnē ir Vadošā iestāde, kura ir atbildīga par neatkarīga novērtētāja piesaistīšanu un novērtēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšanu.
Izšķir trīs galvenos novērtēšanas veidus:
Ex-ante (sākuma) novērtēšana – paredzēta sagatavotā atbalsta pasākumu Plāna novērtēšanai. Tiek novērtēta Plāna un pasākumu īstenošanas mehānisma kvalitāte, atbilstība ES politikai, noteiktas galvenās problēmas un doti priekšlikumi plāna un īstenošanas mehānisma uzlabošanai. Sākotnējais novērtējums ir mijiedarbīgs process, kurā eksperti, kuri nav tieši iesaistīti plāna sagatavošanā, sniedz vērtējumu un rekomendācijas par dokumenta izstrādi, lai nodrošinātu tā kvalitātes uzlabošanos, kā arī nodrošinātu tā atbilstību ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām.
Mid-term (starpposma) novērtēšana – paredzēta lai pārbaudītu Programmas sākotnējos rezultātus, to atbilstība ex-ante izvērtējumam, mērķu nozīmīgumu un tas, cik lielā mērā šie mērķi ir sasniegti. Tajā novērtē arī uzraudzības un īstenošanas kvalitāti. Pēc šīs novērtēšana iespējams pieļaujamās robežās veikt izmaiņas atbalsta pasākumos, atbilstoši ziņojumā minētajiem pamatojumiem.
Ex-post (beigu) novērtēšana - ex-post novērtējums aptver finansu resursu izlietojumu un Programmas efektivitāti un lietderību, tās ietekmi un atbilstību ex-ante novērtējumam. Tā aptver faktorus, kas ir ietekmējuši sekmīgu vai nesekmīgu īstenošanu, Programmas sasniegumus un rezultātus, tajā skaitā ilglaicību. Ex-post novērtējuma gaitā tiek izdarīti secinājumi attiecībā uz Programmu.
Atbilstoši Padomes regulas (EK) Nr. 1698/2005 86. pantam Zemkopības ministrijai jānodrošina, lai tiktu izveidota Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam nepārtrauktās novērtēšanas sistēma (NNS).
Nepārtrauktā novērtēšana ietver jebkuru ar novērtēšanu saistītu darbību - rādītāju apkopošanu, atjaunošanu un informācijas vākšanu, kā arī tematiskos novērtējumus. Novērtēšanas mērķis ir uzlabot LAP 2007-2013 īstenošanas kvalitāti un efektivitāti sniedzot priekšlikumus būtiskām pārmaiņām programmā.
NNS ietvaros ik gadu tiek sagatavots ziņojums par rezultātiem un iesniegts izskatīšanai Uzraudzības komitejā:
Pamatojoties uz 17.06.2009. MK noteikumi Nr.573 "Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai" 13.punktu Valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietekmes nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšanu nodrošina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts.
Atbilstoši Padomes regulas (EK) Nr. 1698/2005 85.pantam, Zemkopības ministrija nodrošina lai tiktu veikta Lauku attīstības programmas Iepriekšējā (Ex-ante) novērtēšana, kuras mērķis ir optimizēt budžeta līdzekļu piešķiršanu un uzlabot programmēšanas kvalitāti, sniedzot rekomendācijas programmas izstrādātājiem. Novērtējuma veikšanai Zemkopības ministrija konkursa kārtībā pieaicinājusi neatkarīgus ekspertus. Darba rezultātā sagatavots Lauku attīstības programmas 2007-2013.gadam projekta Iepriekšējā (Ex-antes) novērtējuma ziņojums.
2010. gadā nepārtrauktā novērtēšana kļūst par atsevišķu vidus termiņa novērtējuma ziņojumu. Vidustermiņa novērtēšana ierosina pasākumus programmas un to īstenošanas kvalitātes uzlabošanai.
Atbilstoši Padomes regulas (EK) Nr. 1974/2006 61. pantam Vidustermiņa novērtēšanas ziņojumu Zemkopības ministrija nosūta Eiropas Komisijai līdz 2010. gada 31. decembrim.