Publicēts: 07.12.2022.
Atjaunināts: 16.01.2024.

Vispārīgās prasības par zoonožu uzraudzību un informācijas apmaiņu ir noteiktas Direktīvā 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK, kuras tiesību normas iekļautas Ministru kabineta noteikumos Nr. 90 „Kārtība, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki”

Salmoneloze ir pārtikas izcelsmes zoonoze. Ar salmonelozi var slimot cilvēki un daudzas dzīvnieku sugas, tostarp, putni, cūkas, liellopi, aitas, kazas, zirgi. Salmonelozes ierosinātāji ir Salmonella baktēriju grupa, kurā ir apmēram 2000 salmonellu serotipu. Salmonellas baktērijas pieder pie Enterobacteriaceae dzimtas, Salmonella ģints.

Salmoneloze dzīvniekiem – jaundzīvniekiem akūta, pieaugušajiem dzīvniekiem akūta vai hroniska slimība, kas raksturojas ar drudzi, diareju un intoksikāciju, dažreiz abortu, artrītiem, pneimonijas pazīmēm.

Salmoneloze cilvēkiem - plašāku informāciju skatīt: https://www.spkc.gov.lv/lv/salmoneloze-un-tas-profilakse

Dzīvnieku veselības jomā

Dzīvnieku veselības jomā ir noteiktas šādas prasības:

1) salmonelozei un citām pārtikā satopamajām/ izraisītajām zoonozēm un to kontrolei, ko  nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un citu pārtikā sastopamu zoonozes izraisītāju kontroli un tai pakārtotās regulas un lēmumi:

a) dējējputnu vakcinācijas kārtība pret salmonelozi

Komisijas 2006. gada 1. augusta regula (ES) 1177/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par īpašu kontroles metožu izmantošanu dalībvalstu programmās par salmonellas apkarošanu mājputnos

b) prasības salmonelozes gadījumā Gallus gallus sugas dējējvistu saimēs

Komisijas 2007. gada 23.oktobra regula (ES) 1237/2007, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Lēmumu 2006/696/EK attiecībā uz tādu olu laišanu tirgū, kas iegūtas no ar Salmonella inficētām dējējvistu saimēm (olu laišana tirgu)

c) paraugu ņemšanas kārtība Gallus gallus sugas vaislas putnu saimēs

Komisijas 2010. gada 10. marta regula (ES) 200/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt salmonellas serotipu pieaugušo Gallus gallus vaislas putnu saimēs. Pieejams:

d) paraugu ņemšanas kārtība Gallus gallus sugas dējējvistu saimēs

Komisijas 2011. gada 25. maija regula (ES) 517/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010

e) paraugu ņemšanas kārtība broileru saimēs

Komisijas 2012. gada 8. marta regula (ES) 200/2012 par Savienības mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium broileru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003

f) paraugu ņemšanas kārtība tītaru saimēs

Komisijas 2012. gada 12. decembra regula (ES) 1190/2012 par Savienības uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium tītaru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003

g) pētījums par salmonellas izplatību Gallus gallus dējēju mājputnu saimēs

Komisijas 2004. gada 22. septembra lēmums 2004/665/EK par bāzes līnijas pētījumu par Salmonellas izplatību Gallus gallus dējēju mājputnu saimēs (pētījums 2004/2005)

h) pētījums par salmonellas izplatību tītaru saimēs

 Komisijas 2006. gada 29. septembra lēmums 2006/662/EK par Kopienas finansējumu dalībvalstīs plānotā pamatpētījumā par salmonellu izplatību tītaru saimēs (pētījums 2006/2007)

k) apstiprinātās valstu salmonelozes uzraudzības programmas Gallus gallus vaislas saimēs

Komisijas 2006. gada 8. novembra lēmums 2006/759/EK, ar ko apstiprina konkrētas valsts programmas, lai kontrolētu salmonellas izplatību Gallus gallus vaislas saimēs

l) apstiprinātās valstu salmonelozes uzraudzības programmas Gallus gallus dējējvistu saimēs

Komisijas 2007. gada 11. decembra lēmums 2007/848/EK, ar ko apstiprina konkrētas valstu programmas salmonellas izplatības kontrolei Gallus gallus sugas dējējvistu saimēs

m) apstiprinātās valstu salmonelozes uzraudzības programmas Gallus gallus sugas broileru saimēs

Komisijas 2008. gada 20. oktobra lēmums 2008/815/EK, ar ko apstiprina konkrētas valstu programmas salmonellas izplatības kontrolei Gallus gallus sugas broileru saimēs

n) apstiprinātās valstu salmonelozes uzraudzības programmas tītariem

Komisijas 2009. gada 20. oktobra lēmums 2009/771/EK, ar ko apstiprina konkrētas valstu programmas salmonellas izplatības kontrolei tītariem

2) salmonelozei un tuberkulozei mazajos mājputnu ganāmpulkos, kas izplata olas un gaļu pārtikas apritē, ko reglamentē Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumi Nr. 604 “Kārtība, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam”;

3) vakcinācijai pret salmonelozi, ko nosaka Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.477 „Kārtība, kādā veic salmonelozes profilakses un apkarošanas pasākumus, vakcinējot vistas pret salmonelozi”.

Pārtikas higiēnas un pārtikas nekaitīguma jomā

Pārtikas higiēnas un pārtikas nekaitīguma jomā ir noteiktas šādas prasības:

1) pārtikas produktu mikrobioloģiskie kritēriji, izmantojamās analītiskās metodes, paraugu ņemšanas plāni un metodes:

Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005/EK par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

2) higiēnas nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku un tai pakārtotās regulas un lēmumi:

  1. īpašās garantijas saistībā ar Zviedriju un Somiju
  • Komisijas 2005. gada 14. oktobra Regula (EK) Nr. 1688/2005, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz īpašām garantijām saistībā ar salmonellu konkrētas gaļas un olu sūtījumiem uz Somiju un Zviedriju

b) īpašās garantijas saistībā ar Dāniju (broileriem iegūta gaļa)

  • Komisijas 2018. gada 28. februāra Īstenošanas regula (ES) 2018/307, ar ko attiecībā uz Salmonella spp. paplašina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktās īpašās garantijas, tās attiecinot uz Dānijai paredzētu no broileriem (Gallus gallus) iegūtu gaļu

c) īpašās garantijas saistībā ar Dāniju (olas)

  • Komisijas 2012. gada 22. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 427/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz salmonellām noteikto īpašo garantiju paplašināšanu, tās attiecinot uz olām, kas paredzētas Dānijai

Dzīvnieku un preču tirdzniecības jomā

Dzīvnieku un preču tirdzniecības jomā ir noteiktas šādas prasības:

1) Pārvietošanas prasības no trešajām valstīm uz ES saistībā par salmonelozi

Komisijas 2020. gada 30. janvāra Deleģētā regula (ES) 2020/692, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429.

2) papildus garantijas saistībā ar vaislas mājputnu un diennakts vecu cāļu sūtījumiem

Komisijas 2003. gada 8. septembra Lēmums 2003/644, ar kuru nosaka papildu garantijas saistībā ar salmonellu tādu vaislas mājputnu un diennakti vecu cāļu sūtījumos uz Somiju un Zviedriju, kas paredzēti pievienošanai vaislas mājputnu vai gaļas mājputnu saimēm

3) papildus garantijas saistībā ar dējējvistu sūtījumiem

Komisijas 2004. gada 1. marta Lēmums 2004/235/EK, ar ko nosaka papildu garantijas attiecībā uz salmonellām dējējvistu sūtījumiem uz Somiju un Zviedriju

 

Plašāka informācija par salmonelozes ES tiesību aktiem

Papildus informācija par salmonelozes ierosinātāju kontroles programmu mājputniem un pārtikai

Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku, cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība.

Trakumsērga Latvijā bijusi endēmiska vairāk nekā pēdējos 100 gadus, tomēr, pateicoties veiktajai lapsu un jenotsuņu vakcinācijai visā Latvijas teritorijā, trakumsērgu ir izdevies pilnībā apkarot. Kopš 2012. gada februāra Latvijā nav konstatēta dzīvnieku saslimšana ar trakumsērgu.

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija piešķīrusi Latvijai no trakumsērgas brīvas valsts statusu, kas publicēts 2014. gada 8. decembrī Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas biļetena Nr. 2015-1  88.–90. lappusē, norādot Latvijas deklarāciju, ka valsts ir brīva no trakumsērgas un, ka Latvija tiek pievienota no trakumsērgas brīvu valstu sarakstam.

Eiropas Komisija ir atzinusi Latviju no 2021.gada 21.aprīļa par brīvu no trakumsērgas infekcijas. Komisija Latviju ir iekļāvusi Komisijas 2021. gada 15. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 2021/620, ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanu saistībā ar statusa “brīvs no slimības” un “neveic vakcināciju” apstiprināšanu noteiktām dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām, kā arī apstiprina šo sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas, III pielikuma I daļas sarakstā, norādot, ka Latvija ir brīva no trakumsērgas (RABV) infekcijas ierosinātāja.

Lai Latvija saglabātu Eiropas Komisijas piešķirto statusu, tiek īstenoti valsts statusa saglabāšanas nosacījumi saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regulas (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, V pielikuma I daļas 2. nodaļas 2. iedaļā noteiktos nosacījumus.

Prasības par vakcināciju pret trakumsērgu un trakumsērgas antivielu titrēšanas testu, ceļojot starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un ieceļojot Eiropas Savienībā no trešajām valstīm ar suni, kaķi un mājas (istabas) sesku (arī lietoti termini  kā “lolojumdzīvnieks” vai “mājas (istabas) dzīvnieks”), kā arī pārvietojot minētos dzīvniekus komerciālos nolūkos, ir noteiktas:

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulā (ES) 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (nekomerciālās pārvietošanas prasības starp ES dalībvalstīm un no trešajām valstīm uz ES, tostarp par veikto vakcināciju pret trakumsērgu);
  2. Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regulā (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (komerciālās pārvietošanas prasības starp ES dalībvalstīm);
  3. Komisijas 2020. gada 30. janvāra Deleģētās regulā (ES) 2020/692 ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (komerciālās pārvietošanas prasības no trešajām valstīm uz ES);
  4. Komisijas 2021. gada 24. marta Īstenošanas regulā (ES) 2021/404 ar ko nosaka tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu sarakstus, no kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 atļauts Savienībā ievest dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus (turpmāk - regula (ES) 2021/404)  (valstu, teritoriju vai to zonu saraksti, no kurām ļauts ievest ES komerciālajos nolūkos, tostarp prasības par nepieciešamo trakumsērgas antivielu titrēšanas testu (VIII pielikums)).

Skaidrojoša informācija par suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku pārvietošanu, tostarp nepieciešamo vakcināciju pret trakumsērgu un trakumsērgas antivielu titrēšanas testu, pieejama:

  1. PVD mājas lapā: https://www.pvd.gov.lv/lv/lolojumdzivnieku-parvietosana-pari-robezai
  2. EK mājas lapā pārvietošana starp ES DV:
    1. Nekomerciāli: https://food.ec.europa.eu/animals/movement-pets/eu-legislation/non-commercial-movement-within-eu_en
    2. Komerciāli: https://food.ec.europa.eu/animals/movement-pets/eu-legislation/movements-within-union_en
  3. EK mājas lapā ievešana ES no trešajām valstīm:
    1. Nekomerciāli: https://food.ec.europa.eu/animals/movement-pets/eu-legislation/non-commercial-movement-non-eu-countries_en
    2. Komerciāli: https://food.ec.europa.eu/animals/movement-pets/eu-legislation/entry-union_en

Trakumsērgas antivielu titrēšanas testu suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem, kurus ES ieved no trešajām valstīm ar augstu trakumsērgas risku*, nepieciešams veikt kādā no apstiprinātām laboratorijām, kuru saraksts pieejams EK interneta vietnē: https://food.ec.europa.eu/animals/movement-pets/approved-rabies-serology-laboratories_lv

* trešās valstis ar augstu trakumsērgas risku ir iekļautas regulas (ES) 2021/404 VIII pielikuma 1. daļas tabulā ar atzīmi tās 5. ailē par trakumsērgas antivielu titrēšanas testa nepieciešamību.

Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem II pielikumā ir to teritoriju vai trešo valstu saraksts, no kurām suņus, kaķus vai mājas (istabas) seskus nekomerciālos nolūkos uz dalībvalsti var pārvietot, neveicot trakumsērgas antivielu titrēšanas testu.

Tāpat Veterinārmedicīnas likuma  59. panta 14. punkts nosaka, ka dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu dzīvnieka triju mēnešu vecumā, izņemot gadījumus, kad praktizējošs veterinārārsts, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka veselības stāvokli, nosaka citu vakcinācijas laiku, kā arī nodrošināt atkārtotu vakcināciju (revakcināciju) saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību.

Savukārt Veterinārmedicīnas likuma 56. panta 9. punktā noteikts, ka praktizējošam veterinārārstam ir pienākums izdarīt ierakstu par vakcināciju pret trakumsērgu Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasē saskaņā ar regulā (ES) 576/2013 noteiktajām prasībām vai vakcinācijas apliecībā.

Latvijā trakumsērgas profilakses un apkarošanas prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumos Nr.178 „Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība”.

Trihineloze pārtikas izcelsmes zoonoze, kura ir parazitāra infekcijas slimība, ar ko iespējams inficēties, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu vai svaigu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar Trichinella dzimtas parazītiska tārpa kāpuriem. Ar trihinelozi slims cilvēks nav bīstams apkārtējiem.

Dzīvnieku veselības jomā

Trihinelozes profilakses un apkarošanas pasākumi viennadžu, mājas cūku un meža cūku kautproduktiem noteikti Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki”.

Pārtikas un pārtikas nekaitīgumu jomā

Pārtikas un pārtikas nekaitīguma jomā ir noteiktas šādas prasības:

1) higiēnas nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

2) kontroles nosacījumi gaļā

Komisijas 2015. gada 10. augusta Īstenošanas regula (ES) 2015/1375, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām trihinellas pārbaudēm gaļā

Plašāku informāciju par trihinelozes ES tiesību aktiem skatīt: https://food.ec.europa.eu/safety/biological-safety/food-borne-diseases-zoonoses/control-trichinella_en

Bruceloze (govju bruceloze (Brucella abortus), aitu un kazu bruceloze (Brucella melitensis) un cūku bruceloze (Brucella suis)) ir hroniska kontagioza infekcijas slimība, kas raksturojas ar abortu, dzimumorgānu iekaisumu, neauglību.

Bruceloze dzīvniekiem ir ziņojama, reģistrējama un valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumiem Nr.127 „Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam”.

Cilvēkiem, inficējoties ar Brucella abortus, Brucella melitensis, Brucella suis, saslimšana var izpausties ar akūtu vai ilgstošu mainīgu drudzi, limfadenītu, hepatītu, osteomielītu, un daudz dažādām komplikācijām.

Bruceloze cilvēkiem ir reģistrējama infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 7  „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”.

Aitu un kazu bruceloze

Eiropas Komisija ir atzinusi 2010. gadā Latviju par brīvu no aitu un kazu brucelozes, kas ir publicēts 2010.gada 19.novembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 303/14, iekļaujot Latviju Eiropas Komisijas 2010.gada 17.novembra lēmuma 2010/695/ES, ar ko groza Lēmuma 93/52/EEK pielikumus attiecībā uz Igaunijas, Latvijas un Baleāru salu autonomā apgabala Spānijā atzīšanu par oficiāli brīvu no brucelozes (B. melitensis) un ar ko groza Lēmuma 2003/467/EK I un II pielikumu attiecībā uz Igaunijas atzīšanu par oficiāli brīvu no tuberkulozes un brucelozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem brīvo valstu sarakstā. Lēmums 2010/695/ES spēkā līdz 2021.gada 20. aprīlim.

No 2021. gada 21. aprīļa Komisija Latviju ir iekļāvusi Komisijas 2021. gada 15. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 2021/620, ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanu saistībā ar statusa “brīvs no slimības” un “neveic vakcināciju” apstiprināšanu noteiktām dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām, kā arī apstiprina šo sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas, I pielikuma I daļas sarakstā, norādot, ka Latvija ir brīva no aitu un kazu brucelozes - Brucella abortus, B. melitensis and B. suis infekcijas ierosinātāja.

Lai Latvija saglabātu Eiropas Komisijas piešķirto statusu, tiek īstenoti valsts statusa saglabāšanas nosacījumi saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, IV pielikuma I daļas 4. nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.

Latvijā aitu un kazu brucelozes profilakses un apkarošanas prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumos Nr.988 „Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus aitām un kazām”.

Govju bruceloze

Eiropas Komisija ir atzinusi 2012. gadā Latviju par brīvu no govju brucelozes, kas ir publicēts Eiropas Komisijas 2012. gada 19. aprīļa Īstenošanas lēmumā 2012/204/ES, ar ko groza Lēmuma 2003/467/EK pielikumus attiecībā uz Latvijas pasludināšanu par oficiāli no brucelozes brīvu dalībvalsti un dažu Itālijas, Polijas un Portugāles reģionu pasludināšanu par oficiāli no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes brīviem reģioniem. Lēmums 2012/204/ES spēkā līdz 2021.gada 20. aprīlim.

No 2021. gada 21. aprīļa Komisija Latviju ir iekļāvusi Komisijas 2021. gada 15. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 2021/620, ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanu saistībā ar statusa “brīvs no slimības” un “neveic vakcināciju” apstiprināšanu noteiktām dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām, kā arī apstiprina šo sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas, I pielikuma I daļas 1. nodaļas sarakstā, norādot, ka Latvija ir brīva no govju brucelozes - Brucella abortus, B. melitensis and B. suis infekcijas ierosinātāja.

Lai Latvija saglabātu Eiropas Komisijas piešķirto statusu, tiek īstenoti valsts statusa saglabāšanas nosacījumi saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, IV pielikuma I daļas 3. nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.

Latvijā govju brucelozes profilakses un apkarošanas prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.881 „Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus govīm”.

Plašāku informāciju par aitu, kazu un govju bruecelozi skatīt EK mājas lapā: https://food.ec.europa.eu/animals/animal-diseases/surveillance-eradication-programmes-and-disease-free-status_en?prefLang=lv&etrans=lv

Cūku bruceloze

Latvijā cūku brucelozes profilakses un apkarošanas prasības nosaka Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 63 „Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus cūkām”.

Plašāku informāciju par cūku brucelozi skatīt: https://www.pvd.gov.lv/lv/cuku-bruceloze

Tuberkuloze ir hroniska infekcijas slimība, kas raksturojas ar specifiskiem mezgliņiem – tuberkulu veidošanos limfmezglos un dažādos orgānos.

Eiropas Komisija ir atzinusi 2011. gadā Latviju par brīvu no govju tuberkulozes, kas ir publicēts Eiropas Komisijas 2011. gada 12. oktobra Īstenošanas lēmumā 2011/675/ES, ar ko groza Lēmumu 2003/467/EK attiecībā uz Latvijas atzīšanu par oficiāli brīvu no tuberkulozes un noteiktu Portugāles administratīvo reģionu atzīšanu par oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes, iekļaujot Latviju brīvo valstu sarakstā. Lēmums 2011/675/ES spēkā līdz 2021.gada 20. aprīlim.

No 2021. gada 21. aprīļa Komisija Latviju ir iekļāvusi Komisijas 2021. gada 15. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 2021/620, ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanu saistībā ar statusa “brīvs no slimības” un “neveic vakcināciju” apstiprināšanu noteiktām dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām, kā arī apstiprina šo sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas, II pielikuma I daļas sarakstā, norādot, ka Latvija ir brīva no Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcijas - Mycobacterium bovis, Mycobacterium tuberculosis un Mycobacterium caprae infekcijas ierosinātāja.

Lai Latvija saglabātu Eiropas Komisijas piešķirto statusu, tiek īstenoti valsts statusa saglabāšanas nosacījumi saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, 81.pantā un IV pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.

Tuberkulozes profilakses un ierosinātāja (Mycobacterium tuberculosis) apkarošanas pasākumi govīm ir noteiktas Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki”.

Tuberkuloze dzīvniekiem ir ziņojama, reģistrējama un valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumiem Nr.127 „Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam”.

Tuberkuloze cilvēkiem ir reģistrējama infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 7  „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”.

Par tuberkulozi cilvēkiem informāciju skatīt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) interneta vietnē: https://www.spkc.gov.lv/lv/tuberkuloze

Papildus informācija par tuberkulozi pieejama:

  1. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) interneta vietnē: https://storymaps.arcgis.com/stories/7718e6e0d5d54cef8709c9595ec5cf76
  2. Pārtikas un veterinārā dienesta interneta vietnē: https://www.pvd.gov.lv/lv/dzivnieku-infekcijas-slimibu-valsts-uzraudzibas-2023-gada-plans

Ehinokokoze ir invāzijas zoonoze, ko ierosina ehinokoks (Echinococcus granulosus), tā ir viena no helmintozēm.  Ehinokoks ir parazīts, kas cilvēkos un dzīvniekos (atgremotājos, cūkās, grauzējos) veido ar šķidrumu pildītas cistas, kas visbiežāk lokalizējas aknās, plaušās un aug vairāku gadu garumā.  Ehinokoka saimnieki ir plēsējdzīvnieki un cilvēks ir tā starpsaimnieks.

Dzīvnieku veselības jomā

Prasības par ehinokokozes profilaksi un apkarošanu mājas cūku un mežacūku kautproduktos ir noteiktas Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki”.

Ehinokokoze dzīvniekiem ir ziņojama, reģistrējama un valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumiem Nr.127 „Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam”.

Pārtikas nekaitīguma jomā

Ehinokokozes valsts uzraudzības pasākumi kautuvēs, kas saistīti ar lietošanai pārtikā paredzētu govju, cūkas, aitas, kazas, savvaļas sugu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, tiek īstenoti saskaņā ar Komisijas 2019. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) 2019/627, ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005, 31. pantu un 37.panta 1. punkta “a” apakšpunktu.

Papildus informācija par ehinokokozes valsts uzraudzību pieejama Pārtikas un veterinārā dienesta interneta vietnē: https://www.pvd.gov.lv/lv/dzivnieku-infekcijas-slimibu-valsts-uzraudzibas-2023-gada-plans

Cilvēku veselības jomā

Ehinokokoze cilvēkiem ir reģistrējama infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 7  „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”.

Papildus informāciju par ehinokokozi skatīt interneta vietnē: https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/bior-mazgat-vai-nemazgat-ogas-pirms-esanas

Liesas sērga jeb Sibīrijas mēris ir ļoti akūta siltasiņu dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kas raksturojas ar pēkšņu nobeigšanos, septicēmiju un audu hemorāģisku infiltrāciju vai karbunkulu veidošanos, un ko ierosina mikroorganisms Bacillus anthracis. Ierosinātājam ārējā vidē rodas ļoti izturīgas sporas. Tās saglabājas dzīvnieku vilnā, spalvās un augsnē vairākus gadu desmitus. Dzīvnieku infekcijas avots varbūt augsne, kontaminēta barība, slimie dzīvnieki, to produkti, līķi. Cilvēka infekcijas avots ir slimie mājdzīvnieki (govis, aitas, kazas, zirgi, cūkas), kas izdala slimības ierosinātājus ar izkārnījumiem un atdalījumiem no mutes un nāsīm.

Prasības liesas sērgas profilakses un apkarošanas prasības uzņēmīgajiem dzīvniekiem (izņemot suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus) ir noteiktas Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki”.

Listerioze ir pārtikas izcelsmes zoonoze, nekontagioza infekcijas slimība, kas dzīvniekiem raksturojas ar encefalīta un septicēmijas pazīmēm, dažreiz ar abortiem.

Dzīvnieku veselības jomā

Latvijā listeriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas prasības nosaka Ministru kabineta 2014. gada 3. novembra noteikumi Nr.683 „Listeriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība”.

Listerioze dzīvniekiem ir ziņojama, reģistrējama un valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumiem Nr.127 „Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam”.

Pārtikas nekaitīguma jomā

Pārtikas produktu nekaitīguma mikrobioloģiskie kritēriji, tajā skaitā  listeriozes ierosinātāja Listeria monocytogenes kritēriji, noteikti Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005/EK par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

Par pārtikas produkta ražošanu pārtikas aprites uzņēmums ir atbildīgs par to, lai  pārtikas produkts visā tā derīguma termiņa laikā atbilstu minētajā Regulā (EK) Nr. 2073/2005/EK noteiktajiem pārtikas nekaitīguma mikrobioloģiskajiem kritērijiem. Tas īpaši attiecas uz lietošanai cilvēka uzturā gataviem pārtikas produktiem, kas var veicināt listeriozes ierosinātāja Listeria monocytogenes augšanu un radīt Listeria monocytogenes draudus patērētāju veselībai.

Cilvēku veselības jomā

Listerioze cilvēkiem ir reģistrējama infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 7  „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”.

Par listeriozi cilvēkiem informāciju skatīt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) interneta vietnē: https://www.spkc.gov.lv/lv/listerioze

  • E. coli O157:H7
  • Leptospiroze
  • Jersinioze
  • Mutes un nagu sērga
  • Psitakoze/ Aitu enzootiskais aborts (Hlamidioze – C.psittaci)
  • Toksoplazmoze
  • Tularēmija
  • Q drudzis