LV produkti ES shēmās

2024. gada 22. jūlijā  PVD saņēma ražotāju grupas “Biedrība “Salacgrīvas nēģi”” iesniegumu par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju produktam “Rīgas līča lucīši”.

2024. gada 10. septembrī PVD pieņēma lēmumu Nr. 2/24-Ģn uzsākt reģistrācijas procedūru aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Rīgas līča lucīši”.

2024.gada 13.septembrī uzsākta iebildumu procedūra nacionālajā līmenī.

“Rīgas līča lucīši” ir zivis, kuras pieder pie lucīšu (Zoarces viviparus) sugas un tiek nozvejotas Rīgas jūras līcī. Nosaukums tiek izmantots gan svaigiem, gan kūpinātiem “Rīgas līča lucīšiem”.

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu ir rodama produkta specifiskajās īpašībās un reputācijā.

Produkts “Rīgas līča lucīši” sev raksturīgās īpašības ieguvis, ņemot vērā vides faktoru ietekmi ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā to zvejo. Sezonāli mainīgie barošanās apstākļi kombinācijā ar ūdens hidroloģisko režīmu ir galvenie faktori, kas ietekmē lucīša augšanu un nobarotību.

Mūsdienās zvejas un to apstrādes produktu tradīcijas ir saglabātas un tiek turpinātas. Vairākus gadus ģeogrāfiskā apgabala Saulkrastu novadā rīko Luču svētkus.

Ražotāju grupa: Biedrība "Salacgrīvas nēģi"; vienotais reģistrācijas Nr. 40008282755.

Adrese: "Pūcītes", Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas novads, LV-4033.

Tālruņa numurs: +371 27763321;

E-pasta adrese: kravalis77@gmail.com 

2023. gada 18. aprīlī  PVD saņēma ražotāju grupas “Aglonas maize”, SIA “Dūšai”, (Maizes muzejs) iesniegumu par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju produktam “Aglonas maizes veistūklis”.

2023. gada 12. septembrī Pārtikas un veterinārais dienests ir pieņēmis lēmumu Nr. 3/23-Ģn uzsākt reģistrācijas procedūru aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Aglonas maizes veistūklis”.

15.09.2023.uzsākta iebildumu procedūra nacionālajā līmenī.

18.10.2023. Eiropas Komisijā  iesniegts pieteikums produkta “Aglonas maizes veistūklis” reģistrācijai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

Produkts “Aglonas maizes veistūklis” ir rudzu maize, kurā iecepts žāvēts cūkas speķis un sīpoli, veidojot vīstokli.

Pamatu saknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido vēsturiskās senās tradīcijas, pagatavošanas metode un reputācija.

Latgalē veistūkli mājsaimniecībās cepuši jau kopš 19. gs. beigām. Katrā mājā, kurā cepa rudzu rupjmaizi, šā procesa noslēgums bija veistūklis – īpaši gards rupjmaizes klaipiņš, piepildīts ar kūpināta, sagriezta speķa gabaliņiem un sasmalcinātiem sīpoliem. Gatavošanas recepte ir nodota un ievērota no paaudzes paaudzē.

Ražotāju grupa:

“Aglonas maize”, SIA “Dūšai”, Maizes muzejs

Adrese: Preiļu novads, Aglonas pagasts, Aglona, Daugavpils iela 7

LV-5304, Latvija

Tālruņa numurs: +371 26570492

E-pasta adrese: maizesmuzejs@inbox.lv 

Pārtikas un veterinārais dienests 2015. gada 13. novembrī saņēma Rucavas novada domes 2015. gada 9. novembra iesniegumu par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju produktam „Rucavas baltais sviests” un 2015. gada 29. decembrī un 2016. gada 6. janvārī - precizētu dokumentāciju.
2016. gada 1. februārī PVD pieņēma lēmumu Nr.01/16-Ģn uzsākt reģistrācijas procedūru aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei „Rucavas baltais sviests”.

Produkts „Rucavas baltais sviests” ir sviests, kura gatavošanas procesā netiek atdalītas piena sūkalas. Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido “Rucavas baltā sviesta” senās vēsturiskās tradīcijas, pagatavošanas metodes un reputācija konkrētajā apgabalā.

“Rucavas balto sviestu” mājsaimniecībās gatavo jau kopš 20. gs. sākuma. Tā gatavošanas receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē. Arī šobrīd gandrīz katrā mājā tiek gatavots “Rucavas baltais sviests”. Rucavā ik gadu tiek pulcināti „Rucavas baltā sviesta” darināšanas meistari, tiek rīkotas meistarklases un semināri. „Rucavas baltais sviests” kopā ar vārītiem kartupeļiem vai lauku rupjmaizi ir ēdienkartē piedāvājumā tūristiem tradicionālās kultūras programmā.

2018. gada 28.augustā tika pieņemta  KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 2018/1213 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā “Rucavas baltais sviests” (AĢIN)

Ražotāju grupa:
Rucavas novada dome
Adrese: „Pagastmāja”, Rucavas pagasts, Rucavas novads, LV-3477
Tālruņa numurs: +371 26015490
E-pasta adrese:dome@rucava.lv

Pārtikas un veterinārais dienests 2014.gada 18.augustā saņēma biedrības „Siera klubs” iesniegumu ar lūgumu izskatīt pieteikumu produkta „Jāņu siers” reģistrācijai Garantētas tradicionālas īpatnības reģistrā.

Jāņi ir tradīcijām bagātākie latviešu svētki, kurus svin vasaras saulgriežos. Ar Jāņiem saistās daudzas tradīcijas, kā vainagu pīšana, māju rotāšana ar jāņuzālēm, dziedāšana, ugunskuru kuršana un īpašu produktu gatavošana. Jau 12.gadsimtā, vācu krustnešiem nonākot Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts  svinību vērienīgums pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Neatņemama svētku sastāvdaļa Jāņu naktī ir alus un Jāņu siers.

"Jāņu siera" pagatavošanas veids, receptūra, izskats, krāsa un garša nosaka tā tradicionālo raksturu, kurš ir nemainīgi saglabājies daudzu gadu desmitu, pat simtu laikā.

"Jāņu siers" ir nenogatavināts skābpiena siers, ko gatavo pēc šādas metodes: piens tiek sarecināts, izmantojot tikai pienskābes baktēriju ieraugu vai biezpienu. "Jāņu sieru" gatavo no piena un biezpiena, tos karsējot, sūkalu atdalīšanai, pievieno sviestu vai saldo krējumu, olas, vārāmo sāli un ķimenes. Iegūto masu karsē, intensīvi maisot, līdz viendabīgas konsistences ieguvei.

2015.gada 13.novembrī  tika  pieņemta KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2045, ar ko ieraksta nosaukumu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Jāņu siers (GTĪ).

Pieteikums

Ražotāju grupa:
Biedrība  «Siera klubs»
Jāņa Pliekšāna iela 98 -39,Jūrmala,LV-2015
Tālr.Nr.: +371 29487375
E-pasta adrese: sieraklubs@inbox.lv

2013. gada 10.decembrī biedrība "Uzņēmumu attīstībai un inovācijai", kura apvieno SIA "Valdo" un lielo pelēko zirņu audzētājus,  iesniedza PVD pieteikumu par produkta „Latvijas lielie pelēki zirņi” ierakstīšanu ES Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu reģistrā un tika pieņemts lēmums uzsākt reģistrācijas procedūru.

Pieteikuma aprakstā norādīts, ka Latvijas lielie pelēkie zirņi tiek audzēti no Retrijas šķirnes kaltētajām sēklām, kas  no citām šķirnēm atšķiras ar īpaši lielām, rupjām sēklām (1000 sēklu masa ir 360–380 g). Kaut gan sēklu skaits pākstī nav liels, to kompensē labas kulinārās īpašības – relatīvi īss vārīšanās laiks un izcila garša. Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts ir vienīgā vieta pasaulē, kurā tiek veikta lielo pelēko zirņu selekcija pārtikas vajadzībām. Šeit arī radīta šķirne "Retrija". Zirņu kvalitatīvās īpašības nodrošina tieši Latvijas  augsnes un klimatiskie apstākļi.

Latvieši gadu simtiem ir ēduši zirņus. Jau pirms mūsu ēras zirņi kopā ar miežiem un pupām ir bijis viens no galvenajiem ēdieniem, un tie savu nozīmi saglabāja līdz pat kartupeļu ēras sākumam 19. gadsimtā. Mūsdienās tūristu ceļvežos pelēkie zirņi ar speķi tiek piedāvāti kā īpaši latvisks ēdiens, ko ir vērts nobaudīt.

Pieteikums

2015.gada 9.oktobrī  tika  pieņemta KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1939 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Latvijas lielie pelēkie zirņi (ACVN)).

Ražotāju grupa :

APP “Agroresursu un ekonomikas institūts”
Struktoru iela 14,Rīga LV-1039
tālr. 67552909 mob.25986504
E-Mail: arei@arei.lv

2015.gada 13.februārī EK pieņēmusi regulu Nr.269/2015 , ar kuru ieraksta produktu „Carnikavas nēģi ”  ES Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Carnikavas nēģu zvejas un apstrādes senās vēsturiskās tradīcijas un metodes, reputācija konkrētajā apgabalā, kā arī nēģu resursu ilgtspējības un krājumu pārvaldīšana. Ar norādi „Carnikavas nēģi” marķē tikai Carnikavas novadā laikā no 1.augusta līdz 1.februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie iztekas zvejotos svaigus nēģus un ja to pārstrāde notikusi Carnikavas novadā atbilstoši specifikācijai, tad arī pārstrādātus.

Ceptus nēģus var pakot dažādos iepakojumos – koka kublos, plastmasas kārbās vai kastēs, kā arī valcētās vai vakuuma paplātēs. Iepakojumu lielums un iepakojamo nēģu svars var būt ļoti dažāds – no 0,270 kg līdz 10 kilogramiem. 

Ražotāju grupa:
Carnikavas novada dome
Adrese: Stacijas iela 5, Carnikava, Carnikavas novads, LV-2163
Tālruņa numurs: +371 67993814
E-pasta adrese: dome@carnikava.lv

Sklandrausis ir uzskatāms par Latvijas nacionālo ēdienu, jo tā gatavošanas un ēšanas tradīcijas iesniedzas senā pagātnē. To apliecina šī ēdiena nozīme senlatviešu gadskārtu svētkos un svinamajās dienās. Sklandrauša cepšanas prasme ir nodota no paaudzes paaudzē. Sklandrauši ieguvuši popularitāti kā viens no produktiem, ko piedāvā tūristiem – viesiem, lauku mājās vai ražotnēs ļauj vērot sklandraušu pagatavošanu un degustēt tos.

2011.gada 13.decembrī Eiropas Komisijai tika nosūtīts pieteikums, lai reģistrētu pirmo produktu Garantēto tradicionālo īpatnību shēmā no Latvijas.

2012. gada 15.novembrī „Sklandrauša” pieteikums tika publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī, lai 6 mēnešu laikā no publicēšanas dienas dalībvalstis var izteikt savus iebildumus.

Produkta tradicionālā izcelsme un recepte.

2013.gada 11.oktobrī tika pieņemta EK REGULA (ES) Nr. 978/2013, ar ko ieraksta nosaukumu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Sklandrausis (GTĪ).

Ražotāju grupa:
Biedrība “Latvijas Maiznieku biedrība”
Adrese: Lizuma iela 5
Rīga, LV-1006
LATVIJA
Tel. +371 6754540, +371 27063370
E-pasts: birojs@maizniekubiedriba.lv

Latvijā rudzi un mieži ir vissenākā labība mūsu platuma grādos, jo bija vispiemērotākā mūsu skarbajai ziemeļu dabai. Starp ēdieniem, ko latvieši vienmēr cēluši galdā svētku reizēs, goda vieta noteikti ierādīta arī maizei. Rudzu maize ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kas ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums un atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā.

Ar vārdu „salinātā rupjmaize” saprot no rupjajiem rudzu miltiem ceptu maizi, kuras gatavošanā izmanto plaucējumu, tas nozīmē, ka daļu no miltiem aplej ar karstu ūdeni, citiem vārdiem sakot - tā tiek salināta. Vēl šo produktu specifisku dara tas, ka plaucējumu gatavo koka kublos, plaucējuma un mīklas gatavošanas laikā pievieno ķimenes, cukuru, kā arī klaipa iegarenā forma.

2012.gada 11.oktobrī Eiropas Komisijai tika nosūtīts pieteikums, lai „Salināto rudzu rupjmaizi” iekļautu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

2014.gada 8.janvārī  tika pieņemta EK REGULA (ES) Nr. 12/2014, ar ko ieraksta nosaukumu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Salināta rudzu rupjmaize (GTĪ)).

Produkta tradicionālā izcelsme un recepte.

Ražotāju grupa:
Biedrība “Latvijas Maiznieku biedrība”
Adrese: Lizuma iela 5
Rīga, LV-1006
LATVIJA
Tel. +371 6754540, +371 27063370
E-pasts: birojs@maizniekubiedriba.lv

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2018. gada 27. decembrī saņēma biedrības „Salacgrīvas nēģi” iesniegumu par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju produktam „Salacgrīvas nēģi”, bet 2019. gada 4. janvārī un 2019. gada 11. janvārī - precizētu dokumentāciju.

2019. gada 17. janvārī PVD pieņēma lēmumu Nr.1/19-Ģn uzsākt reģistrācijas procedūru aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei „Salacgrīvas nēģi”.

 Produktu “Salacgrīvas nēģi” un tā ģeogrāfisko apgabalu vieno cēloniskā saikne, kuras pamatā ir produkta reputācija un īpašības. Raksturīgākās specifiskās produkta īpašības – piesātināto, rūgteni saldo un mēreni sāļo garšu un jūras un aļģu smaržu – nodrošina gan jūras ģeogrāfiskais tuvums upju vietām, kurās nēģi atgriežas uz nārstu (tas samazina laiku, ko nēģi pavada upes ūdenī, tādā veidā ierobežojot upes dūņu piemaisījumu uzņemšanu), gan arī pielietojamais zvejas paņēmiens, kas ļauj bieži pārbaudīt murdus.

Savu lielisko reputāciju Latvijā produkts bauda jau vairākus gadsimtus, un par to stāsta vēstures liecības – “Salacgrīvas nēģi” zvejoti un apstrādāti jau kopš 18. gadsimta. To zvejas paņēmieni un gatavošanas receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

 Par nosaukuma “Salacgrīvas nēģi” ierakstīšanu AĢIN paziņots Komisijas īstenošanas 2022. gada 15. novembra regulas (ES) 2022/2280 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Salacgrīvas nēģi” (AĢIN)) oficiālajā publikācijā

Ar pieteikumā norādīto informāciju var iepazīties ŠEIT.

Ražotāju grupa:
Biedrība "Salacgrīvas nēģi"; vienotais reģistrācijas Nr. 40008282755.
Adrese: "Pūcītes", Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas novads, LV-4033
Tālruņa numurs: +371 27763321;
E-pasts: kravalis77@gmail.com