Tīrs ūdens ir svarīgs gan cilvēka veselībai un labklājībai, gan dabīgajām ekosistēmām, tāpēc ūdens kvalitātes nodrošināšana ir viens no Eiropas vides politikas pamatprincipiem. Eiropā lielākais ūdens difūzā piesārņojuma avots ar augu barības vielām ir organisko un ķīmisko mēslošanas līdzekļu izmantošana intensīvajā lauksaimniecībā.
Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīva Nr.91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu direktīva) ir viens no pirmajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem par piesārņojuma kontrolēšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu. Nitrātu direktīva ir izstrādāta, lai aizsargātu Eiropas ūdens kvalitāti, novēršot gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojumu, ko izraisa lauksaimnieciskās izcelsmes nitrāti, un atbalstot labu lauksaimniecības praksi.
Latvija ir pārņēmusi Nitrātu direktīvas prasības likumā «Par piesārņojumu» un attiecīgi ar 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.834 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” (MK noteikumi Nr.834) un 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.829 „Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” (MK noteikumi Nr.829) (Skat. sadaļā “Nozari regulējošā likumdošana”).
MK noteikumos Nr.834 ir noteiktas vispārējas prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai valstī un pastiprinātas prasības to lietošanai Īpaši jutīgajā teritorijā (ĪJT), kā arī noteiktas esošo ĪJT robežas un kritēriji to noteikšanai.