Atjaunināts: 25.01.2024.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī tirdzniecības jautājumi tiek veidoti ES iekšējās un ārējās tirdzniecības politikas ietvaros.
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 207.pantam Eiropas Savienībā tiek īstenota kopēja ārējā tirdzniecības politika. ES ārējā tirdzniecība ir ekskluzīva ES atbildība un tas nozīmē, ka ES iestādes (piemēram, Eiropas Komisija) izstrādā attiecīgus dokumentus par ārējās tirdzniecības jautājumiem, ved sarunas un slēdz starptautiskus nolīgumus. Ārējās tirdzniecības tiesisko regulējumu veido Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) kas pārrauga tirdzniecības noteikumu ievērošanu dalībvalstu starpā.
Savukārt ES kopējā nostāja par ārējās tirdzniecības jautājumiem tiek koordinēta ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejā. Latviju šajā komitejā pārstāv Ārlietu ministrija.
Ārējā tirdzniecības politikas dimensijā tiek risināti jautājumi par daudzpusējām un divpusējām tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm, kā arī par tirdzniecības liberalizāciju šo attiecību ietvaros. ES arī vienpusēji piemēro preferenču režīmus (pazeminātas muitas tarifu likmes) noteiktu trešo valstu importam ES.
Tirdzniecības ģenerāldirektorāts (DG TRADE), Veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorāts (DG SANTE) un Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (DG MARE) ir atbildīgie ģenerāldirektorāti, kas skata zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības un ar to saistītos jautājumus. Visbiežāk, runājot par divpusējās tirdzniecības līgumiem ar trešajām valstīm, zvejniecības un akvakultūras produkti tiek iekļauta kopējā blokā ar lauksaimniecības produktiem.
Savukārt ES iekšējā tirgū zivsaimniecības nozares attīstības virzienus nosaka ES Kopējā zivsaimniecības politika (turpmāk – KZP), kas paredz visām dalībvalstīm vienotas likumdošanas normas un stratēģiskās attīstības principus. Viena no KZP tvēruma jomām - kopējā zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus organizēšana, nosaka zivju svaiguma un izmēru kategorijas, kā arī vadošās un references cenas, muitas tarifus, muitas tarifu kvotas, tirgus intervences pasākumus. KZP blakus mērķim „nodrošināt racionālu kopējo zivju resursu izmantošanu, sniegt atbalstu zivsaimniecības nozares attīstībai” ir arī iekšējā tirgus aizsardzības aspekti un nozares konkurētspējas pasaules tirgū nodrošināšana. Tāpat KZP nosaka Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (turpmāk - EJZAF) atbalsta virzienus, tai skaitā pieļaujamo atbalstu tirgus veicināšanas pasākumiem.
Attiecībā uz tirgus ārējo dimensiju Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts piedalās ES ārējās tirdzniecības politikas veidošanā dažādos ES Padomes darba grupu formātos, tostarp pārstāv ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejā.
Latviju komitejā pārstāv Ārlietu ministrija (turpmāk – ĀM), kura koordinē Latvijas nostājas definēšanu, sadarbojoties ar citām Latvijas institūcijām, t.sk. Zemkopības ministriju (turpmāk – ZM). Lai nodrošinātu Latvijas ekonomisko interešu īstenošanu ES kopējā tirdzniecības politikā, Latvijas nostāja tiek koordinēta Ārējās tirdzniecības politikas jautājumu darba grupā, kurā piedalās ministriju (t.sk., ZM), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.
ZM ārējās tirdzniecības jautājumus, t.sk. Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk- PTO), jautājumus koordinē Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļa (TKO@zm.gov.lv), ar mērķi sekmēt jaunus un uzlabotus tirgus pieejamības nosacījumus Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksportētājiem trešajās valstīs.
Attiecībā uz ES tirgus iekšējā tirgus instrumentiem – zvejniecības un akvakultūras produktu kopējā tirgus organizēšanas jautājumi Latvijā ir harmonizēti atbilstoši ES prasībām un tiek īstenoti ar KZP.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas (turpmāk - ZM) nolikumam, ZM no Latvijas puses piedalās ES kopējās politikas izstrādē par zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību un koordinē tās tālāku īstenošanu Latvijā. Vienlaikus zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politika nav nošķirama no ES kopējās tirdzniecības politikas, kas savukārt, atbilstoši ĀM nolikumam, ir ĀM kompetences jautājums.
ZM atbildība par zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību atbilstoši departamentu reglamentiem un kompetencei sadalās starp vairākiem ZM departamentiem:
ZM Tirgus un tiešā atbalsta departaments (turpmāk – TTAD).
Viens no TTAD darbības mērķiem ir nodrošināt līdzdalību ārējās tirdzniecības politikas veidošanā.
Viena no TTAD funkcijām ir:
- vadīt un koordinēt nostāju sagatavošanu ES ārējās tirdzniecības politikas jomā atbilstoši Latvijas lauksaimniecības un to pārstrādes produktu nozares interesēm. Nostājas sagatavošanā par zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību sadarbojas ar Zivsaimniecības departamentu.
Lai izpildītu iepriekšminēto funkciju TTAD uzdevums ir nodrošināt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru interešu definēšanu un nostāju sagatavošanu ES ārējās tirdzniecības politikas jomā, ES lauksaimniecības produktu veicināšanas politikas jomā un PTO lauksaimniecības politikas reformu sarunām.
Tādējādi attiecībā uz ārējās tirdzniecības politiku TTAD Tirgus kopējās organizācijas nodaļa pilda šādus uzdevumus:
- izstrādā nostājas tirdzniecības nosacījumu atvieglojumu noteikšanai un to ekonomisko pamatojumu ES uzsāktajām sarunām ar trešajām valstīm jau noslēgto līgumu ietvaros vai jaunu līgumu slēgšanas procesā par lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības liberalizāciju;
- izvērtē ES noslēgtos līgumus ar trešajām valstīm par lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecību un informē sociālos partnerus par to sniegtajām priekšrocībām;
- izstrādā nostājas par tiesību aktiem attiecībā uz ES piemērotajiem vienpusējiem tirdzniecības pasākumiem ar trešajām valstīm;
- pārstāv lauksaimniecības un pārtikas nozaru intereses Latvijas nostāju sagatavošanā par ES un citu valstu ieviestajām tirgus aizsardzības izmeklēšanām;
- ministrijas un to padotības iestāžu līmenī vada un koordinē ES divpusējo sarunu ar PTO kandidātvalstīm ietvaros izskatāmo jautājumu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu atbilstoši Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares interesēm, kā arī izstrādāt attiecīgas nostājas;
- ministrijas un to padotības iestāžu līmenī vada un koordinē PTO daudzpusējo tirdzniecības noteikumu reformu sarunu jautājumu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu atbilstoši Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares interesēm, kā arī izstrādā nostājas par PTO lauksaimniecības politikas reformu sarunu lauksaimniecības un pārtikas nozares jautājumiem, tai skaitā par iekšējo atbalstu, tirgus pieeju un eksporta konkurences jautājumiem;
- ministrijā un tās padotības iestādēs koordinē ES ārējās tirdzniecības politikas jautājumu un PTO Sekretariāta izplatīto dokumentu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu atbilstoši lauksaimniecības un pārtikas nozaru interesēm.
ZM Zivsaimniecības departaments (turpmāk - ZD).
ZD kompetencē ir izstrādāt un aktualizēt zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības politiku kopējā valsts tautsaimniecības attīstības kontekstā.
Atbilstoši ZD reglamentam departamenta nodaļām saistībā ar tirdzniecības politiku ir sekojošas funkcijas:
1. Zivsaimniecības stratēģijas nodaļas pienākums ir izstrādāt un aktualizēt Latvijas zivsaimniecības nozares politiku kopējā valsts tautsaimniecības attīstības kontekstā, izstrādāt zivsaimniecības nozares attīstības un atbalsta programmas un projektus, koordinēt to īstenošanu, veicināt zivsaimniecības nozares kopējā ekonomiskā stāvokļa, tā ietekmējošo faktoru un izmaiņu tendenču analīzi un novērtējumu, kā arī nodrošināt Latvijas pozīcijas sagatavošanu un pārstāvēšanu ES institūcijās un darba grupās, lai veicinātu KZP veidošanu atbilstoši Latvijas zivsaimniecības interesēm, un sekot Latvijas Republikas tiesību aktu sistēmas harmonizācijas procesam ar ES tiesību aktiem zivsaimniecības jomā. Šajā nolūkā nodaļa saistībā ar zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jomu:
- apkopo informāciju par zivsaimniecības nozares ekonomisko stāvokli un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā, tajā skaitā, analizē un izvērtē statistisko informāciju par zivju resursu ieguvi un izmantošanu, zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, kas nepieciešama politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu aktualizēšanai;
- atbilstoši Latvijas zivsaimniecības interesēm un balstoties uz statistiskās informācijas rādītājiem piedalās TTAD nacionālās pozīcijas sagatavošanā sarunās par brīvās tirdzniecības līgumiem un ekonomiskās sadarbības līgumiem ar citām valstīm saistībā ar zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību.
ZD Zivsaimniecības stratēģijas nodaļa savas kompetences ietvaros zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jomā veic šādus uzdevumus:
- apkopo informāciju par zivju cenām;
- aprēķina vidējās cenas pēc zivju pirmās pirkšanas paziņojumiem, lai ražotājorganizācijas varētu noteikt izņemšanas cenas zivīm tirgus intervences gadījumos;
- ziņo EK par pārdoto zivju apjomiem un to vērtību;
- ziņo Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centram (EUMOFA) pirmās pārdošanas datus;
- balstoties uz Valsts statistikas pārvaldes datiem, zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanas statistiku un ārējās tirdzniecības rezultātiem, veic iegūto datu analīzi;
- komentē ES sagatavotās nostājās par tirdzniecību ar zivīm un zvejniecības un akvakultūras produktiem;
- piedalās TTAD un Veterinārais un pārtikas departamenta (turpmāk - VPD) nacionālo pozīciju izstrādē, ciktāl tās saistītas ar zivsaimniecības jomu, arī saistībā ar zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jautājumiem;
- stratēģiski koordinē politikas plānošanas dokumentu izstrādi un aktualizāciju, t.sk. zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jomā;
- vajadzības gadījumā piedalās normatīvo aktu izstrādē saistībā ar iepriekš minēto kompetenci.
2. ZD Zivsaimniecības atbalsta nodaļas pienākums ir ES, tajā skaitā, EJZAF, un valsts atbalsta politikas programmēšanas dokumentu un ar to ieviešanu saistīto tiesību aktu projektu un pozīcijas dokumentu izstrāde, kā arī attiecīgo atbalsta pasākumu ieviešanas koordinēšana. Šajā nolūkā nodaļa:
- nodrošina zivsaimniecības attīstības stratēģijas un atbalsta politikas dokumentu attiecīgo sadaļu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādi nodaļas kompetences jautājumos, kas attiecas uz ES (tajā skaitā, EJZAF) un valsts atbalstu zivsaimniecībā;
- izstrādā tiesību aktu projektus zvejas un akvakultūras produktu tirgus atbalsta pasākumu ieviešanai saskaņā ar ES tiesību aktos noteiktajām prasībām, kā arī pārrauga minēto pasākumu realizāciju Latvijā;
- nodrošina informācijas sagatavošanu informatīvām sanāksmēm par EJZAF, zvejas un akvakultūras produktu tirgus un valsts atbalsta pasākumiem zivsaimniecības attīstībai, sniedz konsultācijas fiziskām un juridiskām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī piedalās konferencēs un semināros par nodaļas kompetences jautājumiem.
ZM Veterinārais un pārtikas departaments (turpmāk – VPD).
VPD kompetencē ir nodrošināt ZM funkcijas dzīvnieku veselības, pārtikas drošuma, kvalitātes un pārtikas pārstrādes politikas jomā, kas ietver arī pārtikas apriti tirgū.
- Atbilstoši VPD reglamentam departamentam ir šādas funkcijas:
- nodrošināt politikas izstrādi dzīvnieku veselības, labturības un aizsardzības, veterināro zāļu, dzīvnieku barības un pārtikas aprites, pārtikas kvalitātes, oficiālās kontroles, dzīvnieku un preču robežkontroles jomās;
- organizēt, koordinēt un uzraudzīt politikas, likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu departamenta kompetences jomās;
- izstrādāt politikas īstenošanai normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus departamenta kompetences jomās;
- piedalīties Pārtikas kodeksa, Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas Sanitāro un fitosanitāro jautājumu komitejas darba grupās tiesību aktu projektu un vadlīniju izstrādē departamenta kompetences jomās;
- piedalīties ES Padomes un Eiropas Komisijas darba grupās ES tiesību aktu projektu izstrādē departamenta kompetences jomās.
Pārtikas un veterinārais dienests
Ar zvejniecības un akvakultūras produktu apriti tirgū saistīto veterināro, zivju apstrādes higiēnas prasību, pārtikas nekaitīguma prasību un pašu uzņēmumu reglamentēto prasību kontrole ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē.
Lauku atbalsta dienests
Tirgus atbalsta pasākumu, kas paredzēts no EJZAF, administrēšanu un uzraudzību kā lauksaimniecības, tā arī zvejas produktiem veic Lauku atbalsta dienests.
2. Politikas instrumenti
Zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecību regulē ES tirdzniecības līgumi ar trešajām valstīm, kuros zvejniecības un akvakultūras produkti tiek skatīti ciešā saistībā ar lauksaimniecības produktiem, paredzot abpusējas tirdzniecības preferences (tarifu kvotas, ievedmuitas nodokļus u.c. noteikumus).
ZD kompetencē esošie ES tiesību akti
Galvenās EK regulas, kas saistītas ar zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības jomu ir:
- Padomes regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008, (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006.
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK.
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000.
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1418/2013 par ražošanas un tirdzniecības plāniem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju.
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1419/2013 par ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanu, ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju noteikumu paplašināšanu un sliekšņa cenu publicēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju.
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011.
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1420/2013, ar ko pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju pieņemšanas atceļ Regulas (EK) Nr. 347/96, (EK) Nr. 1924/2000, (EK) Nr. 1925/2000, (EK) Nr. 2508/2000, (EK) Nr. 2509/2000, (EK) Nr. 2813/2000, (EK) Nr. 2814/2000, (EK) Nr. 150/2001, (EK) Nr. 939/2001, (EK) Nr. 1813/2001, (EK) Nr. 2065/2001, (EK) Nr. 2183/2001, (EK) Nr. 2318/2001, (EK) Nr. 2493/2001, (EK) Nr. 2306/2002, (EK) Nr. 802/2006, (EK) Nr. 2003/2006, (EK) Nr. 696/2008 un (EK) Nr. 248/2009.
- Komisijas Regula (EK) Nr. 1345/2008, ar kuru groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2136/89, kas nosaka kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm un tirdzniecības aprakstus konservētām sardīnēm un sardīņveida produktiem.
- Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999.
VPD kompetencē esošie ES tiesību akti
- Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula Nr.1069/2009 ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002.
- Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos.
- Komisijas 2007. gada 28. marta Regula (EK) Nr. 333/2007, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-MHPD un benzopirēna koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos.
- Komisijas 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/644, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu, dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 589/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ).
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ).
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625, par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (Dokuments attiecas uz EEZ).
- Komisijas 2007. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 1441/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (Dokuments attiecas uz EEZ).
- Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr.2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr.853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr.854/2004 un (EK) Nr.882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr.852/2004un groza Regulu (EK) Nr.853/2004 un (EK) Nr.854/2004 (Dokuments attiecas uz EEZ).
- Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1020/2008, ar kuru groza II un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005 par identifikācijas marķējumu, svaigpienu un piena produktiem, olām un olu produktiem un dažiem zvejniecības produktiem (Dokuments attiecas uz EEZ).
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007.
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/632 (2021. gada 13. aprīlis), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu attiecībā uz sarakstiem, kuros norādīti tādi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kombinētie produkti, kā arī siens un salmi, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2007 un Komisijas Lēmumu 2007/275/EK (Dokuments attiecas uz EEZ).
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2130 (2019. gada 25. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par darbībām, kuras jāveic dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām gadījumos, kad minētās kontrolpārbaudes attiecas uz dzīvniekiem un precēm, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos (Dokuments attiecas uz EEZ).
ZD kompetencē esošie politikas plānošanas dokumenti
Saskaņā ar politikas plānošanas principiem, politika tiek izstrādāta politikas plānošanas dokumentu formā. Politikas plānošanas dokumentos ir definēti mērķi, apkopotas problēmas, prioritātes, kuru risināšanā būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, atspoguļota mērķu un rezultatīvo rādītāju sasaiste.
Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027.gadam.
ZD kompetencē esošie MK noteikumi
VPD kompetencē esošie MK noteikumi
- 18.03.2004. MK noteikumi Nr.142 "Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm".
- 14.03.2017. MK noteikumi Nr.146 “Noteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai”.
- 03.01.2017. MK noteikumi Nr.17 “Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli”.
- 17.04.2012. MK noteikumi Nr.274 “Kārtība, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”.
- 18.03.2004. MK noteikumi Nr.143 "Kontroles un uzraudzības kārtība tirdzniecībā ar dzīvniekiem, dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm".
- 18.03.2004. MK noteikumi Nr.146 "Veterinārās kontroles kārtība, kas jāievēro, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm".
- 12.05.2010. MK noteikumi Nr.433 “Veterinārās un higiēnas prasības svaigu zvejas produktu apritei nelielā apjomā”.
- 13.12.2005. MK noteikumi Nr.947 "Labturības prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās".
- 18.03.2004. MK noteikumi Nr.147 "Veterinārās kontroles kārtība, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm".
- 14.12.2010. MK noteikumi Nr.1121 “Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei”.
- 02.02.2010. MK noteikumi Nr. 104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.
- 27.08.2013. MK noteikumi Nr. 644 "Dzīvniekos un to produktos esošu noteiktu vielu un to atliekvielu kontroles un tās finansēšanas kārtība".
VPD kompetencē esošie tiesību akti par vispārīgajām prasībām pārtikas ražošanā un apritē ir piemērojami arī zvejniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībā. Piemēram, normatīvie akti par pārtikas marķēšanu, par pārtikas piedevu, fermentu un aromatizētāju lietošanu, par materiāliem kontaktā ar pārtiku, par dzeramā ūdens nekaitīgumu.